Amorāls melnais PR no jenotu rupora.

Es to vairāk par “mākslinieka” smērējumu, nekā Jūsu komentāru.

Atvainojos!

Ei, nu ei!

Tas pat nav smieklīgi! Tantiņu / onkulīšu iemānīšanai? Visi esma – no sirds Latvijai, bet esma, kur esam. Sauklīši bez seguma….

Normi, palielināju tavu bildi un ieraudzīju tur mazu, bālu bērna sejiņu aiz taviem dūmu mutuļiem ! To sauc second hand smoking, vai tu par nabaga bērnu nemaz nedomā?

Kultūras līmeni var celt lasot Platonu, bet saukt mūsdienās to par izglītību ir tumsonība. Nedaudz, Jansonīt, Tevi attaisno pazīšanās ar Ponasenkova teikto.

Par demokrātiju – pļāpājat kā sēkliņgrauzējas tantes, vai reņģedāji roņi.

Lūk – izstātiet kā darbojās demokrātija Senajās Atēnās – stāsts par Temistoklu. Izstāstiet to mums.

Ejiet un lasiet vikipēdijā, ja neziniet.

Bet tie taču latvju vīri – dzer alu, audzē lielos vēderus un pļāpā par lietām, par kurām kaut ko dzirdējuši, bet to pašu nav spējīgi “apsmadzeņot”.

Kauns par jums, patiešām.

Demokrātijas šūpulis tāpēc arī degradējās un izjuka…

—————

– Tātad, tas, ko demokrātija uzskata par labu un pēc kā viņa neremdināmi tiecas, tas pats arī viņu iznicina.

– Un ko tad viņa uzskata par labu?

– Brīvību. Demokrātiskajā valstī tu tik to vien dzirdi, cik brīvība ir skaista un ka tikai tādā valstī ir cienīgi dzīvot tam, kas ir brīvs no dabas.

– Jā, šādas runas nācās dzirdēt diezgan bieži…

– Kad gadīsies, ka demokrātiskajā valstī, kas slāpst pēc brīvības, pie varas nāks sliktie vīna pienesēji un tā pārlieku piedzersies ar neatšķaidītu brīvību , tad tā sāk sodīt savas amatvīrus, ja viņi nav pietiekami iecietīgi un nedod pilnu brīvību, apsūdzot viņus, ka viņi esot nešķīstie un viņiem piemītot oligarhiskā nosliece.

– Jā, tā tas notiek, kā tu saki.

– Tos pilsoņus, kas ir paklausīgi varas pārstāvjiem, tur iemin ar kājām dubļos it kā tie būtu pavisam nevērtīgi un brīvprātīgi vergi, bet priekšnieki, kas līdzīgi padotiem un padotie, kas līdzīgi priekšniekiem, tur tiek slavēti un godāti gan publiski, gan privāti. Vai tad šādā valstī brīvība neizplešas ar nepieciešamību uz visām lietām?

– Bet kā savādāk?

– Tā nokļūst, mans draugs, arī privātās mājās un tas beidzot noved pie tā, ka nepaklausība iesakņosies pat mājdzīvniekos.

– Kā to var saprast, ko tu saki?

– Piemēram, tēvs pierod līdzināties bērniem un baidās no dēliem, dēls būs līdzīgs tēvam un tur bērni brīvības dēļ pārstās godāt vecākus un baidīties no viņiem, tad metoiki pielīdzināsies pilsoņiem un pilsoņi metoikiem un tas pats notiks ar ārzemniekiem.

– Jā, tā arī notiek, kā tu saki.

– Turklāt, notiek vēl visādas šādas sīkas lietas: pie šādas kārtības skolotājs baidās no skolēniem, skolēni ne par ko netur skolotājus un audzinātājus ; un vispār, jaunieši sāk atdarināt pieaugušos un sacensties ar viņiem vārdos un darbos, bet pieaugušie un vecie, pielāgojoties jaunajiem tik to vien dara, ka bārsta jokus un asprātības, pielīdzinādamies jauniešiem, lai tikai viņi neliktos nepatīkami un valdonīgi… … gandrīz mēs aizmirsām pateikt, ka brīvība un vienlīdzība tur pastāv arī starp sievietēm un vīriešiem un vīriešiem un sievietēm…

… Viņiem liekas ka viss, kas saistīts ar piespiešanos, sagādā viņiem verdzību un nav paciešams, bet beidzot, kā tu zini, viņi vairs nerēķināsies arī ar likumiem, rakstītiem un nerakstītiem, tā lai par viņiem vispār nebūtu nekādas varas…

… Jo šķiet, ka vislielākā brīvība gan atsevišķam cilvēkam, gan veselai valstij pārvēršas par vislielāku verdzību.

– Tas ir dabiski.

– Tad lūk, tirānija rodas, man liekās, ne no kādas citas politiskās iekārtas, kā tikai no demokrātijas, tātad no lielākās brīvības rodas vislielākā un visbargākā verdzība… (Platons, Republika)

ko tu vaidi kā grūtniece pirms radībām? Troļļi un mantas cenzs, vairāk neko tu nezini,un neviens nezin. Vienkārši riebj. Kurš seska, kurš suņa,kurš zirga vai kaķa bildi salicis