Latvijas “zelta vīzas” – risinājums īstermiņā. Kas pēc tam? 15

NULL
Osvalds Blūzma

Latvijas izaugsmei ilgtermiņā joprojām svarīgākais priekšnoteikums būs uz zināšanām balstītu preču un pakalpojumu attīstība

Jau labu laiku aktualitāti nezaudējoša tēma Latvijā ir termiņuzturēšanās atļaujas (TUA). Viedokļi ir stipri polarizēti – no pilnīgas un tūlītējas atcelšanas atbalsta līdz uzskatam, ka TUA programmas pastāvēšana ir visas Latvijas tautsaimniecības balsts. Parasti šādi jautājumi nav centrālās bankas kompetencē. Taču, vērojot, cik straujos tempos šobrīd atdziest Latvijas ekonomika, ir jāizmanto visi pieejamie instrumenti, lai šo atdzišanas procesu pēc iespējas mazinātu. Līdz ar to TUA kā viens no potenciālajiem ekonomikas sildīšanas instrumentiem ir nonācis arī Latvijas Bankas redzeslokā. Esam veikuši TUA analīzi no makroekonomiskās ietekmes viedokļa, un jāsecina, ka tai ir gan pozitīvās, gan negatīvās iezīmes.

Uzskaitot ieguvumus, Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka TUA programma dod aptuveni 1.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ienes budžetā apmēram 30-40 miljonu eiro ieņēmumus gadā. Taču vienlaikus TUA programma rada vairākus vidēja un ilgāka termiņa riskus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes potenciālu. Ilgstoši uzturot liberālus programmas nosacījumus, pastāv risks ekonomisko aktivitāti un darbaspēku arvien vairāk novirzīt uz nekustamo īpašumu nozari un būvniecību, atņemot resursus ražojošajām un Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju veidojošajām nozarēm.

Līdz ar to, no makroekonomiskā viedokļa raugoties, TUA programmas kontekstā nozīmīgākais uzdevums ir mainīt tās akcentus un veicināt investīcijas tieši ražojošajā sfērā.

Savukārt nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru atbalsts, uz laiku mīkstinot TUA nosacījumus, varētu būt tikai īstermiņa risinājums, kas piemērojams tautsaimniecības atdzišanas fāzē un nekādā ziņā nevar kalpot kā Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi nodrošinošs faktors. Latvijas izaugsmei ilgtermiņā joprojām svarīgākais priekšnoteikums būs uz zināšanām balstītu preču un pakalpojumu attīstība, un tam savukārt kritiski svarīgs priekšnoteikums ir kvalitatīvas izglītības sistēmas eksistence valstī.

Kāda ir bijusi interese par mūsu TUA līdz pēdējiem grozījumiem likumdošanā? 

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošā statistika norāda, ka līdz 2015.gada janvārim ir iesniegti 6645 termiņuzturēšanās pieteikumi ar kopējo investīciju apjomu aptuveni 1.26 miljardu eiro apmērā.

1. attēls. Investīcijas ar mērķi saņemt TUA (milj. eiro)


2. attēls. Investīciju procentuālais sadalījums (2010-2014)


Jau kopš TUA programmas sākuma vispieprasītākais investīciju veids bija investīcijas nekustamajā īpašumā, pieprasījumam ar katru gadu pieaugot. Kopumā investīcijas nekustamajā īpašumā veido 83.6% no visām investīcijām. Aptuveni 63% no visām investīcijām nekustamajā īpašumā bijušas robežās no 125 līdz 200 tūkstošiem eiro. Tikai 5.2% no visām investīcijām ir nonākušas kapitālsabiedrībās, kas ir satraucoša tendence, domājot par šīs programmas nozīmi valsts ilgtermiņa konkurētspējas nodrošināšanā. Šajā sakarā interesanta ir Lietuvas pieredze. Lietuva piedāvā TUA uz vienu gadu pret investīcijām uzņēmuma sākumkapitālā aptuveni 15 000 eiro apmērā. Lietuvieši piedāvā labāku cenu, taču investīcija jāveic jaunā uzņēmumā. Iespējams, ka arī mums būtu vērts padziļināti izskatīt šo pieredzi.

3. attēls. Investīciju skaits nekustamajā īpašumā sadalījumā pa cenu grupām (2010-2014)


TUA pozitīvie aspekti

Ietekme uz ekonomiku un budžetu 

Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, TUA Latvijas tautsaimniecības izaugsmē tiešā veidā nodrošina 0.4-0.5% no IKP gadā, taču, pierēķinot netiešo ietekmi, TUA kopējais pienesums ir aptuveni 1.5% no IKP jeb 350 miljoni eiro. Šis novērtējums aprēķināts ietekmei līdz 2014. gada 1. septembra grozījumiem Imigrācijas likumā. Investoru programma savu pozitīvo ietekmi atstāj arī uz nodokļu iekasējumiem. TUA programma nodrošināja vismaz 30 miljonus eiro jeb 0.5% no nodokļu un nodevu ieņēmumiem valsts budžetā gadā. Faktiski samaksāto nodokļu un nodevu apjoms ir lielāks, jo novērtējumā nav iekļauti nodokļi, kuri tiek samaksāti par juridiskajiem, finanšu un citiem pakalpojumiem neilgi pirms un pēc darījumu kārtošanas. Nav iekļauti arī šo pakalpojumu sniedzēju ienākumu un nodrošināto darbvietu pienesums tautsaimniecībai un budžetam, kā arī multiplikatīvie efekti.

Patlaban ģeopolitiskā fona dēļ investori ir kļuvuši piesardzīgi. Līdz ar to investīcijas sarūk arī iepriekš strauji augošajā būvniecībā. Būvniecības nozares devums reālajā IKP samazinās, līdz ar to pēdējos ceturkšņos turpina samazināties arī reālā IKP izaugsmes tempi. 2015. gadam Latvijas Banka samazinājusi izaugsmes tempu prognozes līdz 2%, taču pastāv risks, ka izaugsme varētu būt arī zemāka. Pašlaik spēkā ir divas Eiropas fondu programmas (2007. – 2013.gadam, kas tiek apgūta līdz 2015.gada beigām, un 2014. – 2020.gadam), un, ja nebūtu pieejami šie līdzekļi, tad situācija būtu vēl bēdīgāka.

4. attēls. Nozaru devums reālā IKP gada pārmaiņās, procentu punkti


Ietekme uz darba tirgu

Tiešu pozitīvu un nozīmīgu ietekmi uz darba tirgu ārzemnieku pieprasījums pēc nekustamā īpašuma atstāj uz būvniecības sektorā nodarbinātajiem. Krīzes laikā būvniecības nozarē darbu zaudēja daudzi cilvēki un liela daļa no tiem bija spiesti meklēt darbu ārzemēs. Kopš 2010.gada situācija būvniecībā uzlabojusies un gadu no gada pakāpeniski pieaug šajā nozarē nodarbināto skaits. Pastāv iespēja, ka daļa no izbraukušā darbaspēka ir varējusi atgriezties Latvijā, jo ir bijusi spējīga atrast darbu tepat. TUA pieprasījums rada darba vietas gan ar būvniecību saistītās nozarēs, kas nodarbina arhitektus, dizainerus, dārzniekus u.c., gan arī mazāk saistītās nozarēs, nodarbinot auklītes, apsargus, šoferus u.c. Ja nerezidenti papildus nekustamajam īpašumam investīcijas veic arī uzņēmumā, tad tas var radīt jaunas darba vietas dažādās nozarēs. Visas šīs papildus radītās darba vietas, ļoti iespējams, ļauj kādam vai nu atgriezties Latvijā, vai no tās neaizbraukt.

5. attēls. Nodarbināto skaits, tūkst.


Ietekme uz uzņēmējdarbību

Pozitīvu ietekmi TUA atstāj uz uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs, kuras īpaši cieta krīzes laikā: nekustamais īpašums un būvniecība. Darījumi ar nekustamo īpašumu rada veselīgu aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū. Tiek izpārdoti gan gatavie nekustamie īpašumi, gan renovētie, gan jaunbūves. Mājokļu renovācija un jaunu mājokļu būvniecība ne vien palīdz attīstīties būvniecības sektoram, bet arī parūpējas par veco ēku uzlabojumiem, kuri, iespējams, bez ārzemnieku pieprasījuma netiktu veikti.

Tomēr jāpatur prātā, ka pārāk liela resursu novirzīšana tieši uz šīm nozarēm nav ilgtspējīgs risinājums. Ja šis aspekts netiek kontrolēts un ilgtermiņā neveicinām resursu novirzīšanu uz ražojošajām nozarēm, tas mūs var novest pie līdzīgas situācijas, kāda bija vērojama pirmskrīzes “treknajos gados”.

Ietekme uz finanšu stabilitāti

Dzīvojamo ēku būvniecība sāka straujāk augt 2013.gadā – pirms tam tirgū tika piedāvāts jau esošais dzīvojamais fonds. TUA radītais pieprasījums pēc nekustamā īpašuma ļāva pārdot īpašumus, kuriem nebija pietiekami liels pieprasījums no vietējo iedzīvotāju puses, kas savukārt deva iespēju cilvēkiem atdot savus parādus. Parādu atmaksa devusi nozīmīgu devumu gan mājsaimniecību, gan finanšu un nefinanšu uzņēmumu finansiālās stabilitātes uzlabošanā.

6. attēls. Kredītu maksājumu kavējumi virs 180 dienām, milj. EUR


TUA negatīvie aspekti

Valsts drošība

Būtisks TUA programmas risks ir saistīts ar draudiem valsts drošībai. Nepietiekama ārvalstu investoru kontrole var novest gan pie palielinātas organizētās noziedzības, gan citiem valsts iekšējās drošības draudiem. Pēdējo laiku ģeopolitiskās situācijas attīstība var likt bažīties arī par valsts ārējo drošību. Tā kā centrālā banka nav eksperts valsts drošības jautājumos, detalizēta šī aspekta analīze jāatstāj Drošības policijas ziņā. Šādiem nolūkiem arī tika paredzēta papildu iemaksa valsts budžetā 5% vērtībā no nekustamā īpašuma darījuma summas, kas stājās spēkā ar pagājušā gada septembri. Saglabājot šo 5% iemaksu, pastāv iespēja uzlabot TUA programmas drošības aspektus arī turpmāk. 

Taču, ja Drošības policija, pat pēc papildu līdzekļu piešķiršanas, būs spiesta atzīt, ka nespēj izkontrolēt visus pietiekumu iesniedzējus pietiekamā apjomā, tad arī mūsu analīze par potenciālajiem ieguvumiem un zaudējumiem no programmas vairs nav īsti spēkā – valsts drošība neapšaubāmi ir svarīgāka par jebkuru makroekonomisko ieguvumu.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugums

Kopš 2010.gada nekustamā īpašuma tirgū vērojams visai būtisks cenu pieaugums, kas var apgrūtināt vietējo iedzīvotāju iespēju tikt pie kvalitatīva mājokļa. Redzam gan, ka TUA ietekmē galvenokārt pieaug jaunu mājokļu cenas, un ievērojami vairāk tās pieaug jaunbūvēm Vecrīgas un Rīgas centra rajonos. Varam secināt, ka cenu kāpums galvenokārt vērojams luksusa segmentā, kas līdz šim mazāk ietekmējis vidējas pārticības ģimeņu iespējas iegādāties mājokli. Taču, līdz ar iespējamo sliekšņa mazināšanu, šī negatīvā ietekme varētu pieaugt.

7. attēls. Mājokļu cenu indekss (2010=100)


Valsts tautsaimniecības struktūras izmaiņas

TUA ietekmē veidojas riski, kas saistīti ar tautsaimniecības resursu pārdali no ražojošā sektora uz būvniecības un nekustamā īpašuma sektoriem. Kopš 2010. gada nodarbināto skaits būvniecībā un nekustamajā īpašumā aug un procentuāli veido arvien lielāku daļu no visiem nodarbinātajiem. Tikmēr rūpniecībā nodarbināto skaits pēdējos gadus samazinās. Rezultātā ir aizsākusies valsts ilgtspējai nelabvēlīga cilvēkresursu novirzīšana uz mazāk produktīvām nozarēm. Šādai tendencei pastāvot ilgāku laika posmu, Latvijas iespējas dzīves līmeņa ziņā panākt attīstītās Eiropas valstis samazinās.

8. attēls. Nodarbināto skaits pa izvēlētajām nozarēm (% no kopējā nodarbināto skaita)


Secinājums – Latvijas ekonomikai šobrīd nepieciešama TUA programma, bet vienlaicīgi jādomā par ilgtermiņa risinājumiem

Ņemot vērā visus iepriekšējos argumentus un to, cik nelabvēlīgi attīstās situācija ārvalstīs (notikumi Krievijā un Eiropas lēnā atkopšanās), varam secināt, ka Latvijai ir nepieciešami instrumenti ekonomikas sildīšanai.

Saprātīgs ekonomikas politikas solis šādā brīdī būtu pretcikliskas politikas īstenošana. Piemēram, ja valdībai būtu iepriekš uzkrāta fiskālā rezerve budžetā, tad šis būtu īstais brīdis šīs rezerves tērēt, laižot līdzekļus reālajā ekonomikā, taču šāda rezerve iepriekš nav tikusi uzkrāta. Līdz ar to īstermiņā mums neatliek daudz citu opciju kā ne vien turpināt TUA programmu, bet pat mīkstināt nosacījumus uz noteiktu laiku, lai palielinātu konkurētspēju Eiropā, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc mūsu produkta. Šī programma kopā ar Eiropas fondu apgūšanu un kreditēšanas atsākšanu ir vieni no retajiem īstermiņa tautsaimniecības izaugsmes stimulēšanas instrumentiem, kas šobrīd ir pieejami.

Līdz ar to, no makroekonomiskās analīzes viedokļa raugoties, mūsu priekšlikumi TUA sakarā būtu šādi:

* Pirmkārt, lai stimulētu ekonomikas attīstību, šobrīd TUA nosacījumi būtu jāatvieglo. Tomēr, lai izvairītos no neefektīvas resursu izmantošanas ilgtermiņā, būtu jāparedz, ka atvieglotie nosacījumi būs spēkā tikai uz diviem gadiem. Šie divi gadi jāizmanto maksimāli produktīvi, veicot nepieciešamās reformas izglītības jomā un ieguldījumus cilvēku kapitālā.

* Otrkārt, tā kā valsts interesēs ir veicināt ieguldījumus ražojošajā sfērā, lielāku pievilcību TUA programmas ietvaros būtu jārada iespējai investēt kapitālsabiedrībās. Papildus ir apsverama minimālā sliekšņa ieguldījumiem kapitālsabiedrībās diferencēšana atkarībā no reģiona, kurā uzņēmums darbojas. Īpaši pievilcīgi nosacījumi investoru piesaistei būtu jānosaka valsts depresīvajos reģionos, kur attīstība ir īpaši nozīmīga.

Īstenojot šos priekšlikumus, tiktu atbalstīta Latvijas ekonomika brīdī, kad tās izaugsmes tempi mazinās. Turklāt mēs iegūtu laiku nepieciešamo strukturālo reformu īstenošanai, kas palīdzētu nostādīt Latvijas tautsaimniecību uz ilgtspējīgas attīstības ceļa, kas ir īstais un patiesais ekonomiskās politikas mērķis.

Autors ir Latvijas Bankas ekonomists

 

Komentāri (15)

imula17 10.02.2015. 20.01

Variācijas par Aigara Brauna domu par speciālistiem:

Pēteris nemira badu, nebija tik nabadzīgs, bet šņabi gribējās. Nolēma pārdot savu māti. Jānis, viņa brālis, prātoja: “Neesmu ekonomists, un man grūti spriest par šiem jautājumiem, taču zinu, ka tā mēdz darīt arī citi. … Katrā ziņā man šķiet, ka …izvērtēšana jāatstāj speciālistu ziņā, nevis jāuzklausa no ekonomikas galīgi neko nesaprotoši ļauži”. (Daļēji citāti).

+11
-4
Atbildēt

3

    maču-pikču > imula17 10.02.2015. 21.22

    Baigi stulbs salīdzinājums.

    +3
    -8
    Atbildēt

    0

    v_rostins > imula17 12.02.2015. 11.06

    maču-pikču

    Salīdzinājums ne gluži prezīzs. Tie prokremliskie mērgli, kleptokrāti un peģerasti vispirms nopārdos citu mātes un bērnus.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    aivarsk > imula17 12.02.2015. 12.09

    Pilnīgi precīzs salīdzinājums!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

mūsu alus 10.02.2015. 23.54

Secinājums.

Mums sūdīgi ar krieviem visur citur, tāpēc mums viņus vajag vēl vairāk šeit, jo kādam tas ir izdevīgi.

+8
-2
Atbildēt

0

lno 11.02.2015. 09.57

Jānis Ikstens ‏@JanisIkstens 26m26 minutes ago

“Vienotības” deputāti rosina būtiski samazināt slieksni īpašuma vērtībai, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju http://go.tvnet.lv/4axaaq

+5
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu