Eco Fabrikas džemperos sildās vācieši, bet latviešiem tiek rakstaini cimdi un bērnu apģērbi
Dace ir adījusi vienmēr. Tāpat kā viņas mamma un vecmamma. «Sēdēja pie televizora un adīja. Kā jau laukos,» stāsta Dace Šulta, kuras dzimtā vieta ir Balvi.
Kad viņai bija 17 gadu, mamma nopirka adāmmašīnu, kas savu laiku bija nokalpojusi Rīgas modēs. «Instrukcija bija japāniski, hieroglifos, bet pietika ar zīmējumiem, lai saprastu, kā to uzstādīt,» atceras Dace. Ģimenes sievietes ar to adīja pašu un tuvinieku vajadzībām.
Dace adīšanu neaizmirsa arī pārcēlusies uz Rīgu. Ar ierēdņa algu iztikt nevarēja, tāpēc vakaros noderēja apgūtās prasmes adīt ar adāmmašīnu un tādējādi gūt papildu ienākumus, adot pēc pasūtījuma dažādus modeļus, kurus lielākoties eksportēja.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.