Vai Minskas vienošanās izbeigs karu Ukrainā? 59

Ukrainas prezidents Petro Porošenko armijas mācību bāzē. Foto: EPA/LETA
Māra Miķelsone

Vai Minskas vienošanās februārī atšķiras no pērnā gada septembrī?

12.februārī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi sarunās vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts. Vienošanos ar detalizētākiem punktiem parakstījusi arī tā dēvētā kontaktgrupa, kurā ietilpst Maskavas, Kijevas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji, kā arī dokumentu parakstījuši pieaicinātie Austrumukrainas teroristu vadoņi.

Pirmā vienošanās par pamiera ievērošanu Ukrainas austrumos tika parakstīta pagājušā gada 5.septembrī un 19.septembrī noslēgts Minskas memorands, tomēr jau drīz pēc dokumenta parakstīšanas šī vienošanās tika pārkāpta.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Andis Kudors Ir.lv norāda, ka patlaban ir sperts pozitīvs solis un tomēr ir cerība, ka no 15.februāra Austrumukrainā cilvēki nemirs vai ies bojā mazāk. 

Tehniskā līmenī, viņaprāt, vienošanās ir laba, bet tā neatrisina lielās stratēģiskās problēmas, kad lielākā daļa ukraiņu izvēlas proeiropeisko ceļu, bet Krievijas prezidents nevēlas Ukrainu atlaist no savas ģeopolitiskās ietekmes sfēras. “Neredzu, ka Kremlis principiāli piekritīs Ukrainas neatkarībai,” saka Ir.lv eksperts. Vācija un Francija vēlas mieru par katru cenu, taču Krievijai tas nav svarīgi, uzskata Kudors. Savukārt ukraiņi uzskata, ka viņi drīkst karot, ja valstij uzbrūk ienaidnieks, kā tas arī ir austrumu reģionā.

Tādējādi jaunā Minskas vienošanās negaisina šaubas par to, vai tā tiks īstenota un ievērota, ņemot vērā bēdīgo pieredzi iepriekš.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pamet Minskas tikšanos pēc 13 stundu ilgām sarunām. Foto: EPA/LETA

Par ko vienojās 12.februārī Minskā?

Otrās Minskas vienošanās dokuments sastāv no 13 galvenajiem punktiem, kas paredz:

1. Nekavējošu un vispārēju uguns pārtraukšanu Doņeckas un Luganskas apgabalos Ukrainā un tās stingru izpildi, sākot no 15.februāra plkst. 00.00 (pēc Kijevas laika). 

2. Abām karojošām pusēm izvest visu smago militāro tehniku vienādā attālumā, lai izveidotu drošības zonu vismaz 50 kilometru attālumā vienam no otra (100 mm un lielāka kalibra artilērijas sistēmai), un drošības zonu 70 km platībā, kā arī 140 km platībā raķešu iekārtu “Tornado-C”, “Uragan”, “Smerč” un taktisko raķešu sistēmām “Točka” (“Točka U”). 

* Ukrainas spēkiem: no faktiskās saskarsmes līnijas; 

* Doņeckas un Luganskas bruņotajiem formējumiem: no saskarsmes līnijas saskaņā ar 2014.gada 19.septembra Minskas memorandu.

Iepriekš pieminētās samgās militārās tehnikas izvešana jāsāk ne vēlāk kā otrajā dienā pēc uguns pārtraukšanas un tai jābūt pabeigtai 14 dienu laikā. Šim procesam sekos EDSO ar trīspusējās kontaktgrupas atbalstu.

3. EDSO jānodrošina efektīvs uguns pārtraukšanas un smagās militārās tehnikas izvešanas monitorings un režīma verifikācija, izmantojot visus nepieciešamos tehniskos līdzekļus, ieskaitot mākslīgos zemes pavadoņus, radiolokācijas sistēmas utt. 

4. Pirmajā dienā pēc tehnikas izvešanas sākt dialogu par vietējās pašpārvaldes vēlēšanām Doņeckā un Luganskā, balstoties uz Ukrainas likumdošanu par abu apgabalu pagaidu pašpārvaldi, kā arī par turpmāko pārvaldes režīmu šajos rajonos, kas pamatojas uz šo Ukrainas likumu.

Nekavējoties, ne vēlāk kā 30 dienas pēc šā dokumenta parakstīšanas, pieņemt Ukrainas parlamenta lēmumu par to, uz kurām teritorijām attiecināms īpašais režīms Doņeckas un Luganskas apgabalos, kas pamatots ar 2014.gada 19.septembra Minskas memorandu.

5. Nodrošināt amnestiju un apžēlošanu, īstenojot likumu, kas aizliedz vajāt un sodīt personas par notikušo Doņeckas un Luganskas apgabalos Ukrainā.

6. Nodrošināt visu gūstekņu un nelikumīgi aizturēto personu atbrīvošanu un apmaiņu, īstenojot principu “visus pret visiem”. Šim procesam jābūt pabeigtam vēlākais piektajā dienā pēc militārās tehnikas izvešanas.

7. Nodrošināt pēc starptautiskajiem standartiem drošu piekļuvi, piegādi, uzglabāšanu un sadali humānajai palīdzībai tiem, kuriem tā ir nepieciešama.

8. Īstenot pilnīgu sociāli ekonomisko sakaru, ieskaitot pensiju un citu maksājumu pārskaitījumus (atjaunot komunālos maksājumus un nodokļu maksājumus, balstoties uz Ukrainas likumdošanu).

Šim nolūkam Ukrainai konflikta rajonos ir jāatjauno sava banku sistēma un, iespējams, būs jāveido starptautisks mehānisms, lai īstenotu šādus pārvedumus.

9. Ukrainas valdībai pilnībā jāatjauno kontrole pār valsts robežu visā konflikta zonā, kas jāsāk pirmajā dienā pēc vietējās pašavaldības vēlēšanām un kas beigsies pēc vispārēja politiska noregulējuma 2015.gada beigās, ja tiks izpildīts 11.punkts.

10. No Ukrainas teritorijas EDSO novērotāju uzraudzībā jāizved visi ārvalstu bruņotie formējumi, militārā tehnika, kā arī algotņi. Jāatbruņo visas nelikumīgās grupas.

11. Ukrainas konstitucionālās reformas īstenošana, kurai jāstājas spēkā 2015.gada beigās, tās pamatelementam jābūt decentralizācijai (ņemot vērā dažu Doņeckas un Luganskas apgabalu īpatnības, kas saskaņotas ar šo rajonu pārstāvjiem), kā arī līdz 2015.gada beigām lēmuma pieņemšana par šo rajonu īpašo statusu atbilstoši 1.punktā minētajam.

12. Pamatojoties uz Ukrainas likumu par dažu Doņeckas un Luganskas apgabalu vietējo pašpārpalžu pagaidu kārtību, jautājumi, kas skar vietējās vēlēšanas, jāapspriež un jāsaskaņo ar Doņeckas un Luganskas apgabalu pārstāvjiem trīspusējās kontaktgrupas ietvaros. Vēlēšanām jānotiek pēc EDSO standartiem un EDSO monitorējumā.

13. Jāintensinficē trīspusējās kontaktgrupas darbība, tai skaitā, veidojot darba grupas Minskas vienošanās atbilstošo aspektu izpildē.

Dokumentam ir arī piebildes, kas ietver gan attiecīgo personu atbrīvošanu no soda mēriem, tiesības uz valodas statusa noteikšanu, vietējās prokuratūras un tiesu varas pārstāvju iecelšanu un citas.

Doņeckas bēgļi 13.februārī atvadās. Foto: EPA/LETA

Ko paredzēja 2014.gada septembra Minskas memorands?

Atšķirībā no februāra vienošanās pērnā gada memorands satur mazāk punktu – to ir deviņi. Saskaņā ar deviņu punktu vienošanos abas puses piekrita atvilkt visus smagos ieročus vismaz 15 kilometru attālumā no frontes līnijas, tādējādi izveidojot vismaz 30 kilometrus platu demilitarizēto jeb drošības zonu.

1. Nodrošināt nekavējošu divpusēju pamieru, pārtraukt vispārēju ieroču lietošanu.

2. Militāro vienību un formējumu darbības pārtraukšana uz abu pušu saskarsmes līnijas 19.septembrī.

3. Aizliegts izmantot visu veidu ieročus un īstenot uzbrukumus [pretiniekam].

4. Diennakts laikā kopš šā memoranda pieņemšanas atvilkt visus ieročus, kuru kalibrs pārsniedz 100 mm, no saskarsmes līnijas ne mazāk kā 15 km attālumā no katras puses, tai skaitā no apdzīvotajām vietām, kas dod iespēju izveidot drošības zonu 30 km platumā.

5. Aizliegts izvietot smago bruņutehniku un smago tehniku rajonos un noteiktās apdzīvotās vietās.

6. Aizliegts izvietot jaunus mīnu norobežojumus pie drošības zonas, jāatmīnē iepriekš izliktie mīnu norobežojumi drošības zonā.

7. Aizliegts izmantot aviāciju un ārvalstu lidaparātus, izņemot EDSO lidaparātus virs drošības zonas.

8. Drošības zonā kopš ieroču lietošanas pārtraukuma brīža darbojas EDSO misijas monitoringa grupa. Šo drošības zonu ir mērķtiecīgi sadalīt sektoros, kuru robežas jāsaskaņo EDSO misijas monitoringa grupas darba gaitā.

9. Jāizved visi ārvalstu algotņi gan no vienas konflikta puses, gan arī no otras puses. Pusēm arī jāturpina gūstekņu apmaiņa.

Pērnajā gadā Minskas sarunās netika apspriests teroristu sagrābto teritoriju statuss.

Kas rada šaubas?

Lai arī Minskas otrās vienošanās parakstīšana tiek uzskatīta par daļēju sasniegumu, procesu vērotāji atzīmējuši arī neskaidrus jautājumus. Ukrainai šī vienošanās noteikti nav bijusi par labu, raksta Ukrainas komentētāji, uzsverot Francijas un Vācijas lomu tajā. Turklāt panāktās vienošanās gandrīz visiem komentētājiem rada šaubas, vai tās tiks ievērotas.

1. Nav skaidrības, kas parakstījis vienošanos 12.februārī. Kā raksta Krievijas portāla “Meduza” analītiķi, tā kā Minskā tika parakstīti divi dokumenti – par pasākumiem, kas jāizpilda Minskas vienošanās sakarā un tā saucamā Normandijas četrinieka deklarācija šo pasākumu atbalstam, zem vienošanās ir pieci trīspusējās kontanktgrupas pārstāvju paraksti. Valstu līderu deklarācijā teikts: “Šajā kontekstā līderi atbalsta Minskas vienošanās komplekso pasākumu izpildi, ko Minskā 2015.gada 12.februārī pieņēma un parakstīja visi, kuri tāpat parakstīja Minskas pprotokolu 2014.gada 5.septembrī un Minskas memorandu 2014.gada 19.septembrī. Pērnā gada septembrī šos dokumentus parakstīja tie paši 5 cilvēki – EDSO pārstāve Heidija Tagliavini, Krievijas vēstnieks Ukrainā Mihails Zubarovs, Ukrainas pārstāvis, eksprezidents Leonīds Kučma, kurš tagad tiek minēts kā “otrais Ukrainas prezidents” un Doņeckas un Luganskas pašpasludināto pārvalžu līderi Aleksandrs Zaharčenko un Igors Plotņickis, kuriem vispār tagad nav norādīts statuss.

2. Neskaidrība par Donbasa statusu. Gan septembrī, gan tagad februārī vienošanās paredz Donbasam noteikt īpašu statusu ar ierobežotu autonomiju. Lai arī vienošanās minētā decentralizācija dod cerības, ka Ukrainas prezidents Porošenko būs spiests to īstenot, tomēr viņa izteikumi pēc Minskas tikšanās, ka federalizācija un autonomija ir Ukrainai nepieņemamas, liek par to šaubīties. Kā atzīmē Kudors Ir.lv, šajā vienošanās Krievijas – Ukrainas robežas slēgšanas jautājums ir sasaistīts ar Ukrainas decentralizācijas jautājumu, kas tieši attiecas uz Porošenko.

3. Neskaidrība par robežas kontroli. Patlaban pāri Ukrainas nekontrolētajai robežai notiek nemitīga Donbasa kaujinieku apgāde ar Krievijas ieročiem, tiek ievesta militārā tehnika un karavīri. Pilnībā atjaunot robežkontroli Kijeva var tikai līdz gada beigām, ja tiks īstenotas vienošanās, un īstenojot vēl vairākus nosacījumus. Robežas kontroles problēmu Ir.lv uzsver arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Andis Kudors, turklāt šo problēmu rada tieši Krievija, nevis Ukraina.

4. Nav skaidrs par teritorijām. Dokuments noformulēts tā, ka militārās robežas var nesakrist ar politiskajām. Tiek rosināts Ukrainas parlamentam noteikt īpašo teritoriju robežas, izejot no frontes līnijas septembrī. Tomēr separātisti kopš tā laika ir iekarojuši jaunus rajonus. Kam piederēs šī teritorija, tas var radīt lielas nesaprašanās.

Donbasa iedzīvotāji grib savu autonomiju par spīti piedzīvotajam karam un separātistu bandām. Foto: EPA/LETA

Kas var noiet greizi?

Savā analīzē vācu “Der Spiegel” raksta – ja kaujas Austrumukrainā turpināsies arī naktī uz svētdienu, Minskas tikšanās bija bezjēdzīga. Turklāt jau tagad ir manāmas dažas pazīmes, ka abās pusēs – gan Ukrainā, gan separātistu rindās – ir cīnītāji, kuri rīkojas tikai saskaņā ar saviem noteikumiem.

Ja pamiers tiks pārkāpts, militārais konflikts Austrumukrainā uzliesmos no jauna.

Krievijai brīdinoša ir arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles un ES prezidenta Donalda Tuska reakcija, kuri jau pēc Minskas tikšanās paziņoja, ka neatcels sankcijas pret Krieviju, bet pirmdien tās vēl papildinās ar jauniem sankciju objektiem.

Vācijas kanclere Angela Merkele pēc Minskas tikšanās gandarīta rīko preses konferenci Briselē. Foto: EPA/LETA

Komentāri (59)

aivarsk 13.02.2015. 21.40

Vienojās par to, ka tarakāns nelīdīs pie maizes!

Protokolā tarakāna vārds netika minēts, tarakāns vienošanos neparakstīja.

+15
0
Atbildēt

1

west 14.02.2015. 05.57

Ja nolejam šo sarunu lieko ūdeni, tad var droši teikt, ka ilgstoša miera nebūs, jo Putinam to nevajag. Vēl jo vairāk -karš pret vājāku pretinieku viņam ir nepieciešams sava reitinga un fiziskās dzīvības uzturēšanai. Miers ir viņa politiskā nāve. Miera gadījumā nāksies pievērsties ekonomikai, kur šai naftas mucai nav nekādas nākotnes tuvākajā laikā. Krievu tautas acīs, piekāpšanās gadījumā, Putins būs vārgulis, kurš padevies amerikosiem, NATO, gejropieširm, par kaut kādiem ukropiem nemaz nerunājot. Zombiju smadzenes caur TV jau ir tiktāl saindētas, ka tās citas tautas un valstis savādāk, kā ienaidniekus uztvert nav spējīgas. Zombiji ir jau morāli sagatavoti karam. Protams, tikai tādam, kuru rāda pa televizoru un kurš pašus personīgi neskar.

Ko darīt ? Bruņoties un garaut ļaunuma impērijas palieku ekonomiski un politiski. Citas izejas tagad vairs nav.

Lai olandi ar merķelēm stiepj laiku un runā, bet to vajag izmantot patreiz melīgākā un bīstamakā Eirāzijas režīma lokvidācijai. Aukstais karš ar to ir tieši tas, kas tagad vajadzīgs, bet karstais ar visām pasaules demokrātiskajām valstīm to novedīs līdz zibenīgam ekonomikas un valsts sabrukumam.

Bet aiz robežas sēž ķīniešu miljards un pacietīgi gaida savu Sibīriju. Un japāņiem Sahalīna būtu laba vieta savas mazās, bet pārapdzīvotās valsts paplašināšanai..

+9
-1
Atbildēt

0

Edgars Avotiņš 13.02.2015. 20.36

Saraksts ar “Kas var noiet greizi” ir krietni par īsu.

Es nerakstīšu par teroristu pusi – tur man nav ne mazāko cerību par pamiera ievērošanu.

Nu un Krievija jau ir ziņojusi ka viņuprāt gūstekņu apmaiņa nekādi neietekmē Savčenko statusu.

Diemžēl ir iespējamas problēmas arī Ukrainas pusē:

1. Labējā Sektora līderis Jarošs jau ir paziņojis, ka neuzskata šo vienošanos par saistosu sev. Cik zināms, tad LS nav iesaistījusies ne Ukrainas armijā, ne Nacionālajā gvardē dēļ neuzticēšanās Ukrainas ĢenerālŠtaba priekšniekam Muženko. Tādējādi LS atbilst formulējumam par nelikumīgo bruņoto formējumu, kurš būtu jāatbruņo un jāizformē.

2. Ukrainas Ārlietu ministrs ir paziņojis, ka amnestija neattieksies uz teroristu līderiem. Citi Ukraiņi vērtē, ka atbilstoši esošajiem likumiem jau tā amnestija vispār attieksies tikai uz tādiem, kas ieroci nav redzējuši. Līdz ar to … ir maz šaubu, ka Krievija ar šādu amnestijas interpretāciju samierināsies.

3. Batalionā AZOV (un iespējams arī citos) ir diezgan daudz brīvprātīgie no dažādām valstīm. Cik zinu, tad Ukrainas pilsonība piešķirta tikai vienam no viņiem. Daudziem no viņiem majās draud ilgi gadi cietumā. Par Baltkrieviem izskanēja doma, ka draud … visdrīzāk jau nāve. Ļoti šaubos vai AZOV tā tik vienkārši ļausies, ja vien netiks atrisināts šo kareivju drošības jautājums.

Tapat šis punkts no Kremļa varētu tikt interpretēts tā, ka Ukrainas teritorijā nedrīkst uzturēties NATO kareivji, kas varētu sarežģīt jau notiekošo un plānoto apmācību procesu.

Nu un ārvalstu militārā tehnika … Kremlis un teroristi jau saka, ka Novorosijas armijas rīcībā esošā tehnika ir viņu, nevis Krievijas armijas. Pierādīt reāli … nevar.

Nu un kā ar Bruņutehniku, ko ASV piegādāja Ukrainai (pretartilērijas radari)? Skaidrs, ka Ukraina drīkst pirkt, bet Kremlis šo atkal var izmantot …

Nu un – visbeidzot Debalcevo katls. Ja Ukrainai atlikušajās 20+ stundās neizdosies tur gūt pārliecinošu uzvaru (kas izskatās maz ticams) tad ap 4000-5000 Ukrainas kareivju paliks ielenkumā, nevarēs saņemt apgādi, nevarēs izpildīt bruņojuma atvilkšanu …

Ta ka … pagaidām vienīgais iespējamais ieguvums ir vienkārši neliela ugunspārtrauksana, kuras laikā Ukrainai turpināt nostiprināt savu armiju. Bet ja neatbloķēs Debalcevo … nu tad … nezinu ka lai pasaka – nu tad nezinu kā … Vai Ukraina varēs atļauties tikt atbruņot 4-5 tūkstošus savu kareivju? Drīzāk jau sanaks, ka tieši Ukraina būs spiesta pārkāpt šo vienošanos pirms tā vispār būs iesākusies.

p.s. Es personīgi uzskatu, ka Ukrainai vajadzētu sākt ar to, ka nošaut ĢenerālŠtaba priekšnieku Muženko – un vieta iecelt Vorobjovu – tad varētu atrisināt brīvprātīgo batalionu jautajumu un arī izvairīties no Ukraiņu armijas grupējumu sakāves jaunos katlos.

Ka arī – pēdējais laiks uzsākt armijas reformu – bet ne jau tādā stilā, kā to paredz tikko Muženko iesniegtais un Porošenko apstiprinatais plāns, bet pārveidot armiju Rietumu stilā – balstīt uz profesionaliem kareivjiem, nevis mobilizēt tadus, kas nemak, negrib un taisa tikai problēmas savai vienībai.

+8
-1
Atbildēt

7

    Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 15.02.2015. 19.23

    Par AZOV – ir vismaz viens Zviedru snaiperis (bija BBC filmēts sižets par viņu vēl pagājšgad), vismaz 8 gab Baltkrievi … nav tā ka lielākā daļa no bataliona, bet tomēr ir.

    Starp citu – vienam no šādiem ārvalstu brīvprātīgajiem Porošenko piešķīra pilsonību. Tas būtu normāls ceļš, kā šo jautājumu risināt.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 14.02.2015. 21.09

    Jarošs apsolīja ievērot ugunspārtrauksanu, ja teroristi pārtrauks uguni.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 15.02.2015. 19.13

    sirtaki – Labējam Sektoram http://pravyysektor.info/ nu jau labi sen kā ir militārais spārns – brīvprātīgie batalioni “ПРАВИЙ СЕКТОР” . Cik es noprotu no censor.net rakstītā, tad tur jau labi sen kā ir vairāk kā viens batalions. Ja nemaldos, tad viņi to kopā sauc par korpusu – komandieris – Jarošs. Viņi nav iekļāvušies ne armijas, ne Nacionalās gvardes sastāvā. Viņi nepakļaujas ĢenerālŠtāba priekšniekam Muženko un apsūdz viņu nodevībā. Bet vienlaikus – frontē praktiskos jautajumos viņi sadarbojas ar ATO štābu.

    Nav viņi nekādi slepkavnieki, kā viņus malē Kremlis, nu bet šī situācija Kremlim patīk, ka Labējā Sektora batalioni formāli ir nelikumīgi bruņotie fromējumi.

    Būtība – arī es esmu pārliecināts, ka Muženko ir – ja ne gluži nodevējs, tad vismaz stulbenis, kuru vajadzētu, kā minimums, atcelt no amata. Ir jau ko likt vietā – kautvai nesen ĢenerālŠtāba priekšnieka vientnieka amata atjaunotais Vorobjovs. Tad arī šo Labēja sektora nepakļaušanos būtu iespējams atrisināt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 15.02.2015. 20.13

    Par Muženko:

    “Меня обеспокоило, что начальник Генштаба Муженко потребовал держать один из ключевых участков обороны силами Национальной гвардии, которую он постоянно пытается дискредитировать в глазах Главнокомандующего. Думаю, что Муженко утратил контроль за обстановкой, и вместо того, чтобы взять на себя ответственность, пытается переложить ее на другое ведомство. Также беспринципно он поступал под Иловайском и на 32-м блокпосту. Источник: http://censor.net.ua/resonance/324771/rossiya_narushila_peremirie_analiz_operativnoyi_obstanovki_na_debaltsevskoyi_duge_po_dannym_tsenzornet

    Главнокомандующий снова выглядит как человек, которому нужен только пиар, а не результат. В обязанности НГШ не входит решение тактических задач. Зато входит решение оперативных вопросов – подготовка мобилизации, направление резервов, действия в других четырех секторах фронта. Но все эти неинтересные стратегические вопросы Муженко опять на кого-то свалил и побежал командовать не армией, а ротами и батареями.

    Человек, который вместе с Назаровым и Пушняковым должен отвечать по закону за Ил-76, за коридор Гиркину в Славянске, за сектор “Д”, Иловайск, за 32-й блокпост должен пахать и исполнять свои обязанности, а не бросать все, бросать совершенно непродуманную мобилизацию и снова стараться влезть с радостным докладом “Первому”. Источник:

    http://censor.net.ua/resonance/321167/bitva_za_donetskiyi_aeroport_chto_proizoshlo_prichiny_i_rezultaty

    utt

    Butusovs līdz šim ļoti kvalitatīvi ir vērtējis situāciju.

    Viņš viens no pirmajiem cēla trauksmi, par situāciju D-sektorā, kur Krievija pār robežu ar artilēriju apšaudīja Ukrainas kareivjus, bet Ukrainas ģenerālštābs neko nedarīja situācijas mainīšanai – rezultātā – milzīgi zaudējumi un Ukrainas spēki pēc pāris mēnešu bezrezultāta miršanas zem artilērijas apšaudes (uz kuru atbildēt nedrīkst, jo Krievijas teritorija) (ta bija ta reize, kad vesels Ukraiņu batalions pārgaja pār Krievijas robežu un padevās Krievijas robežsargiem, jo bija neglābjami nobloķēti no savējiem un palikusi bez munīcijas.

    Tāpat Butusovs pirmais ziņoja par situāciju pie Ilovaiskas, par situāciju pie Doņeckas Lidlauka, kur ģenerālštaba bezdarbības dēļ teroristi pamiera laikā ieņēma neitralaja zonā esošās apdzīvotās vietas un nobloķēja Jaunā termināļa apgādi.

    Nu un Butusova prognozes piepldās, viņa sniegta informācija līdz šim ir daudz precīzāka par to, ko sniedz ATO preses dienests – tāpēc es uzticos Butusovam. Nu un arī vairāki brīvprātīgo batalionu komandieri (Labējais Sektors – Jarošs, un Donbass – Ševčenko) ir līdzīgi novērtējuši Muženko darbības.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    sirtaki > Edgars Avotiņš 15.02.2015. 00.42

    Tu esi interesēti informēts, vēl jo vairāk interesanti to interpretē.

    krievija (putļers) neuzskata Savčenko par karagūstekni (drīzāk par izdevīgas maiņas objektu).

    1.Kustībai/organizācijai “Labais sektors” nav sava bruņota formējuma, tās atbalstītāji ir gan bruņoto spēku, gan brīvprātīgo vienību sastāvā; nevajag murgot par to likumību vai nelikumību.

    2.Izcili stulbi. Tiks izvērtēts un domājams kriminālsodāmi cilvēki, kuri veikuši vardarbību; kā arī veikuši darbības kas vērstas uz valsts iznīcināšanu. Iespējams amnestēt tādus ļautiņus, kuri tika vardarbīgi piespiesti ņemt rokās ieroci.

    Pats par sevi saprotams, ka Zimbabvei vai Ziemeļkorejai tas nav pieņemams.

    3.Par šo lūdzu konkrētāk:

    Batalionā “AZOV” ir daudz brīvprātīgo no citām valstīm (un iespējams arī citos).

    Lūdzu apgaismo, no kurām valstīm, cik daudz batalionā AZOV ir citu valstu kaujinieku?

    – un iespējams arī citos – ļoti zinošs esi, cilvēciņ. Klāj vaļā ko zini, nevis bārsti savas kretīniskās putlerjugenda seligera skolas pērles.

    Ne tev kremļa tirliņ spriest par to, kā rīkoties Ukrainas armijai savas valsts teritorijā.

    Savas “personiskās domas” nošaut vai nenošaut Ukrainas Ģenštāba priekšnieku un kuru iecelt viņa vietā – vari iebāzt sev pakaļā.

    Ko Ukraina varēs atļauties vai nevarēs – ja gribēs brīvību tad varēs ne tikai 4 tk bet 40 vai 400tk atļauties.

    Neaizmirsti, ka uz uz durkļa var mirkli atbalstīties, bet sēdēt uz tā nevar.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    fretka > Edgars Avotiņš 14.02.2015. 10.01

    Edgars Avotiņš: Labējā Sektora līderis Jarošs jau ir paziņojis, ka neuzskata šo vienošanos par saistosu sev

    ——–

    Labējais sektors uzskata par Ukrainas pilsoņus nesaistošām jebkuras vienošanās ar prokrieviskajiem teroristiem, jo tās ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju:

    “ПС считает, что любые договоренности с пророссийскими террористами не имеют никакой юридической силы, противоречат существующей Конституции Украины, а, следовательно, их выполнение не является обязательным для граждан. Поэтому, в случае если ВСУ получат приказ на отвод тяжелой техники и артиллерии и неоткрытия огня, ДУК ПС оставляет за собой право продолжить активные боевые действия согласно собственным оперативным планам, до полного освобождения украинских земель от российской оккупации.”

    “О “легализации” ДУК ПС. Защита государственной независимости и территориальной целостности Украины является обязанностью каждого ее гражданина. Именно с этой благородной целью мы объединились в Добровольческий украинский корпус. Воюя с апреля прошлого года, подразделения Корпуса уже получили признание украинского народа, общественную легитимизацию и авторитет на фронте среди боевых побратимов ВСУ и МВД. Сейчас мы ведем переговоры с государственными факторами относительно возможного “узаконивания” своей деятельности. Кроме того, мы вносим на рассмотрение Верховной Рады несколько законопроектов о статусе ДУК и социальной защиты добровольцев и их семей. Это дело не одного дня …”

    “В пункте 10-м очередных “минских договоренностей” речь идет о “разоружении незаконных формирований”. Мы надеемся, что представители Президента Украины, работая над этими материалами, не имели в виду ДУК ПС и другие “нестатусные” украинские подразделения. Потому, любые попытки так называемого разоружения украинских патриотов будут дестабилизировать ситуацию внутри государства и играть на руку Путину и государству-агрессору – России. Кроме того, все такие попытки будут обречены на поражение, так как бойцы добровольческих формирований способны защитить свое право на оборону государства и народа любым способом, всеми целесообразными методами и средствами.”

    http://dnpr.com.ua/content/chto-dumaet-yarosh-pro-rezultaty-minskih-peregovorov

    Tie, kas organizē un noslēdz šīs vienošanās, labi saprot, ka vismaz pašlaik viņiem nav nekādu izredžu likumīgā veidā mainīt valsts Konstitūciju.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu