Partnerības jautājumā Latvija patlaban sāk līdzināties nevis dalībvalstīm, bet kādām valstīm ārpus Eiropas Savienības
Lai neveidotu jaunu partnerattiecību tiesisko regulējumu īpašā likumā esmu iesniedzis īsu un vienkāršu iniciatīvu, kas organiski iekļauj partnerības institūtu esošajā civiltiesību sistēmā.
2015.gada 29.janvārī Juridiskajai komisijai iesniedzu priekšlikumu ieviest jaunu civiltiesisku institūtu – “partnerību”, kas tiesību un pienākumu ziņā būtu pielīdzināms Civillikuma 11.pantā minētai tiesību institūcijai jeb laulībai. Paredzot atjaunot Civillikumā 40.pantu, ar jaunu saturu, kurā noteikts, ka jebkuras divas fiziskas personas var nodibināt partnerību, kurai ir tādas pašas funkcijas kā laulībai izņemot to, ka tajā var stāties tikai no 18 gadu vecuma, neparedzot 16 gadu izņēmumu, kā arī partnerību nevarēs noslēgt reliģisko konfesiju dievnamos. Tādējādi priekšlikums neskar Satversmē paredzēto reliģiski civiltiesisko institūciju “laulība”, kas ir savienība starp vīriešiem un sievietēm.
Kopš humānisma laikmeta, pakāpeniski atbrīvojoties no aizspriedumiem, cilvēks Eiropas kultūrā un tiesību vēsturē sāka ieņemt noteicošo vietu. Katra cilvēka kā vērtības nozīmīgums sasniedza savu pilnību noslēdzot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un vēlāk Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvenciju. Atrodoties PSRS okupācijā, uzsverot kolektīva pārākumu pār indivīdu, Latvija nevarēja piedalīties brīvās pasaules juridiskās domas attīstībā, bet ar 4.maija neatkarības deklarāciju pievienojās šiem nozīmīgajiem nolīgumiem. Cilvēka centrālā vieta ir nostiprināta visos Latvijas likumos un likumdošanas aktos, arī Nacionālajā Attīstības plānā un deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadīta ministru kabineta darbību. Latvija ir izskaudusi diskrimināciju pēc dzimuma, rases un citām pazīmēm, tāpēc loģisks sabiedrības pienākums ir izbeigt diskrimināciju citās dzīves jomās, piemēram, ģimenes tiesībās.
Nozīmīga sabiedrības daļa tagad veido kopdzīves attiecības ārpus laulības. Bieži vien šīs juridiski neregulētās attiecības rada problēmas, piemēram, nesenais Ivetas Vorzas gadījums, kad tiesa liedza valsts atbalstu pēc viņas nereģistrētās kopdzīves partnera, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnanta Reinfelda bojā ejas “Maxima” traģēdijā.
Atbalstu Vissvētākās Romas katoļu Baznīcas, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas un citu tradicionālo konfesiju centienus, ka ir jāveicina sabiedrības vēlme slēgt laulību un jāpopularizē vēlme stāties laulībā. Tomēr nevar noliegt, ka Latvijā realitātē pastāv dažādi kopdzīves veidi – vientuļās mātes vai tēvi, vairākas paaudzes dzīvojošas vienā saimē, “daudzsievība”, vai tā saucamās seriālās ģimenes un tamlīdzīgi. Mūsu 19. gadsimtā no Baltijas vietējiem civillikumu kopojumiem atvasinātās ģimenes tiesības šos kopdzīves veidus ignorē, radot situācijas, kad indivīdi nevar izmantot paredzētās tiesības un pienākumus.
Ieviešot partnerības institūtu būtu iespējams nodrošināt pienācīgu tiesisko aizsardzību vismaz arī divu cilvēku kopdzīves formām, dzīves draudzībai un savienībām, kas nav laulība.
Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas dzīvot ilgstoši kopā, nereģistrējot laulību, bet kopdzīvē radot gan bērnus, gan kopīgu īpašumu, ir visdažādākie, taču tradicionāli tas ir bijis apgrūtinošais laulību šķiršanas process. Citās Eiropas Savienības valstīs kopš Otrā pasaules kara novērots, ka kopš tika atcelti tiesiski diskriminējošie likumi pret ārlaulībā dzimušajiem bērniem, un samazinoties sabiedrības aizspriedumainajai attieksmei pret šādu rīcību aizsākās partneru kopdzīve un bērnu audzināšana ārlaulībā. Līdz ar to tiek atzīts, ka laulība šodien labākajā gadījumā ir vienkārši stratēģija sieviešu un bērnu juridiskai aizsardzībai.
Patlaban industriāli attīstītajā pasaulē noturīgi samazinās noslēgtās laulības, bet palielinās “ārlaulībā” dzimušo bērnu skaits – atsevišķās Eiropas Savienības valstīs to ir vairāk kā 50%, vidēji ES, EEA un kandidātvalstīs tie ir 36, 36% (saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā 2006. gadā ārlaulībā dzima 46% bērnu). Demokrātiskajās Eiropas valstīs jau sen neviens vairs neapšauba šādu bērnu cilvēktiesības un vienlīdzību.
Taču diemžēl valstīs, kurās cilvēku brīvība izvēlēties kopdzīves partneri tiek ierobežota ar laulības institūtu, tiek diskriminēta liela daļa sabiedrības – gan tie, kuri nevēlas stāties laulībā, bet vēlas tās sniegto civiltiesisko aizsardzību, gan tie, kuriem nav tiesību stāties laulībā. Šādi pēc būtības tiek pārkāptas šo cilvēku tiesības uz privāto dzīvi kas nostiprinātas Satversmes 91.pantā: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”, un 96. pantā: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves [..] neaizskaramību.” 2014.gada 19.jūnija pieņemtajā Satversmes preambulā tika atkārtoti uzsvērts, ka: „Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības.”
Tagad no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm gandrīz divdesmit ir ieviests “partnerības” civiltiesiskais institūts. Partnerības jautājumā Latvija patlaban sāk līdzināties nevis dalībvalstīm, bet kādām valstīm ārpus Eiropas Savienības.
Nav nekāda pamata uzskatīt, ka tās valstis, kuras ir ieviesušas partnerību, to ir darījušas pret savu pilsoņu interesēm ar mērķi tiem kaitēt. Gluži pretēji, ieviešot partnerību, tika mazināta diskriminācija un dota iespēja sakārtot cilvēkiem savas civiltiesiskās attiecības ārpus laulības.
Iesniegtais priekšlikums: “Izteikt likuma 40.pantu šādā redakcijā: 40. Divas personas var noslēgt partnerību, kas ir vienlīdzīga ar šā likuma 11. pantā noteikto tiesību institūtu un rada ar to vienādas tiesiskās attiecības, tiesības un pienākumus, izņemot šā likuma 33. panta, 35. panta 2. teikuma, 51. panta un 146. panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus.” Šādi nebūs nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos, jo būs partnerībai būs piemērojamas visas normas, kas regulē laulības tiesības un pienākumus.
Pirmkārt, 40.pants šobrīd ir tukšs, agrāk tas paredzēja laulības izsludināšanu;
otrkārt, 11. pants ir pirmais pants Civillikumā, kas apraksta un regulē laulību;
treškārt, 33. pants regulē izņēmumu stāties laulībā no 16 gadiem;
ceturtkārt, 35.panta otrais teikums aizliedz viendzimuma laulību;
piektkārt, 51.pants atļauj slēgt katoļu priesteriem, luterāņu mācītājiem, ortodoksālās baznīcas popiem, Mozus ticīgu rabīniem, kā arī citu tradicionālo konfesiju garīdzniekiem;
sestkārt, 146.panta otrā, trešā un ceturtā daļa regulē paternitātes pieņēmumu.
Protams, pēc grozījumu Civillikumā veikšanas būs nepieciešami grozījumi virknē Ministru kabineta noteikumu un iekšējo normatīvo aktu, lai ļaudis legalizētās partnerattiecības varētu izmantot un neveidotos obstrukcija jeb juridiska situācija, kad likums ir, bet nav likumam padoto normu, kas regulē konkrētus izpildes apstākļus valsts iestādēs. Šādā situācijā neatsverama nozīme ir pilsoniski aktīvai tieslietu ministra nostājai.
Tieslietu ministrija partnerattiecības legalizējošos Ministru kabineta noteikumus var izstrādāt gadu, savukārt kārtības, instrukcijas – vairākus gadus, taču to var veikt arī savlaicīgi, jau tagad, kad parlaments apspriež partnerības institūta ieviešanu.
Nav noslēpums, ka Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts tieslietu ministram pievērš uzmanību vairāk nekā parasti, tajā skaitā daudzās pasaules malās. Nebrīvību un padomju totalitārisma aizspriedumus pasaulē pārstāv Krievijas diktatora nicinošā nostāja pret Eiropā vispārpieņemtām cilvēktiesībām un brīvībām. Mūsu Eiropas un Rietumu kultūras nostāju, kuru gadsimtu gaidā veidojuši kā Džons Stjuarts Mills, tā arī Žans Žaks Ruso un Imanuels Kants un, kā Vāclavs Havels, tā arī Jesaja Berlins un Zenta Mauriņa, raksturo brīvība un cieņa. Absolūts vairākums ES dalībvalstu, tajā skaitā Igaunija ir pieņēmusi likumus, kas apliecina cieņu līdzpilsoņiem un nodrošina tiem civilās tiesības.
Šādu cilvēcisko cieņu paredz arī nesen pieņemtā Satversmes preambula. Partnerattiecību legalizācija neskar Satversmē noteikto reliģiski sakramentālās izcelsmes institūciju – laulību.
Tradicionālā ģimene, piemēram, bērni, mazbērni, vecvecāki, nav Satversmē regulēts institūts, tāpēc aicinu tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču jau tagad paust nepārprotamu un publisku atbalstu partnerības institūcijas legalizācijai, šādi skaidri nodalot Latviju no totalitārisma atdzimšanas telpas Krievijā, dodot iespēju mūsu pilsoņiem un visai Eiropas brīvo nāciju saimei lepoties ar brīvības un cilvēktiesības cienošu Latvijas tautu un valdību.
Politologs, 12. Saeimas priekšstāvis
Komentāri (154)
NYT 25.02.2015. 16.48
Esam ar sieviņu nodzīvojuši ilgus gadus likumīgā laulībā, mīlēdami un cienīdami viens otru. Nekad neesam brīnījušies par citādām attiecībām, par kurām pēdējā laikā runā aizvien atklātāk. Nedrīkstam noliegt, ka tādas attiecības nav pastāvējušas cilvēces vēsturē tikai tāpēc, ka par tām bija aizliegts runāt. Esam pārrunājuši un pārsprieduši un esam nonākuši pie slēdziena – vai tas mūs kā apdraud? Nē. Vai mūsu ģimenei tiks kaut kas atņemts? Nē. Ja mūs tas nekā neskar, kāpēc cilvēkiem nedot iespēju sakārtot savas attiecības un mantisko stāvokli.
Tie, kuri iebilst, vēlas izcelt savu pārākumu, valdīt pār citiem, noteikt citu cilvēku dzīves, piemeklējot nepārliecinošus pierādījumus savam izredzētajam stāvoklim – būt pareiziem. Domāju, tas nav pareizums, tā ir uzkundzēšanās pār citiem, vēlme valdīt un noteikt citu likteņus. Tā ir nepareiza rīcība.
Šodienas komentāros neesmu atradis nevienu pamatojumu, kāpēc neatbalstīt partnerattiecību sakārtošanas likumu.
Personiski man, nekas nav iebilstams, lai šīs attiecības sakārtotu. Mūsu valstī tik liels šķirto laulību skaits norāda, ka laulības zvērests netiek pildīts, tāpēc uzskatu to par likuma neievērošanu. Prasīt citiem atteikties no likuma ievērošanas, liegt iespēju likumīgi noformēt partnerattiecības, pašiem nepildot savu solījumu vai zvērestu, tas ir netaisni.
3
Kaspars > NYT 25.02.2015. 18.15
Varu dot vienu pamatojumu, ja apsolies nesākt apsaukāties.
Viendzimuma laulību akceptēšana faktiski ir viens pamatīgs solis tajā virzienā, lai pateiktu – homoseksuālisms, tā ir norma. Tā sacīt, tas vienmēr bijis, vienmēr būs, arī dzīvnieki to piekopj un tas nav nekas slikts.
Taču, kaut visi uz galvas nostātos – nu, NAV tā norma. Tā ir novirze.
Bet, demokrātiskā sabiedrībā cilvēkus par novirzēm no normas teorētiski taču nediskriminē, pareizi? Ir taču cilvēki – bez ekstremitātēm, autisti, diabēta slimnieki. Ir cilvēki – nūdisti. Ir aseksuāli.
Saprotams, tā nav norma. BET, tas nav arī nekas slikts. Vismaz, līdz brīdim, kamēr cilvēks ar savu novirzi netraucē citiem (ar domu, kamēr nūdists nenūģojas pa Vērmanīti, bet brauc uz Lielupi – tak, Dieva dēļ, kuru tas interesē).
Tajā pašā laikā – norma un vispārpieņemta kārtība nav viens un tas pats. Es kaut kā neesmu dzirdējis nevienu agresīvo homoseksuāli atzīstot – nu, jā, es esmu šāds, tā nu, diemžēl, dzīvē sanācis, lūdzu nesodiet mani. Taču esmu atklausījies gana daudz – homo, tā ir norma. Vēl vairāk – tas ir vareni! Es esmu īpašs! Un visi īpašie ir un ir bijuši homo. Ja tu neesi homo, tu neesi nekas īpašs.
Turpinājumā no cita rakursa. Ņemam pusaudžus agrīnajā pubertātes vecumā. Kas, tavuprāt, šajā vecumā ir īpatnējs?
Es pateikšu.
Tie ir tie, kam gribas, bet vēl nesaprot, kas tas īsti ir, ko gribas. Kas tas par sātanu gurnus dīda. Tie ir topošie pieaugušie, kas vēl nav dabūjušies, bez mazākās sajēgas, kā dabūties. Kā likums – bez problēmām ar draugiem/draudzenēm, bet ar pamatīgām problēmām ar pretējo dzimumu.
Tie, kam hormoni ņem virsroku pār audzināšanu – tie dabon, un dabosies.
Savukārt tie, kam ieaudzināta paklausība, kautrīgums, vai vienkārši introverti: tie nedabonas.
Tagad iedomājies sabiedrību, kur homoseksuālisms ir norma un vispārpieņemts fakts. Saruna starp 11 un 16 gadīgiem puikām:
11: Klau, Andri, tev draudzene ir?
16: Lōģiski!
11: Nevari man ko ieteikt, kaut kā man nekas nesanāk.
16: Tev vispār nesanāk vai ne uz ilgu laiku?
11: Vispār :(
16: Vecīt, bļin, nu tu esi losis. Tu taču esi homoseksuāls!
11: Ooooo! Fuuu! Paldies, es jau domāju, ka ar mani kaut kas nav kārtībā :D
16: …
11: Iedo buču! :D
Lūk, vēl viens laimīgs homoseksuālis gatavs, kaut vecums tāds, ka seksuālisma tur vispār vēl nekāda nav.
0
Ēriks > NYT 26.02.2015. 23.17
Ak tad panika un iztēles augļi…Muļķības,es no agrās jaunības varētu pastāstīt četrus piecus gadījumus,kad viens otrs tēvainis ir izrādījis neslēptu interesi…un pazīstu vienu cilvēku,kurš,vēl skolnieks būdams,braukājot pa sporta nometnēm un sacīkstēm,ieguvis šitento ”normalitāti”.
0
kristaps_freimanis > NYT 26.02.2015. 22.19
Normalitāti var mērīt dažādi. Albīni nav norma (aka “vidējais latvietis”), vai tāpēc “albīnisms” būtu īpaši apkarojams? Mani (personīgi, turklāt pilnīgi intuitīvi, nevis pamatoti) visvairāk baida “pilnīgi normāli” cilvēki, jo faktiski tas nav “normāli” – normāla ir kaut neliela, bet tomēr “novirze no normas” (c Viks), jo tieši tā kaut kādā (šadā vai tādā) veidā raksturo cilvēka personību, bezpersoniskums ir atbaidošs. Arī taisnprātīgie ir potenciāli bīstami sabiedrībai (sk. visus nenobriedušos pašnāvniekus, ko mums piedāvā dažnedažādi (šobrīd gan modē Islams) reliģiski novirzieni), jo idejas uzskata par svarīgākām nekā ļautiņi.
==
Ja homoseksualitāte pastāv un nav nekāds “modes kliedziens” (un tas, ka par to ir paredzēts sods jau sen, parāda, ka tas tiešām nav nekas jauns) un ja šādas attiecības un to atzīšana nevienai no iesaistītajām pusēm un neiesaistītajām pusēm (sabiedrībai) nenodara neko ļaunu, bet drīzāk tieši otrādi – sniedz noteiktu tiesisku aizsardzību, samazina nevajadzīgus birokrātiskus šķēršļus un vienkārši pazemojumus, kāpēc lai tas būtu kas slikts un nevēlams?
=
Esmu gan dzirdējis kāda arābu runasvīra teikto, ka, “ja to drīkstēs, tad jau visi to darīs”, bet vismaz šajā pasaules daļā tas tā gluži nenotiek.
=
Visi ir pamanījušies arī neievērot, kaut gan tas rakstā ir nedaudz uzsvērts, ka šis likums ļautu diezgan jauki kārtot juridiskas attiecības draugiem. Labiem, veciem čomiem.
0
Laura 25.02.2015. 15.11
Viedoklis_lv Tu tagad gribi pateikt, ka nevar nākt 4 gadu laikā ne ar kādām jaunā iniciatīvām? Arī iekļaujot satversmē to atrunu par laulībām, tas netika darīts kopā ar vēlēšanu kampaņu.
Starp citu, es atbildēju uz Tavu jautājumu par laulības un partnerattiecību atšķirību. Kas Tev tagad paliek iebilstams?
7
Viedoklis_lv > Laura 25.02.2015. 15.39
Laura, Tu jau neesi atbildējusi uz jautājumiem.
Nu pēc būtības – vai tiešām vari apgalvot, ka kāda partija pirmsvēlēšanu programmā, deklarācijās, utt. ir pieminējusi viendzimuma laulību atbalstu?
Nu nav taču – vai ne? Vismaz ne kur tādos lielos mēdijos neesmu to manījis. Nu tad par ko mēs te pa apli ganāmies?
0
Viedoklis_lv > Laura 25.02.2015. 15.26
Kā ta nu nebija – kristīgās vērtības vienmēr visiem paticis daudzināt. Visās diskusijās visi sita pie krūts un teica, ka iestājas par laulībām starp sievieti un vīrieti. Tādus arī ievēlēja un tādi arī nobalsoja par izmaiņām satversmē. Vai esi redzējusi kādas partijas pirms vēlēšanām agitējam viendzimuma laulības? Es neesmu. Vismaz nevienu no ievēlētajām partijām.
Es esmu par to, ka mēs nostiprinām demokrātiju, nevis piever acis uz to, kad iepatīkas. Kas jums ir pret to, ka partijas aģitētu šo ideju? Kāpēc geju un lesbiešu organizācijas vēl nav panākušas sadarbību ar Vienotību vai citām partijām, ka viņu jautājumu iekļauj partiju programmā?
0
Viedoklis_lv > Laura 25.02.2015. 16.02
dzeri, ja mani nekādā veidā šis likums neietekmē, tad protams, ka man nav nekā pret to. Tā kā, ja vien nav tās muļķības, ka beigās dokumentos es kļūstu par partneri nr.1, vecāku nr.2 un citas ačģānības – tad lai jau. Man nav nekas pret.
Bet vēlreiz – tās izmaiņas jāveic demokrātiskā ceļā, nevis pa sētas durvīm.
Bonusā :)
http://www.youtube.com/watch?v=xjE5D9cHiOk
0
Viedoklis_lv > Laura 25.02.2015. 15.15
Jā, šādu iniciatīvu, kurai nav saņemts sabiedrības atbalsts nevar virzīt.
Tā demokrātija funkcionē tā, ka mēs ievēlam tos tautas pārstāvjus, kuru idejām mēs piekrītam. Neviens no ievēlētajiem saeimā šādu ideju nav deklarējis partijas programmā.
0
dzeris49 > Laura 25.02.2015. 15.55
Tu taču par V nebalso, tad ko uztraucies par tās programmu?
Tu te pļāpā riņnķī apkātrt, bet, tā arī nespēj atbildēt uz elementāru jautājumu – kā tev vai valstij tas likumprojekts traucēs vai apdraudēs, jo tādas atbildes vienkārši nav, ir tavi aizspriedumi, fobijas, un komleksi, ko racionāli izskaidrot nav iespējams, tāpēc jau visa tā tava garā un plašā bezsatura demagoģija.
0
Laura > Laura 25.02.2015. 15.20
tie, kas nobalsoja, ka laulības aizstāvībai jābūt satversmē, arī to priekšvēlēšanu kampaņā nebija iekļāvuši. Tāpat kā 101 citu lietu, par ko tiek pieņemti lēmumi.
Kas konkrēti Tev ir iebilstams pret šo likumu, ja atšķirības starp laulību un partnerattiecībām ir tādas, kā rakstīju?
0
Laura > Laura 25.02.2015. 15.35
Latvijas partiju reklāmās vispār reti figurē konkrētas lietas. Savukārt zem tādi vārdi kā “Brīvība”, “Vienlīdzība”, “Tiesiskums” var ļoti labi ietvert arī šīs jomas sakārtošanu.
Starp citu, ja kādam kristīgo vērtību aizstāvim palūdz tās uzskaitīt, tad parasti neko vairāk kā mainīt sejas krāsu un uzlikt sejas izteiksmi “tādam idiotam man vispār nekas nav jāpaskaidro” viņi nespēj. Kas tad ir tā kristīgā vērtība, kas regulē partnerattiecību reģistrācijas jautājumu? Vaginālais sekss?
0
dzeris49 25.02.2015. 09.50
Doveiks, lielākais Putina draugs un ASV ienaidnieks, viedoklis, ASV ienaidnieks un antisemīts, sirgstošais rostins, kurš vēl nav paspējis ieņemt savu haloperidola devu – visus vieno irracionalā homofobija, neviena racionāla argumenta nav, nožēlojama publika, kura vēlas diktēt, kā šeit jādzīvo, stipri atgādina tos Krievijas pravoslāvu fundamentalistus pēc sava līmeņa, akmens laikmets.
8
+5
-13
Atbildēt
+6
-11
Atbildēt
+8
-13
Atbildēt
+8
-12
Atbildēt
+10
-10
Atbildēt
+5
-3
Atbildēt
+11
-9
Atbildēt
+11
-7
Atbildēt
@Andris Doveiks > dzeris49 25.02.2015. 09.57
Viņš ir izmisis…
0
Viedoklis_lv > dzeris49 25.02.2015. 10.12
Nu ja par mani tad es nenīstu ASV (man gan radi tur dzīvo, gan pats braukāju ciemos, utt.). Es atmaskoju tos melus un noziegumus kurus veic ASV elite. Starpcitu arī draugi, kas tur dzīvo nospļaujas pie baltā nama un pasaka ka tie ir nodevēji. Viņi nenīst dzimteni, viņi neieredz tos kas ir nodevuši tās vērtības, kas ASV padarīja īpašu. No individualisma domāšanas veida tā kļūst par kolektīvismu kur valda oligarhu elite. Tā kā tā ir atšķirība.
Nu un otrs apgalvojums, ka esmu antisemīts arī ir meli, tas ka es atmaskoju Izraēlas noziegumus pret palestīniešiem un to ka tie ir okupēti 50 gadu garumā – nav nekāds antisemītisms. Pie tam es izmantoju savos apgalvojumos vienmēr atsauces un avoti ir Izraēlas un/vai ēbreji kas sniedz šādus faktus.
Faktu paušana par Izraēlas noziegumiem, norādot atsauces uz šo cilvēku materiāliem (kas savukārt sniedz tālākas atsauces uz faktiem):
http://en.wikipedia.org/wiki/Norman_Finkelstein
http://en.wikipedia.org/wiki/Henry_Siegman
http://en.wikipedia.org/wiki/Gideon_Levy
http://en.wikipedia.org/wiki/Noam_Chomsky
nav antisemītisms.
0
Normunds > dzeris49 25.02.2015. 10.35
DZeri, neslēp savu latento homofobiju aiz kaismīgas gejisma aizstāvēšanas. Izej no skapja!
0
Viedoklis_lv > dzeris49 25.02.2015. 10.22
Ka Tu esi satraucies un nespēj racionāli formulēt savus argumentus.
Saņemies!
0
Viedoklis_lv > dzeris49 25.02.2015. 09.53
Tu tāds aizkaitināts kļūsti līdz ko kāds nepiekrīt Tavam viedoklim. Sāc mētāties ar apvainojumiem un tukšiem apgalvojumiem.
– tikai novērojums…
0
aivarsk > dzeris49 25.02.2015. 21.05
Džeri, tev taču patīk krievi, bet nepatīk puķins, vai es kaut ko jaucu? Otrādi?
Kā pašam viss tas izskatās?
0
dzeris49 > dzeris49 25.02.2015. 10.19
Man patīk ASV, bet nepatīk ASV “noziegumi”…
Man patīk ēbreji, bet, nepatīk Izraelas “noziegumi”…
Man nekas nav pret seks. minoritāšu tiesībām, bet, nevēlos, lai tiktu pārkāpta Satversme, jo, manā uztverē, civiltiesikais akts par partnerattiecību noregulēšanu ir tā pati lailība…
Kā pašam viss tas izskatās?
0
dzeris49 > dzeris49 25.02.2015. 09.59
Nepatīk, ka pateicu, ko par jums domāju?
Un kas neatbilst patiesībai?
0