Par 2014.gada trešā ceturkšņa IKP ātro novērtējumu
Ziņu, ka izaugsmes temps trešajā ceturksnī ir palicis aptuveni iepriekšējo ceturkšņu līmenī, var uztvert gan ar atvieglojumu, gan ar vilšanos. Šajā laikā Krievija ierobežoja pārtikas importu no ES un bija bažas, ka ietekme uz Latvijas ekonomiku būs skarbāka, nekā tā bijusi faktiski. Bija arī pamats cerībām par labāku iznākumu. Iemesli, kuru dēļ sākotnēji 2014.gadam tika prognozēts IKP pieaugums par 4-5%, nekur nav pazuduši, tikai to izpaušanos slāpē apstākļi, kas ļoti izskatās pēc pārejošiem. Kaut kad to ietekme zudīs, un vienmēr ir cerība, ka šis brīdis ir tepat aiz stūra.
Saskaņā ar šodien publiskotajiem datiem, IKP gada pieaugums trešajā ceturksnī bija 2,2%, kas ir nedaudz mazāk nekā 2,3% un 3,3% attiecīgi gada 1. un 2.ceturksnī. Pieticīgs ir arī ceturkšņa pieauguma temps, tas bijis 0,4%, salīdzinājumā ar 0,3% un 0,8% gada pirmajā pusē.
Latvijas ekonomika ir kā motors, kura jauda tiek pamazām uzlabota, bet kura iespējas pagaidām netiek pilnībā izmantotas. Ja nekustamā īpašuma burbuļa laikā brīdi bija izaugsme bez attīstības, tagad attīstība ir straujāka par izaugsmi.
Ne vienmēr dzīvē paveiktais darbs un gandarījums par to nāk proporcionāli, kā ar aptiekas svariem sadalīts. Ekonomika šogad sagādā mazāk prieka galvenokārt dēļ tiem pašiem iemesliem, kas bojā garastāvokli jau kopš gadu mijas. Patēriņa kāpums atpaliek no potenciāla, neveiksmīgas sakritības dažās eksporta nozarēs kavē kvalitātes pārvēršanos kvantitātē.
Runājot par patēriņu, turpina krāties „degviela” tā straujākam kāpumam nākotnē. Uzkrājumu apjoms turpina strauji palielināties. Daļēji tas bijis saistīts ar eiro ieviešanu, bet kopš gada sākuma līkne turpina iet augšup.
Septembrī mājsaimniecību noguldījumi sasnieguši gandrīz 5 miljardus eiro (precīzi, 4999,2 miljonus). Janvārī tas bija 4753 miljoni, bet pieaugums gada laikā ir 14%, kas ir pēckrīzes laiku rekords. Patērētāju optimisms turas virs vēsturiski vidējā līmeņa. Mājsaimniecību parāda apjoms turpina samazināties, kas norāda uz iespējamu straujāku patēriņa kāpumu nākotnē, bet bremzē to šobrīd. Tāpēc Maksātnespējas likuma izmaiņas ir grūti izmērāms, bet potenciāli nozīmīgs negatīvs faktors ekonomikas izaugsmei nākamgad.
Taču lielākais „sāpju bērns” pēdējā laikā ir bijis eksporta sektors. Tā potenciāls aug, pateicoties investīcijām, ieguldījumi pamatlīdzekļu veidošanā procentuāli pret IKP Latvijā pārsniedz ES vidējo rādītāju. Ar skaitļiem ir grūti vai neiespējami pastāstīt par procesu, kas eksporta kāpumam ir varbūt vēl svarīgāks, tas ir, produktu un to pārdošanas spējas attīstība. To nepārprotami var redzēt, apmeklējot dažādu eksporta nozaru – kokapstrādes, mašīnbūves, programmēšanas u.c. uzņēmumus.
Tuvojas brīdis, kad augs arī eksporta kvantitāte jeb „Liepājas metalurga” darbības atsākšana. Atšķirībā no citām eksportu šogad skārušajām nelabvēlīgajām pārmaiņām, Krievijas rubļa samazināšanās būs ilglaicīga. Naftas cenas apmēram pašreizējā līmenī turēsies vairākus gadus, līdz ar to importa pieprasījums austrumos būs vājāks.
Jau ir skaidrs, ka ekonomikas pieaugums šogad krasi atpaliks no iepriekš prognozētā, taču visinteresantākais vienmēr ir jautājums – kas notiks turpmāk?
Veidojot valsts budžetu un arī uzņēmumu budžetus nākamajam gadam, ir saprātīgi balstīt to uz pieņēmumu, ka ekonomika augs apmēram par 3% gadā, kā tas arī kopumā tiek darīts. Taču jāpiezīmē, ka ticamo rezultātu diapazons nākamgad ir ļoti plašs. IKP pieaugums nākamgad par 5% neradītu ne mazāko pārsteigumu, jo rezerves gan patēriņā, gan ražošanā, gan investīcijās ir ļoti lielas. Diemžēl nevar izslēgt arī starptautiskās situācijas saasināšanos, kas var nest gan ar investīciju un patēriņa vājumu, gan jaunus eksporta ierobežojumus Austrumu virzienā. Tādā gadījumā savukārt pārsteigums nebūtu ekonomikas stagnācija. Iespēja, ka izaugsme būs virs 3%, šķiet esam krietni lielāka, taču pasaulē aizvadītā gada laikā ir notikušas daudzas iepriekš neparedzamas lietas.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (19)
Vilis 31.10.2014. 12.38
Atšķirībā no citām eksportu šogad skārušajām nelabvēlīgajām pārmaiņām, Krievijas rubļa samazināšanās būs ilglaicīga. Naftas cenas apmēram pašreizējā līmenī turēsies vairākus gadus, līdz ar to importa pieprasījums austrumos būs vājāks.”Labs raksts.Tikai izaugsme 3%nākamgad?Vai nav par lielu?Galvenais nespēlēties ar budzeta deficītu.Ne lielāku par <1%
3
Normunds > Vilis 31.10.2014. 14.50
Budžeta deficīts 3% ir pašā laikā, jo nauda zaudē savu vērtību, it īpaši eiro. Eiro strauji krīt, tāpēc jāsteidz iztērēt.
0
Raicha > Vilis 31.10.2014. 16.47
Ja šī valdība aizņemsies, ne tikai neiegūsim 3% klāt, bet vel pazaudēsim 6%
0
DikembeSakamoto > Vilis 31.10.2014. 16.24
Ja tagad aizņemas eiro uz 3%, tad pēc gada mēs būsim atguvuši tos 3% ar uzviju uz eiro vērtības krituma.
0
v_rostins 31.10.2014. 11.28
sniega_roze
Šādus investorus tad arī vajag te.
_______________
Ja šeit ielaidīs šādus investorus, dažiem izdzimteņiem nebūs neticamu “veiksmes stāstu” bet citi neuzaudzēs mūļus “septiņu trekno gadu” laikā.
0
Fikseris 30.10.2014. 18.30
Vel nesen daudzi loloja krievijas/baltkrievijas attistibu salidzinot ar Latviju. Vel dazhi gadi un pat viniem vairs nebus shaubu, ka Latvija ir uz pareiza cela atshkiriba no krievijas/baltkrievijas.
1
Normunds > Fikseris 31.10.2014. 14.44
Pareizas ceļš ir kaut kur pa vidu. Nav normāli, ka valsts privatizē tādus uzņēmumus kā Latvijas gāze, nav normāli, ka atver brīvo tirgu elektrībai.
0