Igors, iesaukts par “Party bomzi”

Vīrs ar brillēm uzvalkā un baltā kreklā ar šlipsi, uz muguras – dokumentu soma, rokā – sarkanvīna glāze, ienirst viesu rindās izstādes atklāšanā Latvijas Fotogrāfijas muzejā.

“Es nekaunos, es parādīšu, man ir,” viņš atsaucas, kad apjautājos, vai esmu satikusi to pašu “Party bomzi”, kuru slavenu darījis nezināma autora izveidotais profils feisbukā. Tajā tiek ievietoti foto un video ar cilvēkiem, kuri kā nelūgti viesi ierodas uz saviesīgiem publiskiem pasākumiem. Taču ne vienmēr tā ir patiesība – uz Igora akreditācijas kartes Latvijas prezidentūras ES padomē tās dienas pasākumam Open Europe: Open data for open society minēta biedrība “Latvijas nākotnes institūts”.

Viņš gan vēlāk izdomās, ka nevēlas tikt saukts vārdā un uzvārdā, kas ir uz kartes, bet pseidonīmā, par Māri Sīli. Saņemšu arī vairākus e-pastus ar likumdošanas pantiem par manu atbildību, ja pārkāpšu viņa privātuma robežas. “Es esmu pētnieks. Vakar Jelgavā biju, šodien – Latvijas Universitātē. Biedrība man ir kā darbavieta. Visi jau tāpat zina, ka esmu beidzis trīs augtskolas – Ķīmijas fakultāti, piecgadīgo programmu, vēl man ir RTU maģistra grāds finanšu analīzē, LU bakalaurs juridiskajā, un bez tam Uzņēmējdarbības koledžu beidzu, ieguvu pirmā līmeņa profesionālo izglītību reklāmā.”

Vai pats izveidojāt nevalstisko organizāciju?

Nevalstiskajā organizācijā es tikai piedalos.

Tad kas to izveidoja?

Vispār tas cilvēks ir Briselē, es viņam tikai ievācu informāciju, taisām lietas, konsultācijas. (Pēc “Lursoft” atrodamās informācijas, “Latvijas nākotnes institūtu” vada pazīstamais eiroskeptiķis Normunds Grostiņš, kurš kandidēja Eiroparlamenta vēlēšanās – red.)

Uz pasākumiem vairāk eju, lai skatītos attieksmi pret mani. Tagad es to daru speciāli, es pat izrādi taisu. Man ir pat šalle līdzi no prezidentūras, tāda sarkana, vakar es uzkarināju.

Suvenīrs prezidentūras viesiem?

Jā. Ārzemnieki sviež ārā, man ir somā, es to lietoju savā izrādē. Mana attieksme: tā ir divkosīga morāle.

Es pasākumos ļoti daudz cilvēku redzu no valsts pārvaldes, viņi atnāk tikai pusdienās un iet ārā. Un neviens viņiem neko nesaka, tikai man piekasās. Skaudība! Bet vispār Eiropā tas, ko es daru, ir pieņemts. Tie ir publiskie līdzekļi.

Kāda pasākuma bildē jūs ar bijušo “Aldara” prezidentu Vitāliju Gavrilovu blakus gājāt?

Jā, tas ir speciāli, es pat pieteicos un gāju. Lai bildē! Lai nebūtu tā, kā viena tante teica – tas tur izrij, piekrāmē pilnu somu un tinas prom. A kur pierādījumi? Zini, es ar varu daudz ko pateikt, bet priekš kam tas jādara? Vai es kaut ko izdzēru, nokrāmēju, vārtījos pa grīdu? Lūdzu, uztaisiet tādas bildes, tad arī būs pierādījumi.

Uz kādiem pasākumiem ejat?

Eju visur. Nu redziet, tagad atnācu šiten. Kādreiz man māksla nepatika, bet tagad man mākslas izstādes patīk, bildītes paskatos, man inovācijas pat rodas, redziet, pašas no sevis nāk ārā. Es inovatīvos virzienos strādāju, lai cilvēku zemiskumu pataisītu sev pozitīvu. Nu, tā kā Kaimiņa “Suņu būda” apmēram.

Vai zināt, kas mājas lapu par jums ir uztaisījis? Vai jūs pastiprināti fotografē kāds konkrēts cilvēks?

Tur vienkārši viss tagad ir iedots policijā. Fakts ir tāds, ka tur neko nevarēs atrast. Tas cilvēks, kas mani te nofotografēs, tā teikt, [materiālu] pārsūtīs tantei Amerikā. Principā neko viņam nevar izdarīt, jo Amerikā tiek viss izdarīts. Latvijas juridiskcijā vispār “ņe pri čom”. Interesanta lieta! Tas pats, kas bija Čalovskis, saprotiet. Es pat nevaru viņu izdzēst, jo neesmu tik liels specs arī IT tehnoloģijās. Bet, nu labi, lai jau iet. Man ir savas zināšanas, es izdarīšu, ka spēlēs pēc manas stabules, nevis pēc viņu. Cilvēkiem ir savas freidisma bērnības atmiņas, kuras nevar nekādīgi pārdzīvot. Pašiem nav iedvesmas aiziet nekur, un tad viņi to noveļ uz to, kas visur iet.

Jā, es nestrādājot! Klausaties, bet tagad pēc šitā visa, kas man kādu darbu piedāvās?

Jūs meklējat darbu?

Es neko nemeklēju vairāk. Esmu sapratis to, ka viss ir izrāde. NVO man ir, es eju. Izdzīvot varu, man bankā ir naudiņa. Lai runā! Draugi, kas ar mani kopā mācījušies, zina, ka tās ir “basņas”.

Pasākumos esat atradis savus draugus, kompāniju? Fotogrāfijās bieži esat redzams ar tādu blondu dāmu.

Viņa vienkārši atnāk, viņai jau gandrīz ir pensija. Bet kur viņa strādās, interesanti? Kur tādus pieņem? Es vēl varētu atrast darbu, bet par minimālo, ziniet, es ar nekad neiešu. Ja Latvijas valsts nav sociālo hartu ratificējusi par cilvēka cienīgu darbu, man par “minimalku” ar trijām augstākajām nav ko darīt. Vai nu braukt ārā, vai dzīvot tā, kā es te dzīvoju. Trešo variantu es neredzu. Zem 1000 eiro saņemt man ir “pazors”. Vispār ziniet, kas ir “pazors”? Ungāriski “pazor” ir uzmanība.

Kādu laiku strādājāt arī par juristu?

Ziniet, tur ir pārprodukcija. Tagad man ir noderīga tā lieta. Atšuju visus, kas man neliek miera. Man pat sāk patikt tagad. Ziniet, krimināllikumā jauns pants pieņēmās – par sociālā naida kurināšanu ir kriminālatbildība. Redziet, cik labi, ka es LETU lasu. Man bija intervija pie Putincevas (domāta “Dienas” žurnāliste Kristīna Putinceva – red.), es viņai to pantu jau aizsūtīju. Viņa mani vispār neņēma vērā, es viņai likos nulle. Viņai bija pasūtījums uzrakstīt kaut ko tādu, lai visi žmiegtu mūs vēl vairāk, vēl atvērtu izstādi ar mūsu portretiņiem un paņirgātos. Viņa pelnīs naudu, a es – pigu. Mani vēl dzīs ārā no pasākumiem.

Ir kādreiz dzinuši ārā?

Ziniet, pietiekoši ir bijis. Pat ar “Vienotības” kongresu bija cirks. Mana nekaunība tikai, ka es zināju likumus, kārtīgi pieķēru pie dziesmas: ziniet ko, es jums tūlīt uztaisīšu kārtīgu jandāliņu.

Neesat “Vienotības” biedrs?

Nē, es nekur. Man vispār patīk tēlot muļķi. Muļķu valstī jātēlo muļķi. Likumi vispār netiek ievēroti, visi interpretē, kā vajag. Es arī tikko krimināllikumā atradu pantu – [lapā] “Party bomzis” viena mana bilde bija pārstrīpota, es to uztvēru kā virtuālās bēres. Mani apbedījuši un vēl 100 nobalsojuši, ka baigi labi! Tagad tās bildes nav vairāk, policija man piepalīdzēja, izdzēsa.

Pēc kāda principa izvēlaties pasākumus, uz kuriem iet?

Princips ir tāds: man ir kalendārs apmēram pusgadu uz priekšu. Ņemu visu, pat laukus. Zināšu, ka neiešu, bet es lieku informāciju. Lasu arī to, kas ir starp rindām. Nu, intuīcija. Skatos: nē, tur nē un tur nē. Tur ir auditorija tāda, ka varētu būt attieksme pretīga. Arī to uzreiž atšuju. Ziniet, man ir arī ekonomista izglītība, es uztaisu datu analīzi, optimizēju savas ikdienas gaitas. Ja zinu, ka tur laba audiorija būs, kas man par labu dziedās, speciāli pat ļaušos. Viņi man pat pozitīvu tēlu var uztaisīt.

Viņi visi uz mani ir nikni, vairs pat humoru neredz. Es ta’ redzu humoru.

Un ziniet, ielieciet šo, lai no manis bīstas: es varu pastāvēt uz to, ja ir free apmeklējums, un ir pants reklāmas likumā, ka aizliedz būt reklāmai maldinošai. Ja mani nelaidīs iekšā, es izsaucu policiju, sastāda administratīvo aktu, man nekas nav jāmaksā. Es tiesāju administratīvā tiesā. Varbūt aiziet pat līdz Eiropas tiesai, uztaisīšu kārtīgu škandālu par Latviju. Es esmu bīstams.

Starp citu, šitie, kas ar finansēm kaut ko sliktu dara, arī to jūt. Viņiem daudz kas ir noslēpjams. Kādi galdi klājas, ko tur pasniedz. Vispār daudzas konferences ir tukšas, tās taisa tikai fondu izšķērdēšanai. Es taču to visu saprotu. Bija Kohēzijas fonda divu dienu konference, es tur nevarēju pieteikties, jo pieteikšanās internetā bija tikai savējiem. Domāju, uz risku aiziešu. Meitene pienāk, paskatās manu šilti, raida mani ārā. Es spontāni vāķu papīrus – man interesē ne tikai galdi, bet arī garīgā barība. Papīri tur kaudzēm ir, arī glancēti, vispār tā arī ir izšķērdēšana. Pats esmu mācījies reklāmu, kaut ko no sabiedriskajām attiecībām arī saprotu.

Meitene sāk ar mani runāt: “Ziniet, jūs neesat reģistrējies.” -“Tā, kurā vietā es neesmu, redziet šilti?” Tas nekas, ka ar roku rakstīta. – “Tā nav īstā reģistrācija.” – “Klausaties, bet visa tā interneta reģistrācija bija domāta priekš jums, pazīstamiem. Ziniet, Eiropā ir pārvietošanās brīvība. Ja man jūs kaut ko, es saucu policiju. Sastādīsim aktu, aizies tiesā. Te nebūs vairāk ceremoniju.” Viss, noliku pie vietas. Es tā darīšu visur, sevi aizstāvēšu. Mani neviens neķengās un nelamās. Man jau ir pie 50 gadiem, un tie divdesmitgadīgie par mani ņirgāsies? Tas ir nonsenss. Arī “Facebook” es šitam [“Party bomža”] profilam, kas tur ir, visu auditoriju pārbaudu, visus 3000. Katru dienu apskatos. Man lielākā partija Latvijā ir, 3500. Ziniet, cik “Vienotībai” ir? 700! Man nākošreiz jākandidē ir. Jāiet ar “Suņu būdu” kopā, būsim lielākie. Gan jau “Suņu būda” būs ar mieru, viņa arī tieši to pašu dara. Tad gan es smiešos! Es vispār esmu ļoti nopietns cilvēks, bet pēc šitā visa es vispār nopietns nevaru būt. Muļķā valstī ir jātēlo muļķis, un tas vispār iet cauri. Muļķim tāpat neko nevar izdarīt.

Kur var savākt informāciju par pasākumiem?

Ziniet, daudzkur, es nestāstīšu jums visu.

Firmas noslēpums?

Jā.

Lūk, šis ar (norāda uz kādu citu vīru, bijušo fotogrāfu, kas arī ir biežs pasākumu viesis). Viņu tagad vispār netrenkā. Ziniet, kāpēc mani trenkā? Es esmu bīstams. Viņš savu izdzer, un neko. Bet es vispār X esmu. Man varbūt ir rācija somā? Es ar Krieviju saistīts? Ukrainā jau karoju?

Es politikā jau arī maisos iekšā, man interesē. Kā savādāk iegūsi informāciju? Es taču redzu, kā “Vienotība” pret mani pasākumā attiecas, es nekad par viņiem nebalsošu. Pēc vēlēšanām speciāli staigāju pa visām svinēšanām. Aizgāju uz “Saskaņu”, man pašam ir krievu uzvārds, teicu – es par jums balsoju un tā. Iznāca “lisītis” ārā, viņš vienmēr Eiropas Savienības pasākumos ir. Teica: es tevi nelaidīšu iekšā. Teicu: bet par viņiem balsoju, kā tu vari nelaist? Nelaidīšu. Nu tad paldies, vairāk nekad nebalsošu.

Es arī spēlēju. Šajā dzīvē viss ir spēle.

Kāds ir bijis lielākais skaits pasākumu vienā dienā?

Es pat nezinu. Šodien tas ir otrais, jo tas bija labs.

Vēl kaut kur iesiet?

Domāju, ka nē. Man ir jāstrādā arī, darbi arī jādara. Šiten, “Rokkafejnīcā” ir tā Rajeckas prezentācija, bet es tur neiešu. Tur tas Edgars būs, viņš uz izklaidēm iet. Tas ir tas, ko es turu aizdomās [par profila “Party bomzis” izveidošanu], kaut gan viņš man tagad spēlē draugu.

Kas ir pats tālākais pasākums, kur esat bijis?

Nu, es uz Liepāju, Rēzekni esmu braucis. Tāpēc, ka ved arī. “Dienā” pat bija ielikta programma, lai piesakās. “Gorā” bija VARAM konference. Es visur eju likumīgā kārtā, pieteicies. Tagad pat speciāli piesakos uz tādiem kārtīgiem pasākumiem, lai iet kārtīga dziesma, lai redz. Pat zīmējos. Tā vajag.

Kāds pasākums ir īpaši labā atmiņā palicis, labi noorganizēts?

Pasākums [Latvijas Universitātē] šodien bija labs. Cilvēki visi bija draudzīgi. Nebija tā pilnā zāle, nekādi 3000, kas nāk, visi ķer, grābj.

Te, Fotomuzejā, jau arī nekāda galda nav.

Bet ziniet, man pietika. [Universitātē] viss bija, bija pusdienas, un vakar Jelgavā arī bija pusdienas. Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomē tiek tērēti 100 miljoni eiro valsts naudas, un viņi visus pasākumus tik VIP viesiem taisa. Es izmantoju maksimāli visu, kur varu tikt. Speciāli! Lai viss aiziet nevis viņu, bet manā gultnē. Lai cilvēki atmostas – par ko mēs vispār spēlējam.

Te jau arī es vīna glāzi speciāli paņēmu.

Lai nebojātu imidžu?

Nē, lai cirks būtu. (Igors meklē, kur ir palicis viņa uz palodzes uzliktais sarkanvīns, bet to, pavisam nemanāmi pienākusi, nes prom sirma kundze.)

Lai tik dzer!