Sekss miglā • IR.lv

Sekss miglā

2
Skatuves scenogrāfijas centrā ir miglas kambaris.

Nacionālā teātra izrāde Miglaekstravaganta pasaule, kas sāk garlaikot

Režisores Indra Rogas jaunā izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī – spāņu rakstnieka Migela de Unamuno romāna Migla dramatizējums – ieintriģē ar neparasto vizualitāti. Uz Lielās skatuves scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis uzbūvējis milzīgu metāla konstrukciju, kurā, Annas Heinrihsones ekspresīvajos kostīmos ietērpti, rāpjas, lien un brīžiem pat karājas izrādes varoņi. Konstrukcijas centrā iebūvēts miglas kambaris: piedūmots stikla kubs, no kura iznāk (vai tajā pazūd) tēli (diemžēl, pēc kādas loģikas, neizdodas saprast), savukārt skatuves priekšā (skatītāju pusē, vēl pirms proscēnija arkas) uzbūvēta Viktora Goti istabiņa. 

Goti ir rakstnieks – romīna par donu Augusto Peresu autors, kā arī pats ir tēls šajā romānā. (Šī ir vienkāršākā no de Unamuno filozofiskā romāna attiecību virāžām.) Roga mēģinājusi spāņu modernista darbu slēgt ar maģiskā reālisma atslēgu. Diemžēl ne visur tā materiālam pieguļ gludi.

Jaunā iestudējuma galvenā problēma (par spīti uz sapņa robežas balansējošai estētikai, kas sākotnēji šķiet pat ierosinoša) slēpjas režisores nespējā sabalansēt de Unamuno romāna tēmas ar tiem tēliem un sižetiem, kas interesējuši viņu pašu. 20.gs. sākumā sarakstītais darbs pārsātināts ar kultūras atsaucēm – dāņu filozofa Sērena Kirkegora ietekme, apziņas plūsmas elementi, arī maģiskā reālisma iezīmes. Bet galvenais, kas de Unamuno interesējis, ir autora un viņa radīto tēlu attiecības, var teikt arī – dievu un cilvēku. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu