Bija saulaina diena, 23.augusts • IR.lv

Bija saulaina diena, 23.augusts

2
«Baltijas ceļā» Vecpiebalgā šogad. No kreisās: Uldive Baltputna, Luīze Baltputna, Līga Baltputna, Anna Baltputna, Edīte Baltputna, Andris Baltputns, Agrita Eškina un Ģirts Eškins.
Māra Miķelsone

Ar kādām domām Baltijas ceļa dalībnieki sadodas rokās atkal – pēc 25 gadiem

Vēl nesen ģimenē spriedām, ka derētu visiem kopā nofotografēties tā, kā pirms 25 gadiem stāvējām Baltijas ceļā, saka Vecpiebalgas vidusskolas mūzikas skolotāja Agrita Eškina. «Tikai mazo Ditiņu diezin vai tētis vairs noturētu uz rokas. Taču mēs to noteikti izdarīsim!» apņēmīga ir Agrita. Fotogrāfa Gunāra Janaiša fiksētajā mirklī pirms gadsimta ceturkšņa Agrita un viņas vīrs Ģirts Baltijas ceļā ir kopā ar meitām – mazajai Ditai tēta rokās tobrīd ir gads un četri mēneši, bet lielajai māsai Lienei, kas mammai pie rokas, ir četri gadi. Viņi, tāpat kā daudzi piebaldzēni, toreizējā Latvijas Tautas frontes (LTF) vietējās nodaļas organizatora Egīla Johansona mudināti, devās uz Pleskavas šoseju pie Melturiem, lai veidotu cilvēku ķēdi, kas stiepās cauri trim Baltijas republikām no Igaunijas līdz Lietuvai gandrīz 600 kilometru garumā. Tā latvieši, lietuvieši un igauņi pasaulei apliecināja savu vēlmi būt vienotiem, bet brīviem no Padomju Savienības.

Baltijas ceļš 1989.gada 23.augustā notika tieši 50 gadus pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas, ar kuru 1939.gadā PSRS un Hitlera Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā un Baltijas liktenis tika nodots Staļina rokās.

Toreizējās LTF domes atbildīgās sekretāres Sandras Kalnietes, vienas no Baltijas ceļa organizatorēm, 1989.gadā rakstītajos uzsaukumos teikts: «Baltijas tautas kustību padome 23.augustā plkst.19.00 aicina visus, visus, visus cauri trim Baltijas zemēm veidot dzīvu ķēdi – Baltijas ceļu. Latvijā cilvēki viens pie otra sāk stāties 18.30. 19.00-19.15 ķēde pēc radio signāla saslēdzas, atstājot brīvus krustojumus un dzelzceļa pārbrauktuves. 19.55 tās dalībnieki izklīst. Ķēdes maršruts no Igaunijas robežas iet cauri Rūjienai, Valmierai, Cēsīm, Rīgai, Bauskai līdz Lietuvas robežai.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu