Uzņēmuma Pingons ražotajās zeķēs spēlē Latvijas jaunatnes izlases basketbolisti, un viens no lielākajiem produkcijas pasūtītājiem ir Latvijas armija
Kas bija fabrika Aurora un ko tā ražoja padomju laikā, atceras daudzi. To, ka pašlaik lielākā īso un pusgaro zeķu ražotne Latvijā atrodas Rīgā, tieši blakus Sapņu fabrikai, būs dzirdējis retais. Pēc 2008.gadā pabeigtās rekonstrukcijas tās jauda ir līdz 500 000 vīriešu, bērnu un sieviešu zeķu pāru mēnesī.
Uzņēmumā kopā ar ES līdzfinansējumu tika investēti 2,5 miljoni eiro, nomainot iekārtas un vecās zeķu adīšanas mašīnas ar pasaulē modernākajām šīs nozares tehnoloģijām. «Pašlaik mēs saražojam tikai pusi no maksimāli iespējamā apjoma. Un joprojām tā īsti neesam tikuši līdz pirmskrīzes līmenim, kad strādājām trijās maiņās,» spiests atzīt Pingons valdes loceklis Vladimirs Beketovs. Toreiz uzņēmumam bijusi pat sava ražotne Krievijā, kura slēgta pirms gadiem četriem. Jo, kā saka Beketovs, tā esot specifiska valsts, kur grūti nodarboties ar ražošanu.
Puisis no Sahalīnas
Līdzīgi kā daudziem Latvijas uzņēmējiem, kuri orientējās galvenokārt uz vietējo un Krievijas tirgu, arī zeķu ražotājiem krīzes laikā nācās meklēt ne tikai jaunus pircējus, bet arī mainīt ražošanas stratēģiju. Agrāk bija lielas produktu partijas un samērā ierobežots sortiments (galvenokārt vīriešu zeķes), tagad – pilnīgi pretēji. Toreiz pat nav izskatījuši versiju, ka vienā partijā varētu būt tikai 1000 zeķu pāru. Tagad tā ir ikdiena.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.