Dokuments ir vienīgais apzinātais memoranda oriģināls. Būs aplūkojams tikai līdz trešdienai

Latvijas Kara muzejā no 17.marta līdz 19. martam būs apskatāms Latvijas Centrālās padomes (LCP) memorands, raksta aģentūra LETA. Dokuments ir vienīgais apzinātais memoranda oriģināls. 

1944.gada 17.martā parakstītais LCP memorands ir dokuments, kurā 189 Latvijas politiskie un kultūras darbinieki deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. Šī dokumentārā liecība ir nozīmīgs piemērs latviešu pretošanās kustības darbībai Otrā pasaules kara laikā. 

2009. gadā tas tika iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. 

Dokuments ir nozīmīgākās politiskās pretošanās kustības – Latvijas Centrālās Padomes – politiskās platformas un tās atbalstītāju apliecinājums cīnīties par brīvu un neatkarīgu Latvijas Republiku, neskatoties uz divu okupācijas režīmu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas – centieniem to iznīcināt. Šajā ziņā Latvijas liktenis ir līdzīgs ar citām Austrumeiropas valstīm, kuras Otrā pasaules kara laikā piedzīvoja divus okupācijas režīmus. Vēl aizvien notiek mēģinājumi cīņu par savas valsts neatkarību pasniegt kā viena vai otra okupācijas režīma atbalstīšanu. LCP memorands pierāda šādas pieejas nepamatotību. 

Latvijas Kara muzeja īpašumā esošais memoranda oriģināls bija paslēpts Rīgā, Peldu ielā 19 zem grīdas dēļiem, kur to 2001.gadā atrada, veicot remontdarbus. Šajā dzīvoklī bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās dalībniece Valija Vaščuna-Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons ir atrodams memoranda parakstītāju vidū. Tikai pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai, memorands ir nonācis līdz mūsdienām tik labā saglabātības stāvoklī. Kara muzejā šobrīd norit aktīvs darbs pie LCP memoranda parakstītāju biogrāfiskās vārdnīcas izstrādes. Izdevumā, ko plānots laist klajā jau šogad, būs atrodama informācija par memoranda parakstīšanu un visiem 189 cilvēkiem, kas to parakstījuši.

Vairāk informācijas Kara muzeja mājas lapā