Sieviete, kura nepakļāvās • IR.lv

Sieviete, kura nepakļāvās

5
«Atgriežoties no Maskavas, es pilnīgi līdz mielēm izjūtu piederību Latvijai. Ar visu ķermeni jūtu, ka esmu mājās.»
Nellija Ločmele

Apņēmusies pārbaudīt savas un mūsdienu teātra robežas ar Mēdejas lomu, aktrise Guna Zariņa var svinēt uzvaru. Bet kāda ir tās cena?

Pusvalsti par Mēdejas biļeti – pat tik sirdi plosoši izsaucieni skanēja tviterī pirms Gogoļa centra viesizrādēm Rīgā, jo gribētāju redzēt režisora Vladislava Nastavševa un aktrises Gunas Zariņas kopdarbu bija krietni vairāk nekā vietu uz Nacionālā teāt-ra skatuves, kur kamerizrādes intīmajā gaisotnē bija jāsatilpst gan aktieriem, gan skatītājiem. Pirms gada oktobrī Mēdeja iegriezās Maskavas blīvajā kultūrslānī kā perfekti izslīpēts asmenis. Pusgadu vēlāk, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, Guna Zariņa martā atcēla izrādes, un Mēdejas nākotne tagad ir tikpat neprognozējama kā šis karš. Tomēr Guna piekrita sarunai par lomu, pēc kuras nospēlēšanas katru reizi ir jāsāk dzīvot no jauna.

Mēdejas iestudējums man šķita kā ļaunuma vakcīna – noskaties, un vairs negribas nevienu ienīst. Kāda ir tava versija, ko vēlies pateikt mūsdienu skatītājam ar šo divarpus tūkstošus gadu seno grieķu traģēdiju?
Man tas ir stāsts par nodevību. Un vēl ir svarīgas divas lietas, kas attiecas uz Mēdeju – viņa ir svešā un cilvēks, kas nepakļaujas. Ļaunums te ir izrietoša lieta, galvenais – Mēdeja tiek nodota un nolemj nevis padoties, bet sāpes pārvērš plānā. Viņa nesamierinās, kaut normāli būtu samierināties – gan toreiz, gan tagad. Tieši tāpēc mēs Mēdeju atceramies, jo viņa ir nevis vienkārši ļaunā, bet sieviete, kura nepakļāvās. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu