Pasaules pārvērtības mūsu robežu tuvumā šogad mudina domāt par pārbaudījumiem nākotnē un spēku, kas ļautu tikt grūtībām cauri. Dalailama nesen tviterī vēstīja – līdzjušana un rūpes par citiem nav nekāda greznība, tas ir cilvēces izdzīvošanas jautājums. Arhibīskaps Vanags valsts svētku sprediķī runā par humānāku pasauli tepat viena klikšķa attālumā – klikšķa, kam jānotiek katra cilvēka prātā.
Garīgie līderi atkārto miera vēstis pasaulei, kas kļūst arvien trokšņaināka un līdz ar to kurlāka. Šonedēļ pāvests Francisks, uzrunājot Eiropas Parlamentu, neglauda pa spalvai, bet tieši acīs saka nepatīkamu patiesību: Eiropa ir izvārgusi. Ar šiem vārdiem pāvests raksturo nevis turīgāko un labklājīgāko valstu ekonomisko, bet garīgo stāvokli, kurā patērnieciska attieksme pret pasauli un visu dzīvo ir aizstājusi patiesu cilvēcisku cieņu.
Tas, uz ko pāvests modina Eiropas pilsoņus no Strasbūras tribīnes, sasaucas ar vēsti, ko latviešiem šajā žurnāla numurā sūta Imants Lancmanis no 50 gadus neatlaidīgi atjaunotās Rundāles pils.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.