Caur sirdi • IR.lv

Caur sirdi

4
Juris Rubenis.
Anda Burve-Rozīte

Mācītājs Juris Rubenis aicina nemeklēt apstāšanās vietu pasaulē, kur būs laime, jo tādas vietas nav, bet uzdrīkstēties iet jaunos ceļos

Nomaļā meža taciņa, kas ved uz Krūmkalniem Kurzemes puses Lūžņā, Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā mudina aizdomāties – nez, kā viņi šoruden gājuši uz vēlēšanām? Cik tālu un kur gan vispār te ir balsošanas iecirknis? Ciemā, ieskaitot Rubeņu pāri, kuri no Rīgas pārcēlušies pirms vairākiem gadiem, mīt pieci cilvēki. Intervijā Juris Rubenis saka – šeit visiem Latvija ir ļoti svarīga. Par vēlēšanām lieks jautājums, jo nav tādu, kurās mācītāja ģimene nebūtu piedalījusies. «Vēlēšanas rāda Latviju šķērsgriezumā. Nav pamata uztraukties: rezultāti ir, kādi ir, un ar tiem varam kaut ko darīt.» Mūsu saruna ir par darbiem, kas var palīdzēt dzīvot labāk – katram un visiem kopā.

Vai Latvijā notiekošo skaidrāk redzat no Lūžņas, kur dzīvojat ikdienā, vai arī aizbraucot uz notikumu epicentru Rīgu? 
Skaidrāk visu ieraudzīt var no klusuma, ne trokšņa pozīcijām. Taču skaidrais skats nerodas tādēļ vien, ka apmeties nomaļā vietā. Tas rodas, ja redzi ne tikai, ko uztver, bet arī – kā tu uztver. Kad esam par daudz iesaistīti notikumos, mēs pārāk impulsīvi reaģējam. Pārāk vienkāršoti – izslēdzoši un duālistiski. Šīs reakcijas varbūt ir patiesas, bet tās neko nerisina, tikai sadala melnā un baltā. Kad cilvēks ir miera stāvoklī, viņš var labāk redzēt lamatas, kurās varam iekrist, ja pārāk ātri cenšamies izdarīt kādus slēdzienus. 

Nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ja tās vispirms nenotiek cilvēkā iekšēji. Tāpēc lēnais sabiedrības pārmaiņu process, ko redzam, ir pareizs.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Iepriekšējais raksts

Nākamais raksts

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu