Kas iepeld ostās?

Valsts kontrole bez rezultātiem aizrāda valdībai par problēmām ostu pārvaldē

Visu cieņu Valsts kontrolei. Par spīti gandrīz visu koalīcijas politiķu gatavībai piesegt ostu pārvaldes neefektivitāti un necaurspīdību, VK turpina atgādināt par problēmām šajā sektorā, kurš nodrošina 5-7% no iekšzemes kopprodukta, bet kuru pastāvīgi vajā skandāli un par kura konkurētspēju nākotnē bažas izteikusi Pasaules Banka.

Otrdien valdība apstiprināja Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvirzītos kandidātus uz valsts pārstāvju vietām Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās. Amati atbildīgi – jātur rūpe par nozīmīgu daļu Latvijas ekonomikas. Turklāt tie ir labi apmaksāti – Rīgas mērs Nils Ušakovs kā Rīgas brīvostas valdes loceklis 2013.gadā saņēma ievērojami vairāk naudas – 34 252,59 latu (48 737,04 eiro) – nekā pamatdarbā.

Jau gadiem šādi amati dažādu līmeņu politiķiem šķituši kā radīti sev pietuvinātiem cilvēkiem – partijas biedriem, sev pakļautiem ierēdņiem, padomniekiem un tamlīdzīgajiem, kuru galvenā kvalifikācija šim darbam, šķiet, ir politiskā uzticamība. Pagājušo piektdien Valsts kontrole izplatīja paziņojumu, kurā, citējot Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), aicināja valdību «izkāpt no komforta zonas» un mainīt ostu pārvaldību, kas būtu «labs pierādījums tam, ka valdībai patiesi rūp Latvijas drošība, labklājība un laimīga nākotne, nevis kārtējā «savējo» iebīdīšana «siltās vietiņās» pēc attiecīgajās ministrijās šobrīd pie varas esošo politiķu rekomendācijām». Pirmdien valsts kontroliere Elita Krūmiņa nosūtīja Straujumai vēstuli, norādot, ka valdības sēdes darba kārtībā nav iekļauta nekāda informācija, kas ļautu spriest par kandidātu zināšanām un kompetenci ostu jautājumos. Otrdien VK pārstāvis Aivars Ērglis valdības sēdē atgādināja, ka jau divās iepriekšējās valdībās sākta diskusija par ostu valdes locekļu ievēlēšanas kārtību, un aicināja šo darbu nenodot aizmirstībai.