fbpx

Diplomātija vai klanīšanās? 28

Kas ir prokurores galvā? Krimas ar pret Ukrainu vērstām apsūdzībām bēdīgi pazīstamā prokurore Natālija Poklonska decembrī TV vēro prezidenta Putina uzstāšanos, bet viņas darba kabinetā uz galda liels cara Nikolaja II portrets. Foto: ITAR-TASS/LETA
Rihards Kols
Print Friendly, PDF & Email

Vairāk nekā puse cittautiešu grimst patīkamās atmiņās par dzīvi Padomju Savienībā

Vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, ir skaidri pateikušas – nopietni jāstrādā, lai apturētu Krievijas izvērsto propagandu. Latvija brīdī, kad visbeidzot tiek apvienoti spēki pret Krievijas informatīvo karu, diplomātiski klusē un ieņem neitrālu pozīciju.

Zinot, cik liela ir Krievijas raidīto kanālu ietekme Latvijā, Latvija nevar atļauties šādi rīkoties. Tas ir nacionālās drošības jautājums, kas diemžēl šobrīd kļuvis otršķirīgs.

Lietuva, Igaunija, Dānija un Lielbritānija ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni nosūtītajā vēstulē aicina sagatavot ES rīcības plānu 2015.-2016.gadam, kas paredz alternatīvus masu mediju kanālus ES dzīvojošajiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tie būtu kanāli, kuru saturs netiek radīts un kontrolēts Krievijā. Cenzēts tādā virzienā, kā tas ir vajadzīgs politiķiem viņu dienas kārtības veidošanā.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijai kā ES Padomē prezidējošajai valstij ir būtiski saglabāt neitralitāti, lai panāktu pēc iespējas plašāku atbalstu šim dokumentam. Tomēr, paliekot pasīvā pozīcijā, esam uzņēmušies starptautisko atbildību, aizmirstot par savām nacionālajām interesēm un tās pakārtojot diplomātiskajai neitralitātei.

Krievijas izvērstā propaganda ir daļa no Krievijas īstenotā hibrīdkara. Masu mediji tajā spēlē ārkārtīgi lielu nozīmi, ietekmējot cilvēku prātus un izpratni ilgtermiņā. Tas ir tiešs apdraudējums Latvijai un tās pastāvēšanai nākotnē, tāpēc valstij primāri ir jārīkojas, aizstāvot savas nacionālās intereses.

Kā zināms, Kremļa rokās turētajos masu mediju kanālos pasaules notikumi tiek atspoguļoti pavisam citādi, sagrozot informāciju un vēlamo padarot par esošo. Austrumeiropas politikas pētījuma centra pagājušajā vasarā veiktais pētījums “Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu: no Viļņas samita līdz Krimas referendumam” atklāja, ka Krievija līdz ar varas kontrolētajiem medijiem metodiski manipulē un mērķtiecīgi iedala pasauli savējos un ienaidniekos. Jaunās kara formas vairs nav tikai teorētiskas. Tās ir reālas, un katru dienu sasniedz miljoniem cilvēku visā Eiropā un diemžēl ilgstoši arī Latvijā.

Krievijas kanālu dominance Latvijas masu mediju telpā ir panākusi to, ka daļa iedzīvotāju par Latvijas prezidentu “sauc” Vladimiru Putinu, savukārt Krimas aneksijā nesaskata Krievijas agresīvo uzvedību un centienus realizēt savas imperiālistiskās ambīcijas.

Saskaņā ar pērn TNS veiktā pētījuma datiem, vismaz 26% Latvijas iedzīvotāju regulāri skatās Kremļa kontrolētos kanālus.

Nesen valdības pasūtītajā pētījumā atklājies, ka vairāk nekā puse cittautiešu grimst patīkamās atmiņās par dzīvi Padomju Savienībā, un ceturtā daļa cittautiešu būtu arī šodien gatavi balsot par PSRS atjaunošanu. Ap 20-30% aptaujāto atbalstītu Latvijas iestāšanos Eirāzijas Savienībā vai arī Krievijas sastāvā. Bīstamākais ir tas, ka aiz šīs statistikas ir ne tikai padomju gados Latvijā dzīvi sākušie cittautieši. Šāds viedoklis ir sastopams arī jaunajā krievvalodīgo paaudzē, kuri nekad nav pieredzējuši dzīvi aiz dzelzs priekškara un patiesībā bauda visas ES priekšrocības, tai skaitā brīvas ceļošanas, mācību un darba iespējas. Secinājums ir viens – integrācijas politika Latvijā pieklibo, un mēs nespējam stāties pretī Krievijas propagandai.

Ņemot vērā šos faktus, vēl nesaprotamāka ir Latvijas pozīcija iebāzt galvu smiltīs, “piemirst”, ka prezidentūra noslēgsies pēc sešiem mēnešiem un nebūt starp līderiem, kas virza ES procesu cīņā pret Krievijas propagandu. Tas ir nepieņemami, un Latvija ir nevis parādījusi tālredzīgu diplomātiju, bet gan pietāti un klanīšanos lielvarai. Esam pievēruši acis uz ilgstoši kultivētiem meliem, kas atstāj graujošu iespaidu Eiropā dzīvojošo krievvalodīgo prātos. Mūsu uzdevums, jo īpaši kā ES prezidējošajai valstij, ir parādīt stingru mugurkaulu, akcentējot, ka mums nav pieņemamas Krievijas īstenotās hibrīdkara metodes. Mūsu pienākums tomēr ir uzņemties iniciatīvu un būt starp līderiem šī jautājuma risināšanā!

Latvijas nākotne ir atkarīga no spējas stāties pretī Krievijas propagandas mašinērijai. Diemžēl vairāku gadu garumā ir parādījies, ka valsts viena šajā karā nav cīnītāja. Mēs varam nacionālā mērogā stiprināt mediju telpu un sekmēt tās aizsardzību, pie kā patlaban ļoti nopietni strādā Kultūras ministrija, veidojot mediju politiku. Latvija ir vienīgā valsts ES, kurā līdz šim mērķtiecīga mediju politikas veidošana nav notikusi, un tas vairākos līmeņos un situācijās Latvijai ir nācis par sliktu. Piemēram, sašķeltā mediju vide mūs padara ārkārtīgi ievainojamus. Protams, ir arī redzamas pārmaiņas piedāvātajā saturā krievu valodā – sabiedriskie mediji palielina krievu valodā piedāvāto raidījumu klāstu, tomēr būsim reāli, ar to vien nebūs pietiekami – Krievijas resursi, salīdzinājumā ar Latvijas iespējām, ir milzīgi. Aktīvi neiesaistoties ES valstu apvienotajā cīņā pret Krievijas propagandu jau no pašiem pirmsākumiem, Latvija riskē palikt zaudētāja lomā.

Autors ir 12. Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība

 

Komentāri (28)

Ghost Dog 20.01.2015. 14.49

Tā vēsts, ko netieši Rinkēvičs ar kompāniju netieši sūta Latvijas jau tā eiroskeptiskajai sabiedrībai ir aptuveni sekojoša: prezidentūra ES ir nevis iespēja (rezi 14-15 gados!) konsekventi un publiski iestāties par savām interesēm ES, bet vēl lielāka izdabāšanas māksla pusgada garumā. Tiesa, lietuvieši savas prezidentūras laikā tā nerīkojās un, kā redzams, nekas ar viņiem nenotika.

+21
-7
Atbildēt

0

locus 20.01.2015. 13.43

Ziniet, 1990. gadā arī Krievijas resursi bija milzīgi. Ne jau ar miljardu iegrūšanu kanālos un paklanīšanos kreivam var uzvarēt informatīvajā karā. Un nevajag visu laiku ņaudēt par neizdevušos integrācijas politiku. Vai Ukrainā arī kreivi nebija integrēti??? Vai tas noteica to, ka sākās terors?? Par Rinkēviču – nu, I am not proud, nu….

+11
-2
Atbildēt

2

    andrejs > locus 20.01.2015. 13.53

    Vai Ukrainā arī kreivi nebija integrēti???

    ———————

    protams, ka nebija. Pilsonība šiem bija visiem, bet nekāda integrācija uz ukrainisma bāzes nenotika. Daļa Ukrainas iedzīvotāju vairāk nekā 20 gadus turpināja “dzīvot” PSRSā (Krievijā)

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    locus > locus 20.01.2015. 15.17

    Nu lūk!. Ja slāvs slāvu nevar ieintegrēt, tad kādēļ baltiem slāvi jācenšas integrēt. Ir Latvijas valsts, ir valsts valoda, ir pārējo tautu biedrības. Lūdzu! Un visi var laimē diet! Ja kāds grib pļaskas laist vaļā, lai iet uz savu biedrību un laiž vaļā pļaskas!

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

lno 20.01.2015. 19.28

Виктор Суворов: Оккупация Литвы? У Путина нет другого выбора (“Delfi.lt”, Литва)

Читать далее: http://inosmi.ru/sngbaltia/20141202/224635823.html#ixzz3PNpv4arD

Follow us: @inosmi on Twitter | InoSMI on Facebook

Šis speciāli Rinkēvičam un Bērziņam: У Америки была атомная бомба. У нас не было. У них был сверхмощный флот, стратегическая авиация. И главное, у них была армия — целенькая, не покалеченная. И было, что жрать. У нас же все разрушенное, жрать нечего, страна на грани катастрофы, но американцы выдавали. И англичане выдавали. Но вот была одна страна, которая не выдавала. И эта страна — Лихтенштейн. У них было то ли 15, то ли 20 человек. Приехала наша гэбуха и говорит: отдавайте. Лихтенштейн говорит: а не отдадим. И наши сразу «ну не отдадите, и не отдавайте. На нет и суда нет…»

+7
0
Atbildēt

1

    Edgars Avotiņš > lno 21.01.2015. 10.46

    Par to Putina nepieciešamību iebrukt Lietuvā:

    Šajā sakara gribu pakritizēt mūsu valsts vadītāju tuvredzību – par to, ka aizsardzībai joprojam tiek veltīta par maz uzmanības – vismaz salidzinot ar Igauniju. Un tie izteikumi, ka militāru draudu nav, vai risks ir ļoti zems…

    Esam NATO un tapēc esam drošībā? NĒ!

    1. Rietumi ir bailigi – ja Putins piedraudēs ar kodolieročiem, tad palidzību varam arī nesagaidīt!

    2. Ja Krievijas armija negaidīti iebruktu Latvijā (un viņi var dienas laikā mobilizēt un iesūtīt pietiekami daudz vienības) – tad Latvijai pašai jāspēj sevi aizstāvēt tik ilgi, kamēr NATO ātrās reaģēšanas spēki (kuri nav pat vēl izveidoti) pēc aptuveni 2 dienām ieradīsies palīgā… Nu vispirms jau Latvijai jabūt spējīgai to palīdzību uzprasīt … Kara laikā Saeimu sasauks?

    3. Tas, ka esam NATO, ne tikai dod drošību, bet arī palielina risku – ja Krievija kautkur lidinoties gar ASV robežu vai kautkur Melnajā jūrā izraisīs sadursmi … un izcelsies kaut ierobežots militārs konflikts ar kādu no NATO valstīm … mēs diezgan ātri varam saņemt atbildes triecienu par to, kas noticis pavisam citur ar kādu citu NATO valsti. Vai kautvai tas pats Zapad mācību scenārijs, ka Krievija “atbloķē” Kaļiņingradu … ej nu zini, pēc kuras sankciju pakas Putins nolems, ka Kaļiņingrada nu ir nobloķēta un jāuzsāk atbloķēšana.

    4. Krievijai NATO ir vislielākais drauds – tieši tapēc, ka valstis, redz, ka Krievija NATO valstīm neuzbruk un šīs valstis (Ukraina, Gruzija un domā arī Zviedrija un Somija) plāno iestaties NATO. Krievijai noteikti ir vēlme iznīcināt šo priekšstatu, ka NATO valstis ir drošībā – un Latvija un citas Baltijas valstis ir piemērots mērķis – NATO būtu ļoti grūti mūs aizstāvēt un komplektā ar kodolpogu – Putinam var rasties kārdinājums.

    Es ar šo nebūt nesaku, ka mums vajadzētu no NATO izstaties – Krievijas agresija pret Gruziju un Ukrainu lieliski pierāda, ka būt NATO ir drošāk.

    Bet tas neatceļ nepieciešamību pašiem aizsargāt savu valsti.

    Manuprāt mums būtu daudz labāk, kopā ar Lietuvu un Igauniju nodrošināt savam izmēram atbilstoši stiprus aizsardzības spēkus. Protams, sadarboties ar NATO, mācīties kopā, piedalīties misijās … bet nakotnē neturēt šeit pastavīgi ASV kareivjus. (pagaidām tie 100-200) ASV kareivji vienkārši kalpo par apdrošinašanu – ka Krievija šaujot pa Ādažiem trāpīs ASV kareivjiem – respektīvi – nevis militārs ieguvums, bet norāde, ka ASV noteikti tiks iesaistīta, bet … ja Krievija nolems šādu karu uzsākt, tad tam tāpat nebūs izšķirošas nozīmes.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort