Pēc sekmīgi pārvarētās ekonomiskās krīzes pirms 12.Saeimas vēlēšanām bija nepieciešams „dabūt ZZS valdībā”
Kad valsts bija izvesta no smagās ekonomiskās krīzes un lai pirms 12.Saeimas vēlēšanām valdībā iedabūtu Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), pēc Zolitūdes traģēdijas notikumiem „sistēma” „uzmeta” toreizējo valdības vadītāju Valdi Dombrovski (Vienotība), piespiežot viņam uzņemties arī atbildību par traģēdiju un atkāpties no amata. Tā var secināt pēc pašreizējā finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) teiktā intervijā žurnālam „Ir”.
“Galvenais iemesls bija dabūt ZZS valdībā. Krīze beidzās ātrāk, un mēs izgājām straujāk [no recesijas], un Lemberga lielā ietekme Latvijas politikā [nozīmēja, ka] ZZS vienkārši nevarēja būt opozīcijā. Tas bija galvenais iemesls,” saka Vilks, kurš bijis finanšu ministrs kopš 2010.gada novembra – ilgāk nekā jebkurš cits demokrātiskās Latvijas vēsturē, un arī Valda Dombrovska vadīto valdību balsts.
Uz žurnāla jautājumu, vai tad sanāk, ka Dombrovskis tika piespiests atkāpties no amata, Vilks atbild: “Es nezinu visas tās nianses, bet es saku, ka Valdis tika «uzmests». Mans personiskais viedoklis.”
Viņš domā, ka tie “uzmetēji” bijuši visi no valdības koalīcijas jeb sistēma. “ZZS vajadzēja būt [valdībā] ar saviem darbiem, ar saviem ministriem šajā brīdī, kad ekonomikā ir izaugsme, kad nāk vēlēšanas. Es uzskatu – šajā gadījumā tas bija necienīgi, negodīgi pret cilvēku, kurš tik daudz Latvijai izdarījis,” teica Vilks.
Šajā Dombrovska “uzmešanā” piedalījušies arī “Vienotības” pārstāvji, jo tas bijis kopīgs kopīgs visas sistēmas lēmums. Vai tur līdzdalīga bijusi arī “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa, Vilks teic – “es nevaru pateikt par cilvēkiem”. Savukārt par sistēmu viņš sauc politisko partiju vadītājus un viņiem pietuvinātos cilvēkus. Ļoti daudz Dombrovska aiziešanai nodarījusi arī Reformu partija.
Ir.lv jau ziņoja, ka Dombrovskis par atkāpšanos no amata paziņoja pērnā gada 27.novembrī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Viņš preses konferencē pēcpusdienā teica, ka noteikti nav gatavs vadīt jauno valdību. Lēmumu par atkāpšanos no amata Ministru prezidents toreiz teicās pieņēmis tieši tikšanās laikā ar Valsts prezidentu un noliedza, ka to darījis pēc viņa mudinājuma.
Dombrovskis arī toreiz teica, ka par jautājumiem saistībā ar atkāpšanos domājis pēdējās piecas dienas, kopš Zolitūdes traģēdijas, taču lēmumu pieņēmis tieši tikšanās laikā ar Bērziņu. Viņš noliedza, ka atkāpies prezidenta pamudināts.
Tagad arī Vilks ir nolēmis aiziet no politikas. Par to viņš neslēpjoties paziņoja jau iepriekš, tāpat kā par to, ka valstij nāksies celt nodokļus, lai savilktu galus. Šie paziņojumi raisīja Āboltiņas asu pretreakciju.
Vaicāts, kas būs jaunās valdības vadītājs, Vilks “Ir” teic, ka “šajā gadījumā būs vēlme redzēt ZZS premjeru”. “”Vienotībai” tomēr ir dots pietiekami ilgs laiks [valdības vadībā], un ZZS [rezultāts] ir pietiekami tuvu [“Vienotībai”]. Man ir sajūta, ka gribēs kaut ko pamainīt. Lemberga ietekme ZZS ir ļoti liela, un ir ļoti grūti teikt, kā viņš liks [darīt]. Tur ir spēcīga hierarhija. Es visus šos gadus esmu redzējis Lemberga ietekmi uz šo partiju. Diemžēl tā ir milzīga. Ar šādu rezultātu Lemberga kungs darīs visu, lai justos ļoti komfortabli,” saka Vilks.
Viņš vislabprātāk redzētu, ka finanšu ministrs ir Andris Piebalgs un Saeimas Budžeta komisiju turpinātu vadīt Jānis Reirs (Vienotība). “Tas būtu pats labākais salikums. “Vienotība” patlaban ir pats pragmatiskākais, valstiski domājošākais spēks. Tur ir mazāk populisma.”
Rūgtumu finanšu ministrā raisījusi arī parlamenta kolēģu nespēja novērtēt valdības darbu. Turklāt šī arogance skar ne tikai „Vienotību”, bet visas partijas. „Netiek novērtēts tas, ko dara izpildvara. Uz mums tiek uzkrauta visa atbildība, viss stress, un bieži vien esmu ļoti pārsteigts par zemo informētību, par neieinteresētību Saeimas deputātu vidū,” saka Vilks intervijā.
“Es te dzirdēju, ka ministru krēsli ir silti un mīksti. Nē, tie ir ļoti cieti un auksti. Saeimā ir tie siltie un mīkstie krēsli. Tur cilvēki ir krietni relaksētāki, [bet viņiem ir] tā pati samaksa, divi vai trīs mēneši gadā brīvi. Es vienkārši redzu, kāds spiediens ir uz mani, uz Ilzi [Viņķeli], uz Valdi [Dombrovski], ka mēs esam pilnīgi «izrubījušies», un tajā pašā laikā tev vēl brīžam atļaujas pārmest, prasīt – tu neesi izdarījis? Es vienkārši redzu, ka cilvēki neseko līdzi,” rūgti atzīst finanšu ministrs.
Viņš norāda, ka ne Baltijā, ne Skandināvijā nav citas tādas valsts, kur politisko partiju līderi izvairās būt premjeri un ministri. Latvijā tā ir. “Mums ir absurds! Tajā pašā laikā atļaujas mācīt, nepamatoti braukt virsū, presēt ministrus. Atkal – es runāju par visām partijām. Neviens netaisās [strādāt valdībā] – ne Urbanovičs, ne Ušakovs, ne Brigmanis, ne Āboltiņa, ne Dzintars,” saka Vilks.
Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valdis Dombrovskis (Vienotība) nevar apstiprināt finanšu ministra Vilka pausto “notikumu interpretāciju” par laiku, kad viņš atkāpās no premjerministra amata.
Dombrovskis aģentūrai LETA skaidroja, ka jau daudzkārt publiski skaidrojis savas demisijas iemeslus. “Tie bija Zolitūdes traģēdija un situācija koalīcijā. Nekā jauna man nav, ko piebilst,” atzina Dombrovskis, piebilstot, ka augstu vērtē Vilku gan kā kolēģi, gan kā finanšu ministru, taču “viņa pausto notikumu interpretāciju nevaru apstiprināt”.
Visu interviju lasiet žurnālā “Ir” šeit.
(papildināta ar Valda Dombrovska viedokli par Vilka teikto)
Komentāri (17)