fbpx

AT vēršas Ģenerālprokuratūrā par iespējamiem likuma pārkāpumiem “Tērbatas biznesa centra” lietā 16

Foto: Gatis Dieziņš, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Tiesa vēršas ģenerālprokuratūrā un Maksātnespējas administrācijā par iespējamiem likuma pārkāpumiem

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments šodien atcēla pirmās instances tiesas spriedumu par SIA “Gvano” ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) plāna apstiprināšanu. “Gvano” izskanēja nesen AS “Swedbank” izplatītajā paziņojumā par ļaunprātīgām maksātnespējām, vēsta LETA.

Kā aģentūrai LETA norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, izskatot Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu un citus lietai pievienotos dokumentus, AT Civillietu departaments paplašinātā sastāvā konstatēja, ka protestā norādītais “Swedbank” tiesību aizskārums ir radies divu secīgu un savstarpēji saistītu ĀTAP realizācijas rezultātā. Proti, “Swedbank” galveno parādnieku SIA “Tērbatas biznesa centrs” un SIA “Arts Plaza” ĀTAP realizācijas rezultātā, samazinot no aizdevuma līgumiem izrietošos “Swedbank” prasījumus pret galvenajiem parādniekiem un pēc šo ĀTAP plānu izpildes uzskatot, ka ir izbeigusies “Swedbank” ķīlas tiesība uz trešajai personai – ķīlas parādniekam “Gvano” – piederošo nekustamo īpašumu.

Tāpat, kā norāda AT, tiesību aizskārums radies, uzsākot “Swedbank” ķīlas parādnieka “Gvano” ĀTAP ar galvenā parādnieka ĀTAP rezultātā samazināto “Swedbank” prasījumu pret “Gvano”, par kuru atbild “Gvano” ieķīlātais īpašums – turklāt pēc galveno parādnieku ĀTAP plānu izpildes uzskatot, ka ķīlas tiesība ir izbeigusies un ka “Swedbank” vairāk nav “Gvano” nodrošinātais kreditors. Lai gan apstrīdēts ir tikai otrais ĀTAP, ņemot vērā, ka protestā norādītais kreditora tiesību aizskārums ir divu ĀTAP rezultātu kumulatīvas sekas, AT Civillietu departaments uzskatīja, ka izskatāmās lietas efektīva un taisnīga izspriešana nav iespējama, aplūkojot ķīlas parādnieka ĀTAP tiesību jautājumus atrauti no galveno parādnieku ĀTAP tiesību jautājumiem.

Tā kā lietā nav ziņu par to, ka galveno parādnieku ĀTAP būtu apstrīdēti, Civillietu departamentam nebija tiesiska pamata pārvērtēt spēkā stājušos tiesas nolēmumus minētajās galveno parādnieku ĀTAP lietās pēc būtības. Tomēr tā kā lietas materiālos bija atrodamas ziņas, kuras norādīja uz iespējamiem likuma pārkāpumiem gan izskatāmajā lietā, gan galveno parādnieku ĀTAP procesos, Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu par iespējamajiem pārkāpumiem, adresējot to Ģenerālprokuratūrai, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam un Maksātnespējas administrācijai.

Civillietu departaments savā spriedumā konstatēja, ka protestā ir pamatoti norādīts uz Maksātnespējas likuma normu pārkāpumu un Civillikuma normu iztulkojumu. Gan 2007.gada, gan 2010.gada Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka ĀTAP pasākumu plāna uzdevums ir nodrošināt, lai plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja šā plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process.

Kā ziņo AT, šis noteikums bija pārkāpts visos ĀTAP procesos – no lietas materiāliem izriet, ka “Swedbank” nav saskaņojusi nevienu ĀTAP plānu, turklāt tai pat nav nodots “Gvano” ĀTAP plāns saskaņošanai. Līdz ar to, ja galveno parādnieku ĀTAP plānu apstiprināšanas brīdī būtu iestājusies galveno parādnieku maksātnespēja, “Swedbank” kā ĀTAP plānu nesaskaņojušajam kreditoram neapšaubāmi būtu tiesības izlietot ķīlas tiesību, kura nodibināta uz ķīlas parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, turklāt pilnā nodrošinātā prasījuma apmērā.

Taču izskatāmajā gadījumā “Swedbank” visu ĀTAP rezultātā ir ne vien pretēji savai gribai zaudējusi attiecīgi 80% un 75% prasījuma tiesību pret galvenajiem parādniekiem “Tērbatas biznesa centrs” un “Arts Plaza”, bet saskaņā ar “Gvano” un tās maksātnespējas administratores apgalvoto arī ķīlas tiesības uz ķīlas parādnieka nekustamo īpašumu tādā pašā apjomā.

Šāds galveno parādnieku un ķīlas parādnieka ĀTAP plānu rezultāts ir pretējs Maksātnespējas likuma noteikumiem, kā arī Maksātnespējas likumā noteiktajiem tiesību saglabāšanas un saistību izpildes principiem, norāda AT. Civillietu departaments konstatēja, ka pat gadījumā, ja galveno parādnieku ĀTAP plāna neapstrīdēšanas dēļ “Swedbank” prasījumi pret galvenajiem parādniekiem ir samazinājušies par 75% un 80%, šis samazinājums neietekmē “Swedbank” tiesības atbilstoši Civillikumam dabūt no ieķīlātās lietas samaksu pilnā prasījuma apmērā, kāds tai bija pret galvenajiem parādniekiem pirms šo galveno parādnieku ĀTAP plānu apstiprināšanas.

Civillietu departaments spriedumā norādīja arī to, ka kreditora prasījumu samazināšana ĀTAP gaitā pretēji kreditora gribai nav izmantojama atrauti no Maksātnespējas likuma un tiesiskās aizsardzības procesa mērķiem un principiem. Savukārt Maksātnespējas likuma mērķi un principi nedrīkst tikt iztulkoti un izmantoti pretēji Satversmes 105.pantā noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu. Civillietu departaments spriedumā izskaidroja arī kreditora gribas nozīmi ķīlas tiesības nodibināšanā un izbeigšanā, proti, tā kā ķīlas tiesība tiek nodibināta ar līgumu, ir jāņem līdzēju griba attiecībā uz ķīlas tiesības izlietošanu. Tādēļ galvenā parādnieka ĀTAP plāna saskaņošanas, apstiprināšanas un izpildes rezultātā samazināts nodrošinātā kreditora prasījums, ja samazinājums noticis pretēji šā kreditora gribai, nav uzskatāms par prasījuma dzēšanu Civillikuma izpratnē un tādēļ neizbeidz un nesamazina ķīlas tiesību, kura nodrošina šo prasījumu, ciktāl kreditors nav paudis citu gribu.

Civillietu departaments vienlaikus ar spriedumu pieņēma arī blakus lēmumu, kurš adresēts Ģenerālprokuratūrai, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam un Maksātnespējas administrācijai pārbaudei. Blakus lēmumā norādīti vairāki iespējamie likuma pārkāpumi, kuru varbūtība izrietēja no lietā esošajiem dokumentiem, tostarp fiktīvu kreditoru un saistīto personu iespējama iesaistīšana ĀTAP plāna apstiprināšanā, kreditoru saistību prettiesiska dzēšana galveno parādnieku ĀTAP plānos un pārkāpumi ĀTAP plānu saskaņošanas procesā.

Jau ziņots, ka “Swedbank” iepriekš bija publiskojusi “Tērbatas biznesa centra” krāpniecības shēmu un tās īstenotājus. “Swedbank” parādīja ilustratīvu piemēru, ar kuru banka saskārusies pēdējos gados. Izmantojot mahinācijas, “Tērbatas biznesa centrs” vēlas izvairīties no kredīta atmaksas 7,7 miljonu eiro apmērā. Bankas publikācijā norādīts, ka “Swedbank” izsniedza aizdevumu “Tērbatas biznesa centram”, kas par saņemto aizdevumu uzcēla biroju ēku Rīgas centrā, Lāčplēša ielā 20A. Aizdevums tiek nodrošināts ar hipotēku uz jaunuzcelto ēku. Vēlāk ēka tiek nodota saistītās sabiedrības “Gvano” īpašumā, saglabājot par labu “Swedbank” reģistrēto hipotēku.

