Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē laikam ir tik smaga nasta valsts politiskajiem vadītājiem, ka palaikam izraisa halucinogēnas blaknes. Politiķi labprāt mēdz piesaukt dažādas “vīzijas”, taču Latvijas politisko līderu uzvedība brīžiem rada fantomu efektus.
Divas šādas spocīgas blaknes ir Latvijas atteikšanās pievienoties četru valstu aicinājumam Eiropas Savienībai sniegt vienotu atbildi uz Krievijas propagandu, aizbildinoties ar prezidentūras lielo atbildību būt neitrālai vidutājai, un pošanās prasīt visām ES valstīm pilnvarojumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa braucienam uz 9.maija svinībām Maskavā, atsaucoties uz šādas rīcības lielo simbolisko nozīmi visai Eiropai.
Šie abi fantomi baro pašlaik topošo trešo – nostāju jautājumā par sankcijām Krievijai, ko ES sāks apspriest jau pirmdien, bet lēmumu pieņems marta sākumā. Spēcīgais prokrieviskais lobijs dažu Eiropas valstu galvaspilsētās un arī Briselē aktīvi nopūlas drupināt un mīkstināt šo nostāju.
Pirmie divi rēgi gribētu turpmāk ļaunos sapņos vajāt valsts ārpolitikas veidotājus. Bet trešais var iegūt reālu miesu un kļūt par triumfējošu krievu lāci pie ES vienotas ārpolitikas sasistās siles.
Pārprastā atbildība
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pilnam izmanto prezidentūras sniegtās iespējas būt redzamam un dzirdamam. Taču viņa piesauktā prezidējošās valsts atbildība būt taisnīgai vidutājai un visu 28 dalībvalstu interešu koordinētājai labākajā gadījumā ir prezidentūras mandāta ārpolitikā pārspīlējums, bet sliktākajā var kļūt par aizbildinājumu valsts ārpolitisko principu atšķaidīšanai.
Citāts no Rinkēviča paša parakstītā informatīvā ziņojuma par Latvijas prezidentūras darba programmas projektu: “Svarīgi ir atzīmēt, ka Ārējās darbības dienesta vadītāja/Augstā pārstāve vada lielu daļu Ārlietu padomē izskatāmo jautājumu, nevis prezidējošā valsts.”
Proti, Latvija kā prezidējošā valsts ir labākajā gadījumā privileģētās attiecībās ar ES Ārējās darbības dienestu, kurš vada un koordinē ES kopējās ārpolitikas veidošanu, taču ne šā procesa vadītāja un koordinētāja. Prezidentūra ir iespēja likt labāk sadzirdēt savu balsi 28 līdztiesīgu solistu korī, nevis šo kori diriģēt. Diemžēl paliek iespaids, ka Latvija šo privilēģiju tulko kā iespēju paklusēt, aizbildinādamās ar it kā diriģentes pienākumiem.
Lietuva, Igaunija, Dānija un Lielbritānija 9.janvārī aicināja Briseli sagatavot vienotu ES plānu cīņai pret Krievijas propagandas kampaņu, kuras mērķis ir “diskreditēt ES pozīciju, maldināt rietumvalstu politiķus un graut brīvu, neatkarīgu mediju sistēmu”, teikts vēstulē, kas adresēta ES augstajai pārstāvei ārlietās Federikai Mogerīni. Taču Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvija nepievienosies šim aicinājumam.
Ministra Rinkēviča un viņa padoto skaidrojumi, kāpēc ne, vieš vairāk jautājumu nekā skaidrības. Ministrijas pārstāvis stāstīja, ka Latvija uz šādām “lietām skatās, lai tās būtu ļoti konstruktīvas un līdzsvarotas”. Latvija esot piedāvājusi savus labojumus un precizējums, taču laiks to saskaņošanai esot bijis pārāk īss.
Latvija neesot nobijusies no šāda aicinājuma, Rinkēvičs apgalvoja trešdien un atkārtoja, ka “tās bija straujas konsultācijas”. Tomēr Latvija dokumentu nebūtu parakstījusi arī tad, ja konsultācijas nebūtu bijušas tik straujas un Latvijas ieteiktie “formulējumu precizējumi” būtu ņemti vērā, viņš atzina. Bet aicinājumu viņš atbalstot un prezidentūras laikā “virzīs idejas šajos dokumentos”.
Latvija diezin vai ir “nobijusies”. Vērotājam no malas drīzāk varētu rasties aizdomas, ka par privilēģiju tikt īpaši laipni uzklausītai ES ārlietu resorā Latvija maksā ar gatavību būt par tā vadītājas Mogerīni politikas instrumentu.
Kā atcelt sankcijas?
Bijušās Itālijas ārlietu ministres Mogerīni labvēlība Maskavai lāgiem bijusi tik skandaloza, ka viņas kandidatūru ES augstās ārlietu pārstāves amatam Eiropadome pērn jūlijā noraidīja. Tomēr ar otro piegājienu un “paketes” darījuma rezultātā (tajā galvenais bija Polijas premjerministra Donalda Tuska ievēlēšana par Eiropadomes prezidentu) viņa šo amatu ieguva.
Mogerīni 8.janvārī Rīgā kopīgā preses konferencē ar Rinkēviču paziņoja, ka ES varētu pilnībā vai daļēji atcelt sankcijas pret Krieviju, ja situācija Ukrainā uzlabosies, un arī Latvijai prezidentūras laikā būšot “brīnišķīga iespēja risināt krīzi Ukrainā”.
Trešdien ES augstā pārstāve nosūtīja dalībvalstīm četru lappušu dokumentu ar priekšlikumu atcelt ES noteiktās sankcijas Krievijai un atjaunot ar to pilnā apjomā sadarbību, ja Maskava pārstās “destabilizēt” situāciju Austrumukrainā. Viņas priekšlikumi formulēti tā, ka sankcijas varētu atcelt pat tad, ja Krievija tikai izrādītu dažus pretimnākšanas žestus.
Pirmkārt, Mogerīni piedāvā sadalīt sankcijas divās daļās. ES atstātu spēkā tās, kuras pavasarī pieņēma pēc Krimas aneksijas. (Vīzu liegumu virknei amatpersonu un aizliegumu investēt Krimā; kā droši vien atceramies, šīs sankcijas tolaik izpelnījās plašu kritiku kā pārāk maigas un neefektīvas.) Bet atceļamas būtu tās, kuras ES vasaras beigās noteica Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam, valsts naftas un gāzes kompānijām un finanšu un banku sistēmai. Tieši šīs sankcijas bija Putinam patiešām sāpīgas.
Otrkārt, divi galvenie priekšnoteikumi, kas Krievijai jāizpilda, lai ES šīs sankcijas atceltu, ir vai nu miglaini, vai nu pavisam dīvaini.
Pirmais ir – pārstāt destabilizēt situāciju Ukrainā. Taču formulējumi ir ļoti neskaidri un palaikam klaji pretrunīgi. Piemēram, vienā vietā ir runāts par Minskas vienošanās “pilnīgu īstenošanu” (kas nozīmētu promaskavisko bruņoto formējumu izvešanu no Doņeckas un Luhanskas un Kijevas kontroles atjaunošanu pār valsts robežu), tomēr citā tiek pieļauta “selektīva un pakāpeniska” sankciju mīkstināšana, kas “būtu samērojama ar Krievijas atbildes pakāpi”.
Vēl brīnišķīgāks ir otrais priekšnoteikums sankciju atcelšanai – Krievijai jāapņemas turpināt piegādāt gāzi Eiropai. Prasīt to Krievijai, kurai naftas cenas un rubļa vērtības krišanas apstākļos gāzes eksports ir viens no nedaudzajiem atlikušajiem naudas avotiem, ir apmēram tas pats, kas piedraudēt slimniekam, lai turpina elpot, citādi viņu pārstās ārstēt. Šis otrais nosacījums izskatās pēc aizbildinājuma sankciju atcelšanai, pat ja Krievija nepildītu pirmo – pārtraukt iejaukties Ukrainas iekšējās lietās.
ES ieviesto sankciju termiņš pakāpeniski beigsies laikposmā no marta līdz jūlijam, ja dalībvalstis nelems tās pagarināt. Vairākas valstis – Francija, Austrija, Čehija, Ungārija, Slovākija, arī Mogerīni dzimtā Itālija – ir paziņojušas, ka vēlētos sankciju beigšanos. Citas – piemēram, Polija, Lielbritānija, Baltijas valstis – stingri prasa Krievijai izbeigt agresiju Ukrainā. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele ir noraidījusi iespēju, ka sankcijas varētu atcelt, ja Minskas vienošanās netiek pilnībā izpildīta.
Vizītes laikā Maskavā Rinkēvičs svētdien teica, ka ES sankcijas varētu atcelt, “ja mēs redzam progresu”. Taču Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc sarunas ar Rinkēviču paziņoja: “Mēs neko neapspriedīsim.”
Latvijas ārlietu ministram diezin vai ir ilūzijas par Maskavas vēlmi pildīt starptautiskās vienošanās un ES sankciju atcelšanas nosacījumus. Tomēr pēc izvairīšanās atbalstīt priekšlikumu par vienotu ES atbildi uz Kremļa informatīvo karu rodas bažas par to, kā Latvija izvēlēsies “redzēt” Maskavas darīto Ukrainā.
P.S. Kā apturēt Bērziņu?
Latvijas prezidentūra diemžēl ir arī iespēja globālā līmenī risināt iekšpolitikas ķēķa problēmas. Rinkēvičs Maskavā intervijā radio “Eho Moskvi” paziņoja, ka 19.janvārī ES ārlietu ministru sanāksmē uzdošot jautājumu, vai Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam ir jāpiedalās 9.maija svinībās Maskavā – “kā ES prezidējošās valsts galvai”. Šajā jautājumā esot jābūt “vienotai ES austrumu politikai”.
Tātad pirmais dižākais Latvijas prezidentūras ārpolitiskais panākums solās būt prezidenta Bērziņa nebraukšana uz okupantu uzvaras svinībām.
Vai Bērziņš tiešām gribētu Sarkanajā laukumā aplaudēt “Krimas atbrīvotāju” militāro vienību parādei, vai vienkārši mēģina sev nodrošināt “Saskaņas” balsis Saeimā, kad būtu izlēmis palikt amatā uz otro termiņu, vienota ES politika par viņa austrumu tieksmēm nav iespējama.
Čehijas prezidents Milošs Zēmans ir paziņojis, ka brauks uz Maskavu svinēt “dižo uzvaru”. Savukārt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess nemainītu savu lēmumu nebraukt, pat ja ES augstā ārlietu pārstāve Mogerīni uzskatītu, ka pareizā ES austrumu politika būtu braukt.
Jācer, mums nebūs jāsāk taujāt, vai Latvijai vēl ir sava ārpolitika. Kopīga ES politika Latvijai principiāli svarīgos jautājumos nav iespējama bez Latvijas principiālas nostājas šajos jautājumos. To nevar aizstāt ar vēlmju domāšanu un halucinācijām.
Komentāri (102)
TanteSidra 18.01.2015. 00.22
Ozoliņa k-gam, – paldies par šo rakstu, īsti laikā un vietā.
Redakcijai, – paldies par rakstam labi piemeklētu bildi, ļoti atbilstoša.
2
Andris Doveiks > TanteSidra 18.01.2015. 19.08
Paldies lepnajam Rinkevičam, ka viņa hobijs nav aizēnojis veselo saprātu.
Ozoliņ, ko Tu atļaujies? Vai esi homofobs? ;)
0
lno > TanteSidra 18.01.2015. 13.26
TanteSidra. Paldies par atbalstu labiem centieniem:)
0
rinķī apkārt 18.01.2015. 08.19
Šī nu ir tā reize, kad visskaidrāk var saprast situāciju, kurā partija ir politiski atbildīga par savu ministru. Nevis Rinkevičs Vienotības grupējumu savstarpējās attiecībās ir ” pats par sevi”, kā par to raksta Diena, bet gan Rinkevičs ir vienotas Vienotības deliģēts ārlietu ministrs, un līdz ar to Vienotība ir tā, kura veido LR ārpolitiku, to nedara ārlietu ministrs vienpersoniski. Piepildīsies Ozoliņa pareģojumi un Latvijas ārpolitika kļūs par Mogerīni galma pāžu, tas būs vispirms Vienotības un, paplašinot atbildības loku, visas valdošās koalīcijas nopelns.
Jau šobrīd tas ir pazemojums Latvijai, kad LR ārpolitikā ir radīta situācija, kuru ir iespējams aprakstīt tā, kā to precīzi izdara Ozoliņš. Kas var notikt vēlāk, par ko pārvērtīsies Latvija, ja šāds ” ārpolitiskais kurss” tiks turpināts, riebjas pat stādīties priekšā.
2
andrejs > rinķī apkārt 18.01.2015. 18.37
jā, Ozoliņs beidzot ir sapratis to, ko jebkurš normāls patriotisks latvietis ir zinājis jau pirms piecpadsmit gadiem. Baigi lēni šim pielec.
0
aivarsk > rinķī apkārt 18.01.2015. 14.06
Kā Latvijas vēstnieki var skatīties acīs citvalstu, īpaši to, kas iestājas pret kremli?
Vai mums nevajadzēja būt tādiem, lai ar mums solidarizējas pārējā Eiropa, tik pārliecinoši pierādīt agresora nodomus, darbības, mērķus mūsu valstī?
Kuram vēl labāk jāpazīst tas smirdīgais krievu lācis, ja ne Latvijas ārlietu ministram.
Toties tagad tiek tēlots munters2.0
0
Austras koks 18.01.2015. 08.20
Bridzot arī Ozoliņš sāk saprast, ka Rinkevičs ir tikai karjerists, pie tam ar diezgan prokrievisku nostāju, un bez sava viedokļa – savu viedokli viņš pauž tikai tad, kad jau vairākums to ir paudis, vai kad ir skaidri jūtama kopējā nostāja.
Bet kobzona, gazmanova un valērijas nelaišana ir tikai tāds gājiens acu aizmālēšanai, politiski tam nav nozīmes. Un ne jau šo mākslinieku neielaišanas dēļ izbeidzās Jaunais vilnis. Tikpat labi var būt otrādi – krievi augšgalā (Putins un co) izdomāja, ka vajag jv aizvilkt uz sočiem vai kaut kur citur uz Krieviju kaut kādu politisku iemeslu pēc, bet lai tas publiski izskatītos labāk, kā arī lai atkal varētu papropogandēt par sliktajiem baltiešiem, piespēlēja Rinkevičam ideju vai uzdevumu radīt šo iemeslu jv aiziešanai, neielaižot to trijotni.
Vismaz man Rinkevičs vienmēr ir izskatījies absolūti antilatvisks un vienmēr bijušas aizdomas par to, ka reāli viņš strādā RU interesēs.
11
+5
-10
Atbildēt
+10
-12
Atbildēt
+12
-13
Atbildēt
+14
-14
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+15
-12
Atbildēt
+10
-7
Atbildēt
+14
-11
Atbildēt
+14
-9
Atbildēt
+14
-8
Atbildēt
+17
-11
Atbildēt
@fretka > Austras koks 18.01.2015. 10.54
Džeris: Rinkevics vienkārši retranslē
———-
Piekrītu – šis “normas variants” ir teicams retranslators.
Interesanti, ko viņš retranslēja, kad vajāja nabaga Kobzonu un Co? :)
0
Normunds > Austras koks 18.01.2015. 11.53
Mans viedoklis ir līdzīgs. Putinam vajadzēja, lai Jaunais vilnis pārceļas uz Krimu, tas viss sen bija izplānots, bet bez acīmredzama iemesla to nevar izdarīt, tāpēc daži faņerščiki dabūja ciest. Beigās izrādījās, ka Krima ir tādā stāvoklī, ka JV tur notikt nevar, tāpēc tika izraudzīti Soči. Kāda loma tur ir Rinkevičam? Liela.
Krievijā jau 3 gadus pirms Krimas okupācijas tika uzņemti vairāki seriāli un filmas, kur darbība risinās varonīgajā Krimā.
Viss sen izplānots, Rinkeviču patriekt un Ārlietu ministriju kārtīgi izvēdināt no munterisma.
0
lno > Austras koks 18.01.2015. 13.47
dzeris49. Ak tad ar ZZS nepietiek? Lembergu arī nekad neesi ievērojis koalīcijas sēdēs?:):):)
0
dzeris49 > Austras koks 18.01.2015. 10.09
Nu pārspūilēt un veidot sazvērestības teorijas jau nu nevajag, nekāds krievu agents Rinkevics gan nav, tad jau, drīzāk, atrodas Es “kreiso” ietekmē.
Un, vispār, tāda līmeņa lēmumus, diezin vai, pieņem viens pats Rinkevics, drīzāk, tie ir visas valdības lēmumi, ko Rinkevics vienkārši retranslē.
0
rinķī apkārt > Austras koks 18.01.2015. 11.32
Dzeris. Atvaino, pārskatījos :) Taču pārrākās muļķības nesarakstīju arī Austras koka komentāra kontekstā :)
0
lno > Austras koks 18.01.2015. 10.50
riņķī apkārt. Ko Tu pārmet Vienotībai – valdības vadītājs sēž Ventspilī. Kā lems – tā būs:):):)
0
andrejs > Austras koks 18.01.2015. 18.40
Vismaz man Rinkevičs vienmēr ir izskatījies absolūti antilatvisks un vienmēr bijušas aizdomas par to, ka reāli viņš strādā RU interesēs.
—————————–
viņš taču bija Zatlera vēsturiskās vizītes Maskavā galvenais virzītājs. Droši vien, ka viens no tiem, kas lika zrp ievēlētajie deputātiem atņemt mobilos telefonus un ieslēdza viņus sēžu zālē, lai uzspiestu koalīciju ar kremļa partijas Latvijas filiāli.
0
lno > Austras koks 18.01.2015. 13.38
he, he, atkal mīnusi:) Nu saņemiet drosmi un argumentējiet, ka koalīcija nepastāv tikai, pateicoties Lemberga labvēlībai un viņš to var gāzt jebkurā brīdī:):):)
0
dzeris49 > Austras koks 18.01.2015. 13.41
Lembergs koalīciju var gāzt tikai tad, ja viņam piepalīdz NA, ja tu to tā domā, tad var piekrist.
0
dzeris49 > Austras koks 18.01.2015. 11.17
R.A. – komentārs nebija adesēts tev, bet, Austras koks.
fretka – laikam, naktīs gulēt nespēj, domājot par Rinkevica seks. orientāciju, tikai, kāds tam sakars ar viņa politisko darbību?
0
rinķī apkārt > Austras koks 18.01.2015. 10.35
Es savā komentārā rakstīju par partijas politisko atbildību, šinī gadījumā LR ārlietu ministra kontekstā. Ja jau Rinkevičs ir nonācis kreiso ietekmē, tad arī par Vienotību tas pats ir jāsaka, ja šī partija nevar uzlikt savu ārlietu ministru uz pareizajām sliedēm. Kur Tu ieraudzīji, ka es te ” kaldinu” :) kaut kādu sazvērestības teoriju? Manprāt viss ir skaidrs un ļoti saprotams, tikai tik pat skaidras rīcības trūkst no partijas puses.
0