Sendija Jumiķe, gadu dzīvojusi Čīlē • IR.lv

Sendija Jumiķe, gadu dzīvojusi Čīlē

6
Uz Čīli Sendija devās ar apmaiņas organizācijas American Field Service palīdzību, dzīvoja ģimenē Valdivijas tuvumā Čīles dienvidos un mācījās vietējā vidusskolā. Lielākais izaicinājums bijis nevis pieņemt mūķeņu vadītās skolas katolisko vidi, bet to, ka tur mācās tikai meitenes.
Madara Rudzīte

 

Māsa sāka mācības universitātē Nīderlandē, man arī vajadzēja kaut kur aizbraukt, Sendija stāsta par pēkšņo ieceri doties uz Čīli. Mamma sākumā pārdzīvojusi, ka abas meitas būs prom, bet tētis skaidri zinājis, ka jādod iespēju redzēt pasauli. «Sākumā nekādus mērķus sev nenospraudu. Pirmā doma nolaižoties: ja gadu izdzīvošu Latīņamerikā, būšu lepna.»

Sendija uz interviju ierodas ar 20 minūšu nokavēšanos un atzīstas: «Visvairāk man pietrūkst tā, ka varu nokavēt tikšanos un neviens par to neuztrauksies.» Pirms divām nedēļām pēc Čīlē pavadīta gada atgriezusies Latvijā, meitene palēnām aprod ar mājām. «Nesen bijām Lucavsalā uz PienaFest. Man likās tik dīvaini, ka visi mierīgi sēž zālītē, nevis lec kājās un dejo!»

Spāņu valodu Sendija nemācēja, pirmos divus mēnešus sazinājās ar žestiem. Pagāja vēl četri mēneši, līdz meitene jau runāja brīvi. Valodu Sendija iemācījusies, «vienkārši tur esot». Palīdzējis arī viesģimenes vecākais dēls, kas nedaudz runājis angliski.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu