fbpx

Valdība tomēr atbalsta kritizēto normu par uzņēmumu valdes locekļu personisko atbildību 20

Foto: Raimo Lielbriedis, F64
Print Friendly, PDF & Email

Tieslietu ministrija neatbalsta šos grozījumus, tāpat kā LDDK un LTRK

Valdība piektdien tomēr atbalstīja uzņēmēju un juristu kritizētos nodokļu un nodevu likuma grozījumus, kas paredz ieviest valdes locekļu personisko atbildību ļaunprātīgas nodokļu nemaksāšanas gadījumā.

Pret šiem grozījumiem iebildumus paudušas gan uzņēmēju organizācijas, gan arī Tieslietu ministrija (TM), uzskatot to par uzņēmējdarbības vidi kropļojošu priekšlikumu. Tikmēr Finanšu ministrija (FM) sola, ka priekšlikums attiecas tikai uz negodīgiem uzņēmējiem, un nākamā gada budžetā jau ierēķinājusi summu, ko varētu papildus iekasēt, – septiņus miljonus eiro.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kategoriski iebilda pret valdes locekļu personisko atbildību, jo tās ir divas dažādas personas – juridiskā un fiziskā. Ja tiek konstatēti noziedzīgi nodarījumi, tos var risināt tiesā, norādīja LDDK.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis uzsvēra, ka iepriekšējā un esošā valdība solīja nodokļu politikā nepieņemt grozījumus, kas stāsies spēkā pēc nedēļas vai mēneša bez nopietnas izvērtēšanas. Premjerministre Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka minētais jautājums nav saistīts ar nodokļiem, taču Bičevskis apgalvoja pretējo.

“Tas ir jautājums par to, kādā veidā valstī tiek iekasēti nodokļi, tas ir jautājums par tiesisko paļāvību uz nodokļu politikas pamatiem. Šis ir jautājums par nodokļu sistēmu,” uzsvēra Bičevskis un rosināja minētā jautājuma skatīšanu atlikt, lai atgrieztos pie diskusijām par to, ka regulējumam ir precīzāk jāvēršas tieši pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) direktore Ināra Pētersone Bičevska teikto nosauca par demagoģiju un atzina, ka VID vienmēr bijis labs sabiedrotais uzņēmējiem. Savukārt veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), atsaucoties uz savu vairāk nekā 20 gadu pieredzi uzņēmējdarbībā, atzina, ka jaunais regulējums neskars godīgos nodokļu maksātājus un tos, kas patiešām vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību. Belēvičs rosināja valdību šo regulējumu pieņemt bez diskusijām.

Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve atzina, ka, pirms pieņemt šos grozījumus, jānovērš dokumentos tās nepilnības, uz kurām TM norādījusi jau iepriekš.

Valdība minētos grozījumus atbalstīja, bet citus grozījumus rosināja iesniegt Saeimā uz likuma par nākamā gada valsts budžetu otro lasījumu.

Atbalstītie likuma grozījumi paredz, ka VID, izpildoties pieciem kritērijiem, ir tiesības sākt procesu par juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļiem, kas šo amatu ieņēmuši laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Jāizpildās visiem pieciem kritērijiem: nodokļu parādu summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas; lēmums par nodokļu piedziņu ir paziņots juridiskai personai; pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiska persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likumā izpratnē; ir noformēts akts par piedziņas neiespējamību; juridiska persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Ja uzņēmumam ir vairāki valdes locekļi, tad viņi par juridiskas personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbildēs solidāri, paredz likuma grozījumi.

TM neatbalsta šos grozījumus, argumentējot, ka iecere noteikt valdes locekļu personīgo atbildību par nodokļu savlaicīgu nenomaksāšanu, vēršot parāda piedziņu pret konkrētas personas personīgajiem līdzekļiem, ierobežo šīs personas pamattiesības uz īpašumu. Turklāt TM juristi ir pārliecināti, ka likuma grozījumi pēc būtības vērsti uz VID darbības atvieglošanu nodokļu parādu piedziņas procesā, nevis, lai vispārīgi noregulētu valdes locekļu atbildību. TM vērš uzmanību, ka saskaņā ar Civilprocesa likumu un Maksātnespējas likumu VID saistībā ar nodokļu prasījumiem jau tagad ir noteikts prioritārā kreditora statuss. Turklāt nodokļu prasījumu piedziņai ir paredzēta bezstrīdus kārtība, līdz ar to jau tagad pastāv tiesiskie līdzekļi paātrinātai nodokļu prasījumu piedziņai.

Pret šiem grozījumiem iestājās arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, jo ar tiem tikšot degradēta uzņēmējdarbības vide un tiesiskā paļāvība.

Personiskās atbildības iestāšanās riskam tieši tiktu pakļauti tie valdes locekļi, kuri nepiedalās riskantu lēmumu pieņemšanā vai kuriem nav atbilstošas kompetences finanšu jautājumos, bet atbilstoši FM priekšlikumam tik un tā būtu solidāri atbildīgi par citu valdes locekļu pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat nav atrisināts jautājums par valdes locekļu personiskās atbildības iestāšanos, ja nokavēto nodokļu maksājums ir radies kādas trešās personas dēļ, piemēram, pilnvarnieka vai prokūrista ļaunprātīgas darbības rezultātā.

Uzņēmēji norāda, ka valsts iestādēm, izmantojot likumos jau paredzētos mehānismus, efektīvi un saprātīgos termiņos jāizmeklē krimināllietas un jāsauc pie kriminālatbildības tos valdes locekļus, kas vainojami ļaunprātīgā nodokļu nemaksāšanā, nevis jārada apdraudējums visai uzņēmējdarbības tiesiskajai videi, ko vēl negatīvāk ietekmētu VID iespējamās kļūdas attiecīgā regulējuma piemērošanā.

Savukārt VID iepriekš skaidroja, ka priekšlikums konkrētos gadījumos noteikt uzņēmuma valdes loceklim personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem ir vērsts tikai pret negodprātīgajiem komersantiem. Priekšlikums vērsts tikai pret tiem valdes locekļiem, kuriem, reģistrējot savu saimniecisko darbību, nav bijis nodoma nodarboties ar godīgu komercdarbību, bet gan apzināti uzkrāt nodokļu parādus un pēc tam pamest savas komercsabiedrības vai kuru mērķis jau sākotnēji ir bijis iesaistīties vai atbalstīt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanā no valsts budžeta, klāsta VID.

VID apgalvo, ka priekšlikums neskaršot godprātīgos nodokļu maksātājus, kuri pat nodokļu parādu rašanās gadījumā sadarbojas ar VID un izrāda vēlmi atrisināt situāciju, izmantojot kādu no normatīvajos aktos paredzētajām iespējām. Priekšlikums esot vērsts tikai pret tiem negodprātīgajiem uzņēmējiem, kuri nodokļu parādu gadījumos izvēlas nerisināt to nomaksu ar valsti, bet gan pamest savas komercsabiedrības un izvairīties no atbildības, tādējādi kropļojot uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Finanšu ministrija iepriekš skaidroja, ka jaunās normas esot izstrādātas, lai valdes locekļi jau savlaicīgi veiktu darbības, lai nepieļautu komercsabiedrību parādu izveidošanos, kas pārsniedz 50 minimālo mēnešalgu kopsummas apmēru, savlaicīgi izmantotu savas Maksātnespējas likumā paredzētās tiesības iesniegt maksātnespējas procesa, tiesiskās aizsardzības vai ārpus tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu.

Atbalstot šos grozījumus, Finanšu ministrija 2015.gada budžetā cer uz septiņu miljonu eiro papildu ieņēmumiem, 2016.gadā – uz 7,4 miljoniem eiro, bet 2017.gadā – uz 7,7 miljoniem eiro.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāskata un jāpieņem Saeimā.

 

Komentāri (20)

traductrice 06.12.2014. 16.00

Kaut kā man rādās, ka tas būs kārtējais gadījums, kad likuma burtu varēs stiept plaši un pēc vajadzības. Un beigās šajās lamatās iekritīs nevis “ļaunprātīgi nemaksātāji”, bet gan tie, kuriem tiešām ir gadījusies neveiksme biznesā bez ļaunprātīga nodoma.

Man drīzāk interesē, kā var gadīties, ka VIDā var nepamanīt nodokļu parādu ar 6 ēm, kas krājies gadiem, bet uz sitiena var atrast parādnieku un arestēt kontus, ja parāds ir pārsimts eiro un krājies pāris mēnešus.

+9
-2
Atbildēt

0

Austras koks 06.12.2014. 12.36

Neesmu vēl tās piedāvātās normas cītīgi un skurpulozi izlasījis, bet izlasot tos piecus kritērijus, neizskatās, ka ir tā situācija tāda, kā deklarē projekta aizstāvji, ka tas attieksies tikai uz negodprātīgiem valdes locekļiem.

Vairāk kā 50 minimālo algu nodokļu parādā var ielidot arī ne aiz ļauna prāta, bet vienkārši ja nojūk kāds darījums, vai iestājas uz kādu laiku melnā svītra biznesā. kāda krīze.

Ja jau nav nekāda iespēja, ka šito nepieņems, tad būtu vismaz skaidri un gaiši jāieraksta, ka valdes locekļi ir atbildīgi, ja bijis nodoms vai rupja neuzmanība, un tad VIDam tas arī jāpierāda.

Bet izskatās, ka tiešām šis ir priekšlikums, lai VIDam nav jādomā kā piedzīt nodokļu parādus, bet lai var iet vieglāko ceļu, kas protams nodrošinās rezultātu, ka ja būs no kā piedzīt, tad visdrīzāk no tiem, kas neshēmo, kam ir nepaveicies, nevis no tiem, kas ļaunprātīgi izvairās, jo tie ļaunprātīgie tāpat sashēmos visu kā vajag ar bomzīšiem un trešo valstu pilsoņiem.

Un vēl ir vērts papētīt, vai blakus valstīs – Lietuvā un Igaunijā ir kas līdzīgs vai nav. Ja tur nekā tamlīdzīga nav, tad šis likums ir vistiešākais veids investīciju pieplūduma veicināšanai kaimiņvalstīs, nevis Latvijā.

+9
-3
Atbildēt

0

bahis siteleri 29.05.2020. 04.37

… [Trackback]

[…] Here you can find 58639 more Info on that Topic: ir.lv/2014/12/06/valdiba-tomer-atbalsta-kritizeto-normu-par-uznemumu-valdes-loceklu-personisko-atbildibu/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort