Četri spilgti iespaidi Berlīnes kinofestivālā
Ļaudis, kas biļešu rindā gatavi nakšņot, Vima Vendersa godināšana un «pārdegusī» zvaigzne Džeimss Franko ir tikai daži no aizvadītā Berlīnes kinofestivāla spilgtākajiem iespaidiem. Berlināles 65.gadskārtai noslēdzoties ar Irānā apspiestā režisora Džafara Panahi filmas Taksometrs (Taxi) uzvaru, festivāls kārtējo reizi nodemonstrēja, ka nemainīgi turpina sekot līdzi pasaules sociālpolitiskajiem procesiem. Taču šādus komplimentus saņem arvien mazāk festivāla filmu, un jāsāk bažīties, vai Berlināles direktora, šķelmīgā Dītera Koslika gandrīz 15 gadus garais «valdīšanas» laiks nav sevi izsmēlis.
Uzkrītoši švaka atklāšanas filma (Izabellas Koiksetas Neviens negaida nakti / Nobody Wants the Night), pazīstamu režisoru un aktieru lentes, kas drīzāk izvēlētas slavenību klātesamības, nevis satura dēļ, un visbeidzot parodisks ķīniešu kino murgs (Lodēm līdzi / Gone With the Bullets), ko kāda žurnāliste pelnīti nodēvēja par offensive stupidity*, ir tikai daļa no vilšanos sagādājušās konkursa programmas, kuras atlases kritēriji kļūst jo gadu, jo neskaidrāki.
Vendersa zvaigznē
Šogad par īpaši sirsnīgiem festivāla brīžiem jāpateicas vācu kinoklasiķim, nesenajam Rīgas viesim Vimam Vendersam. Režisors, kurš augustā svinēs 70.jubileju, saņēma balvu par mūža ieguldījumu. Tam par godu Berlinālē bija skatāma viņa nozīmīgāko un nesen restaurēto (digitalizēto) darbu retrospektīva. Fascinējoša ir Vendersa rūpība pret darbiem – lai tos restaurētu tā, kā šķiet pareizāk, režisors ar pašdibināta filmu fonda starpniecību ir atpircis to oriģinālus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.