Medijs: ASV aizsardzības ministrs atkāpjas vīlies Baltā nama politikā pret Putinu 39

Pagaidām Baltais nams nav ļāvis noprast, kas varētu būt nākamais aizsardzības ministrs

Pieaugot kritikai par operācijām Afganistānā un cīņām pret teroristisko grupējumu “Islāma valsts” (IV), ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels atkāpsies no amata, pirmdien vēstīja laikraksts “New York Times”.

Savukārt “The Wall Street Journal” raksta, ka Heigela atkāpšanās no augstā amata saistīta ar vilšanos Baltā nama politikā, kas nav apstiprinājis viņa izstrādāto plānu Krievijas prezidenta Valdimira Putina apturēšanai.

“New York Times” norāda, ka par bijušā senatora un Vjetnamas kara veterāna atkāpšanos no amata ASV prezidents Baraks Obama pavēstīja pirmdien oficiālā paziņojumā no Baltā nama. 

“Oktobrī ministrs Heigels sāka runāt ar prezidentu par administrācijas pamešanu (..). Šīs sarunas turpinājās vairākas nedēļas,” sacīja administrācijas amatpersona. “Pēctecis tiks paziņots drīzumā, taču ministrs Heigels paliks aizsardzības ministra amatā, kamēr viņa aizstājēju apstiprinās Savienoto Valstu Senāts.”

Tikmēr “The Wall Street Journal” raksta, balstoties uz saviem avotiem, ka Heigels pirms diviem mēnešiem nosūtījis ASV prezidentam vēstuli, kurā skaidroja, ka nepieciešama citāda rīcība, lai apturētu Putinu un nomierinātu satrauktos Eiropas sabiedrotos. Taču uz viņa vēstuli atbilde nav saņemta.

“Viena no lietām, ko visvairāk ciena Heigels, ir skaidrība,” medijam teicis viens no Pentagona pārstāvjiem. Ar to Baltais ne vienmēr tiekot galā, piebildis sarunbiedrs.

Tai pašā laikā Heigela vilšanās Baltā nama spējā Ukrainas krīzes risināšanā esot sākusies krietni agrāk. Viņš ir nobažījies, ka Putins ASV bezdarbību, nesniedzot palīdzību Ukrainai, var interpretēt kā vienaldzību un izlems darīt visu, ko vēlēsies, teicis Heigela palīgs.

Par to Heigels mēģinājis jūlijā privātā sarunā runāt ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Heigels kritizējis, ka ASV Krievijai nevelta pietiekami lielu uzmanību un svārstās no krīzes līdz krīzei. Turklāt Heigels uzskatījis, ka Krievija, nevis Tuvie Austrumi pasaules drošībai ilgtermiņā rada lielākos draudus.

Vēstulē septembrī Heigels aicināja prezidentu reaģēt uz notiekošo ar “radošākiem pasākumiem”, kas atturētu Putinu, pirms situācija ir vēl vairāk saasinājusies.

Pagaidām Baltais nams nav ļāvis noprast, kas varētu būt nākamais aizsardzības ministrs, taču “New York Times” min trīs iespējamos kandidātus – bijušo aizsardzības ministra vietnieku Maiklu Flurnoju, bijušo virsnieku un pašreizējo senatoru no Rodailendas Džeku Rīdu, kā arī bijušo ministra vietnieku Eštonu Kārteru.

Heigels, kurš, būdams republikānis, 2003.gadā Senātā balsoja par iebrukumu Irākā, vēlāk šo lēmumu sāka vērtēt kritiski, un pagājušā gada sākumā Obama viņu izraudzījās aizsardzības ministra amatam, lai pārraudzītu ASV spēku izvešanu no Afganistānas.

Kad viņš stājās amatā, viņa apakšvirsnieka pieredze Vjetnamas kara laikā tika uzskatīta par priekšrocību, taču viņa publiskā uzstāšanās bieži atzīta par neveiklu vai uzbāzīgu.