Noziedzīgais grupējums valstij nenomaksātos nodokļos radījis kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā
Kriminālprocesā, kas sākts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, uzlikts ierobežojums būvkompānijas “Moduls-Rīga” kontiem, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
“Moduls-Rīga” mārketinga un komunikāciju vadītāja Ieva Šaripo raidījumam apliecināja, ka uzņēmuma kontos uz izmeklēšanas laiku ir iesaldēti finanšu līdzekļi. Šīs darbības veiktas, izmeklējot trīs šovasar sāktus kriminālprocesus.
Saistībā ar minētajiem kriminālprocesiem jūlija sākumā divās dienās veiktas 87 kratīšanas privātmājās, birojos un automašīnās Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Kas ir pārējās iesaistītās firmas, pagaidām netiek atklāts. Aplēsts, ka noziedzīgais grupējums valstij nenomaksātos nodokļos radījis kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā, ziņo LETA.
Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis raidījumam skaidroja, ka šī ir klasiska shēma – valstij zaudējumi tiek nodarīti, apakšuzņēmējam nesamaksājot nodokļus.
“Ir valsts vai pašvaldības pasūtījums, kur startē reālais būvniecības uzņēmums. Tas ar zemāko cenu vinnē šo iepirkumu un veic būvniecību nevis ar saviem resursiem, bet, nolīgstot apakšuzņēmējus, kuriem jau ir apakšuzņēmēji ar fiktīva uzņēmuma pazīmēm, vai vēl pēc ķēdes uz leju – ar minimālām algām, vai vispār nenodarbinātās personas. Un tādā veidā valsts budžetam paliek parādā šī apakšējā firma nesamaksātos nodokļos. Bet pakalpojumu sniedza šis legālais uzņēmums, kas vinnēja iepirkumu,” paskaidroja Čerņeckis.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone jūlijā izteikusies, ka noziegumos tiek turētas aizdomās pazīstamas personas. Grupējuma locekļi mīlējuši skaistas mašīnas un lielas mājas.
Vispazīstamākais no visiem uzņēmumiem, kas pieminēti lēmumā, ar kuru caur publiskām datubāzēm bija iespējams iepazīties raidījumam “De facto”, esot tieši “Moduls-Rīga”. Tas katru gadu saņem būvniecības pasūtījumus no valsts un pašvaldībām vairāku miljonu vērtībā. Kompānija ir rekonstruējusi “Ziemeļblāzmu”, vairākas Rīgas iestādes un skolas, piegādājusi iekārtas Nacionālajai bibliotēkai, kā arī izbūvējusi elektrotīklus VID jaunajā ēkā.
“Moduls-Rīga” valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons pazīstams arī kā politiķiem pietuvināta persona, jo īpaši – bijušajam “Jaunā laika”, tagad “Latvijas attīstībai” līderim Edgaram Jaunupam. Viņi kopā ir basketbola kluba “VEF Rīga” vadībā. “Moduls-Rīga” ir šī kluba lielais sponsors. Savukārt vēl pagājušajā gadā Martinsons bija padomes priekšsēdētāja vietnieks ātro kredītu firmā “4finance”. Tās obligācijas 600 000 ASV dolāru (453 104 eiro) vērtībā pieder Rīgas vicemēram Andrim Amerikam (GKR).
Martinsons “De facto” interviju atteica. Uzņēmuma pārstāve Šaripo uz jautājumiem atbildēja rakstiski, noliedzot uzņēmuma dalību shēmās. “”Moduls-Rīga” nav iesaistīts nekādās krāpnieciskās shēmās un neatrodas starp Jūsu minētajiem aizdomās turētajiem uzņēmumiem. “Moduls-Rīga” sniedz visu nepieciešamo informāciju tiesībsargājošām iestādēm. Visas publiskajā telpā izskanējušās šīs lietas versijas ir nepareiza faktu interpretācija,” raidījumam rakstiski atbildēja uzņēmuma pārstāve.
“De facto” vēsta, ka arī pats Martinsons izmeklēšanas gaitā ticis īslaicīgi aizturēts. Uzņēmumā gan vērš uzmanību uz likumsargu tiesībām apstākļu noskaidrošanai aizturēt jebkuru personu.
Kopumā kriminālprocesā tikuši aizturēti 11 cilvēki, bet aizdomās turamie esot 14. Apcietinājumā patlaban atrodas tikai viens cilvēks. Shēmas klienti, reāli strādājošie uzņēmumi, savās pievienotās vērtības nodokļa atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, norāda Finanšu policijā. Pavisam izmantots ap 60 fiktīvu firmu.
“De facto” vēsta, ka dažas no kriminālprocesā minētajām firmām ir “Prionus”, “Samijss”, “Bronx Style”, “Baltijas tranzīta kompānija”, “Baltijas būvkompānija” un “Būve stils”. Par spīti vairāku miljonu eiro lielajam apgrozījumam, šo firmu pārstāvjus uzņēmumu reģistrētajās adresēs raidījumam neizdevās sastapt.
Pērn LETA ziņoja par uzņēmuma “Moduls-Rīga” birojā Rīgā, Āgenskalna ielā, veiktu kratīšanu. Tā bija saistīta ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes veikto kratīšanu cauruļu sistēmas ražojošajā uzņēmumā “Evopipes” Jelgavā.
Savukārt “Moduls-Rīga” paziņoja, ka Āgenskalna ielā 33, SIA “Moduls-Rīga” piederošajā biroja ēkā, notikusī kratīšana nav saistīta ar šo būvkompāniju. “Moduls-Rīga” oficiāli reģistrēts Kuldīgas ielā 51, kas atrodas iepretī uzņēmuma biroja ēkai Āgenskalna ielā 33. Abās adresēs Kuldīgas un Āgenskalna ielā reģistrēti vēl vairāki ar “Moduls-Rīga” saistīti uzņēmumi, liecina “Firmas.lv” informācija.
Komentāri (28)
garausiitis 24.08.2014. 21.49
Pirmkārt par klasisko shēmu … ja jau shēma klasiska, tad ir jābūt klasiski aprobežotiem, lai ļautu klasiski nofenderēt valstij 11 mio …
Otrkārt – ja ticēt pietiek.com info – “Vēl viena dīvainība – SIA Adiva Actio finanšu pārskati par 2012. un 2013. gadu rāda, ka firmas apgrozījums bijis attiecīgi 134 533 lati (192 190 eiro) un 200 760 lati (286 800 eiro). Tas nesaskan ar Dišereitei piedēvēto lomu vismaz 11 miljonu eiro zaudējumu radīšanā valsts budžetam.” , tad VID nav pamanījis PVN deklarāciju apgrozījuma neatbilstību bilances dokumentiem, pie tam milzīgu neatbilstību … var jau visu kaut ko stāstīt un es varbūt noicētu , ja personīgi nebūtu bijis jāraksta paskaidrojums par pāris simtu LVL atšķirību , kas bija legāli izskaidrojami , bet te miljoni ….
7
esmeralda_se > garausiitis 25.08.2014. 00.39
Īsumā tātad jūsu doma ir – kāda (visticamāk tad laikam Vienotības) politiskais pasūtījums pret godīgiem biznesmeņiem, kas nav gribējuši ziedot V vēlēšanu kampaņai?
Ok:)
0
garausiitis > garausiitis 25.08.2014. 10.12
Uģis – nu gluži ne tik vienkārši … VID auditā strādā aptuveni 900 darbinieki , 200 strādā piedziņas daļā un vēl 100 pārsūdzību daļā … tās ir 1200 mutes kuras barojas no nodokļu naudas. Ja tiek mesti šie skaitliski lielie spēki mazo apkarošanai, tad viņi labākajā gadījumā atsit sev algu un atņem ienākumus tiem ,kas tāpat knapi velk dzīvību … kamēr pāris veikli shēmotāji reāli nokāš valstij miljonus un rezultātā pieslēdzot juristu armiju beigās iziet sausi no ūdens . Tas ir līdzīgi kā laivā , kurai ir liels caurums bortā mēģināt aiztaisīt mazākos caurumus, jo tā vienkāršāk … , bet toties var imitēt darbu .
0
elinaliepina > garausiitis 25.08.2014. 10.02
Tātad primitīvi atkārtošos – vienkāršāk (un arī izdevīgāk) no 1000 maziem uzņēmumiem nokāst pa 100 naudiņām no katra, nekā no viena liela zagļa pieprasīt (un arī iekasēt!) 100 000 naudiņas. Visa mūsu nodokļu sistēma diemžēl balstās uz šādu pieeju.
Un vēl – lielais uzņēmums atļaujas algot tāda līmeņa juristus, kuri jebkuru VID prasību automātiski novirza papīrkurvī, un izskatās, ka VID spiests ar to samierināties…
0
elinaliepina > garausiitis 25.08.2014. 08.38
Nu tad nākamais jautājums būtu – kurš VID ierēdnis nodarbojās (nenodarbojās) ar šo uzņēmumu pārbaudēm?
0
Ojārs > garausiitis 25.08.2014. 09.07
parastiem uzņēmumiem viss apstājas jau pie pirmajiem maksājuma kavējumiem. Te paspēj uzaudzēt miljoniem lielus parādus.
0
garausiitis > garausiitis 25.08.2014. 09.35
Uģis – ik pa laikam pasekojot līdzi info par kārtējām miljonu atklātajām shēmām , kas uzpeld ar zināmu regularitāti , es atļautos izteikt versiju ,ka tā ir sistēma , kura strādā ar noteiktu personāžu piesegumu. Moduls gadījums visticamāk ir saistīts ar Martinsonu un viņa saiknēm ar Jaunupu un Fromani … Es te nepubliskošu kuluāru runas sakarā ar šo gadījumu , bet tas viennozīmīgi nav viens ierēdnis kas lemj lietas. Un arī andrejam ir pilnīga taisnība , ka parastie uzņēmumi tiek momentā noklopētie pie pirmajām problēmām… Ja paskatās problēmā dziļāk , tad nelaime ir VID ģenerālienes nostādnēs – tā vietā , lai ķertu šādas zivis, kas fenderē miljonus , nenormālā ierēdņu armija cīnās ar dzīvības vilcējiem , kas varbūt kādus tūkstošus kaut kur noslēpj , lai izdzīvotu paši un dotu ieņēmumus citiem . VID principā iet nepareizo ceļu imitējot mega darbības ( kā piemērs servisi un zobārsti ) .
0
garausiitis > garausiitis 25.08.2014. 07.57
Īsumā doma ir tāda , ka VID nevar nepamanīt ilglaicīgi tādu PVN shēmas esamību. Par ziedojumiem manuprāt es te neesmu ne rakstījis , ne domājis.
0
Ojārs 25.08.2014. 12.18
Ieteiktu kādam žurnālistam papētīt, kuru banku pakalpojumus izmanto šie shēmās iesaistītie uzņēmumi… Atklātos interesantas likumsakarības…
Kam ir paraksta tiesības, kas un kā dodas uz banku dokumentus kārtot???
0
ILZE 25.08.2014. 11.26
Atkal Sprūds un pērkamie tiesneši?
0