Divi viesnīcu projekti pie Rātslaukuma pierāda – nav neviena, kas redz vietas kopainu un var apstādināt sabiedrības negribētu būvniecību
Stāstot par iecerēto apbūvi Vecrīgas vidū – Grēcinieku un Kungu ielā netālu no Rātslaukuma -, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis par paraugu ir paņēmis simtgadīgu Rīgas karti, kas rāda Vecrīgas ieliņu šaurību pirms kara postījumiem 1941.gadā. Vēsturiskā centra plāns paredz atjaunot šo saspiestību. Sabiedriskajā apspriešanā nopeltā ideja būvēt masīvu viesnīcu Grēcinieku ielā 25 ir tikai pirmais solis šā plāna īstenošanā. Būs vēl ēkas Kungu ielā 5, Grēcinieku ielā 23 un 27, arī Okupācijas muzeja rekonstrukcija, kas paredz ēkas paplašināšanu. Pat spīti tam, ka neviens nezina, kādu ansambli kopumā veidos visa šī apbūve, atbildīgās institūcijas saskaņo arhitektūras skiču projektus.
Pilnīgs džezs
Lai pasargātu galvaspilsētas vēsturisko centru, kas 1997.gadā iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, 2003.gadā tika pieņemts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas likums. Kā atceras šā likuma ierosinātājs, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis, tas bija vajadzīgs, jo «bija ekonomisks spiediens – nojaukt [vecās], lai būvētu lielas un jaunas ēkas». 2006.gadā izstrādāts vēsturiskā centra teritorijas plānojums, kur detalizēti norādīts, ko un kā drīkst apbūvēt. VKPAI iestājās, lai Strēlnieku, Līvu un Doma laukumi paliktu brīvi no mājām, taču pieļāva apbūves atjaunošanu Rātslaukumā un tā tuvumā, lai «pilsēta radītu to sajūtu, kāda bija viduslaikos».
Tagad visas trīs institūcijas, kas atbildīgas par Vecrīgas apbūvi – VKPAI, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome un Rīgas pilsētas būvvalde – bez lielām un skaļām ierunām saskaņo jaunu ēku celtniecību Grēcinieku un Kungu ielā. Vienlaikus visi lēmumu pieņēmēji uzsver, ka jau tagad ap Rātslaukumu arhitektūra ir ļoti atšķirīga. Pilnīgs džezs, saka Princis. «Melngalvju nams ir kopija. Rātsnama fasāde ir atdarinājums, bet pārējais ir mūsdienu arhitektūra,» uzskaita Dambis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.