“Tērbatas biznesa centrs”, formāli mainot juridisko adresi, aizmigrējis uz “bēdīgi slavenās” Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas piekritību un uzreiz pieteicies ĀTAP. Par plānu pozitīvu atzinumu sniedza administratore Ieva Kaziniece. Tiesnesis Raimonds Buls to apstiprināja. Īstenojot ĀTAP, “Tērbatas biznesa centrs” atbrīvojās no parāda pret “Swedbank” 7,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt “Gvano” šajā pašā tiesā mēģina atbrīvoties no hipotekārās ķīlas devēja pienākumiem pret “Swedbank”.

Runāt atklāti par šiem krāpšanas gadījumiem “Swedbank” ar nolūku izvēlējusies brīdī, kad Latvijas Republikas Saeimā tiek veidota jaunā koalīcija. Šādas bankas rīcības mērķis ir padarīt uzņēmējdarbības un tiesiskuma vidi kvalitatīvāku un uzlabot mūsu sabiedrības ilgtspēju. Par SIA “Tērbatas biznesa centrs” shēmu banka atklāti runāja jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, nosūtot vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, taču acīmredzot par šādiem gadījumiem jāturpina runāt sistemātiski, lai tam būtu rezultāti.

 

Komentāri (16)

Andris 31.10.2014. 16.12

Tikai pilnībā sakārtojot šo jomu, NA var noņemt no sevis šo “birku”un aizdomu ēnu!

Vēlu izdošanos jaunam TM ministram!

+13
0
Atbildēt

1

    Austras koks > Andris 31.10.2014. 21.31

    Tur jau tā lieta, ka TM viena pati tur var izstiepties vai sarauties, bet izdarīt neko nevarēs. Kā šī lieta pierāda – ka var atcelt lēmumus uz esošo likumu pamata un izvērtējot, ka likums ir ne tā piemērots – problēma nav likumos, bet to piemērošanā.

    Problēma ir korupcijā, un kamēr KNAB vai IeM nevarēs atklāt korupcijas ķēdes, tikmēr nekas nenotiks. Ir jāatklāj un jāsasēdina advokāti, caur kuriem tiek sarunāti tiesneši, korumpētie tiesneši, administratori un klienti, kas to visu apmaksā, utt. Un tas ir pirmkārt operatīvais darbs.

    Tas vien, ka visās lietās parādās vieni un tie paši tiesneši, ka juridiskās adreses tiek pārceltas uz konkrētiem rajonien, lai tiktu pareizajās tiesās pie pareizajiem tiesnešiem, norāda, ka visi tiesneši nav korumpēti.

    Tā kā te ir ne tik daudz TM, cik operatīvo darbību veicošo iestāžu darbs nepieciešams. Ir nepieciešama TM, ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas un KNAB koordinēta kopdarbība, pie tam TM loma te vismazākā. Bet kopdarbību var nodrošināt premjers.

    Tieši tas ir tas, kādēļ Piliksers savā intervijā norādīja tieši par IeM, ģenerālprokuroru, KNAB un premjeru kā problēmām, nevis TM.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

LoveLove 31.10.2014. 16.39

Patiešām patīkami lasīt AT secināto, ka tiesiskās aizsardzības procesa darbības jāveic atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajiem tiesību saglabāšanas un saistību izpildes principiem, ka Maksātnespējas likuma mērķi un principi nedrīkst tikt iztulkoti un izmantoti pretēji Satversmes 105.pantā noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu. Manuprāt, šai tēzei būtu jābūt vispārpiemērojamai visos gadījumos, kad tiesa vērtē maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesus un kritērijam, vērtējot maksātnespējas administratoru darbību.

+9
0
Atbildēt

0

replicas tag watches ladies 19.03.2020. 14.00

… [Trackback]

[…] Info to that Topic: ir.lv/2014/10/31/at-versas-generalprokuratura/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort