fbpx

Asociācija: Jāmazina ēnu ekonomika un negodīga konkurence auto remonta jomā 10

Foto: Edijs Pālens, LETA
Ingus Rūtiņš
Print Friendly, PDF & Email

Auto asociācijas viedoklis par Konkurences padomes 2014.gada 14.jūlija lēmumu lietā

KP lēmumā konstatējusi, ka Auto asociācija (AA), apspriežot un/vai vienojoties ar Latvijas Līzinga devēju asociāciju (LLDA) par būtiskiem līzinga darījumu noteikumiem, konkrēti, ka operatīvā līzinga gadījumā tehniskās apkopes un remonti jāveic attiecīgo automašīnu marku pilnvaroto pārstāvju servisos, ir pārkāpusi Konkurences likumā noteikto vienošanās aizliegumu. KP ir norādījusi, ka AA pārkāpums izpaudies tajā, ka AA biedri – jaunu auto tirdzniecības pārstāvji, ir savstarpēji panākuši vienotu izpratni un apspriedušies par komerciālajiem noteikumiem, kas būtu lemjami katram tirgus dalībniekam individuāli.

KP lēmumā arī norādījusi, ka prasība par jaunu automobiļu remontu un apkopju veikšanu vienīgi attiecīgo automobiļu marku pārstāvju servisos ir pretrunā ES regulai, kurā noteikts aizliegums jaunu auto tirgotājiem noteikt prasību patērētājam griezties tikai autorizētos servisos automobiļa garantijas periodā.

Runājot par automobiļa operatīvā līzinga (nomas) būtību, jāuzsver, ka operatīvā nomas līguma darbības laikā visus riskus, kas saistīti ar nomāto automobili, ir uzņēmies automobiļa pārdevējs, t.sk., atpirkuma cenas risku, kā arī to, ka automobilis operatīvās nomas līguma termiņa beigās joprojām būs atbilstošs ražotāja konstruktīvajām prasībām, ekspluatācijā drošs un atbilstošs tā dabiskajam nolietojumam.

Ja operatīvās nomas līguma termiņa beigās pārdevējs konstatē, ka automobilis vairs neatbilst automobiļa ražotāja noteiktajiem standartiem, nav drošs ekspluatācijā un ar saglabātu preces vērtību, pārdevējs vērš šo izdevumu piedziņu pret nomnieku, kas bieži vien ir fiziska persona. Šādi izdevumi var sasniegt vairākus tūkstošus un tos vairs neapmaksās apdrošināšana. Tādējādi automobiļa nomnieks jeb patērētājs nonāk neapskaužamā situācijā un kļūst par tās ķīlnieku.

AA pilnībā piekrīt KP secinājumam, ka prasība par jaunu automašīnu remontu un apkopju veikšanu vienīgi attiecīgo automašīnu marku pārstāvju servisos ir pretrunā regulai. KP rakstiski 2011.gadā AA ir norādījusi, ka regulā sniegtās autorizētā un neatkarīgā servisa definīcijas ir ļoti vispārīgas, kas rada problēmas to piemērošanai dzīvē, kā arī KP Automobiļu apkopes un remonta tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā “Par izmaiņām mehānisko transportlīdzekļu remonta un tehnisko apkopju tirgos” ir uzsvērusi – „ja klients izvēlas remontdarbus vai tehnisko apkopi veikt pie neatkarīgā remontētāja, pakalpojumiem ir jābūt atbilstošas kvalitātes, lai klients nezaudētu garantiju. Lai rezerves daļas tiktu uzskatītas par „līdzvērtīgas kvalitātes”, tām jābūt pietiekami augstas kvalitātes, lai to izmantošana neapdraudētu attiecīgā pilnvarotā tīkla reputāciju”.

AA vairākkārt ir centusies pievērst ne tikai KP uzmanību, bet arī publiski paudusi viedokli, ka Latvijas neatkarīgie automobiļu remontētāji negodīgas konkurences ceļā, izmantojot normatīvā regulējuma un uzraudzības mehānisma trūkumus nozarē, sniedz nekvalitatīvus un nedrošus pakalpojumus, tā maldinot patērētājus (plašākā nozīmē – arī juridiskās personas), ka tiek sniegts „līdzvērtīgas” kvalitātes pakalpojums pilnvarotā remontētāja sniegtajam pakalpojumam.

Atbilstoši regulai (un atbilstoši KP paustajai iepriekšējam viedoklim) Latvijas neatkarīgajiem remontētājiem ir jābūt „atbilstošas kvalitātes”, lai klientam nebūtu nesamērīgs risks zaudēt automobiļa garantiju, t.i., ir jābūt legāli iegūtiem un regulāri atjauninātiem remonta katalogiem, diagnostikai, programmatūrai, ir jābūt atbilstošiem remonta instrumentiem un inventāram, regulārām servisa darbinieku apmācībām u.tml.

AA uzsver, ka Latvijā regulas izpratnē neatkarīgie remontētāji nav visi tie remontētāji, kas nav pilnvaroti remontētāji, Latvijā regulas izpratnē neatkarīgie remontētāji vispār nav, lai cik absurdi tas neizklausītos – pirātiski iegūtas un neatjauninātas programmatūras, totāls apmācību trūkums, neesoši speciālie instrumenti un nemaz jau nerunājot par remonta tehnoloģiju ignorēšanu un masveida nodokļu nemaksāšanu.

AA par vienu no savas darbības svarīgākajiem mērķiem jau vairākus gadus izvirzījusi auto pārdošanas un auto remonta nozares valstiska regulējuma jeb licencēšanas ieviešanu, kas paredz normatīvā līmenī noteikt auto tirdzniecības un remonta uzņēmējdarbības un piedāvāto preču un pakalpojumu kvalitātes standartus, tādejādi vienlaicīgi strauji samazinot nozarē plašo ēnu ekonomikas tīklu. Taču likumdevēja dzirdīgās ausis pašlaik mūsu ideja nav sasniegusi.

AA vairākkārt ir norādījusi uz mūsu kaimiņvalsts Igaunijas piemēru, kurā automobiļu tirdzniecības un servisu nozare ir ieguvusi regulējumu un kontroles mehānismu. Igaunijā auto nozares regulējuma sistēma ir nesalīdzināmi pārskatāmāka un tagad jau līdzinās attīstītām Eiropas Ziemeļvalstīm.

Vislielākie ieguvēji no nozares regulējuma būtu tieši klienti, t.i., ikviens auto braucējs. Tieši gala patērētājs gūtu pilnīgu pārliecību par iegādātās preces – automobiļa, kas, starp citu, ir paaugstinātas bīstamības avots, un/ vai pakalpojuma atbilstošu un pārbaudāmu kvalitāti. Diemžēl šobrīd ne lietotu auto pircējs, ne neatkarīgā servisa klients nevar būt pārliecināts, ka ir nopircis tieši tādu preci vai pakalpojumu, kā sākotnēji cerēts…

Auto asociācija vēlas skaidri uzsvērt, ka tā nekad nav iestājusies par konkurences mazināšanu vai atsevišķu tirgus dalībnieku interešu pārstāvēšanu. Mēs vienmēr esam runājuši un darbojušies to tirgus dalībnieku vārdā, kuri attīsta atbildīgu un godīgu uzņēmējdarbību, veicina Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, ievēro nozares profesionālos un ētiskos standartus un sniedz kvalitatīvu un drošu pakalpojumu.

Latvijā par vienu no valsts galvenajām prioritātēm vairāku gadu garumā ir pasludināta ēnu ekonomikas apkarošana. Ir tikai uzslavējama Valsts ieņēmumu dienesta ieinteresētība, pievēršoties pelēkās ekonomikas un nelegālās nodarbinātības mazināšanai auto remonta nozarē. Tomēr diezgan pārsteidzoša ir atsevišķu valsts iestāžu norobežošanās no kopējā nozares sociāli ekonomiskā un arī tiesiskā konteksta, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka mūsu valstī labā roka joprojām nezina, ko dara kreisā.

Lai auto nozares tirdzniecības un remonta nozares kritisko situāciju risinātu pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk, publiski vēršamies gan pie ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska, gan arī pie Ministru kabineta vadītājas Laimdotas Straujumas ar lūgumu kopīgi meklēt ceļus kā valsts un nevalstiskās organizācijas turpmāk efektīvāk sadarbotos gan ēnu ekonomikas mazināšanā, kā arī kvalitātes standartu ieviešanā mūsu pārstāvētajā nozarē. Auto asociācija joprojām cer, ka aktīvs valsts iestāžu atbalsts ļaus mums situāciju strauji uzlabot un pietuvināt nozari sevi cienošas Rietumeiropas valsts līmenim.

Autors ir Auto asociācijas (AA) viceprezidents

 

Komentāri (10)

lebronj2356 08.08.2014. 13.54

Labāk parunā rūtiņ par kvalitāti šajos “oficiālajos” servisos un cenas attiecību, ne velti gudrie tautieši kolīdz pircēji cenas neadekvātuma un štruntīga servisa dēļ ir izdomājuši to pieprasīt obligāti…banānciemā tas varbūt arī iet krastā, bet par laimi esam ES, kur tomēr valda brīvs tirgus nevis feodāla saimniecība un pircējam ir iespējas un tiesības nevis tikai pienākums virināt makus pēc katras pufaikas bāšanas ausīs no “kompetentiem” dīleriem ! Ir visādi meistari pieredzēti, bet varu droši teikt, ka ne jau labākie strādā tajos Jūsu “oficiālos” servisos, toties dārgākie gan !

Un par to ēnu ekonomiku, lai nu kura cūka būtu kviekusi – ar LV vidējām oficiālām algām, tās Jūsu dīleru piedāvātās mašīnas(kas Eiropā, starp citu maksā krietni lētāk un ir kvalitatīvākas) un tām komplektā nākošās apkopes nemaz nevar atļauties, to pārsvarā atļaujās firmači un zaķi, kas PVN veiksmīgi atkruķī caur firmām – bet nu tas nedz rūtiņu, nedz citus targašus ne sevišķi kasa, jo naudiņa ta ripo….tas, ka kāds savu auto remontē pie kompetentiem meistariem, tas gan ir šausmas, jo neļauj slaukt un tāpēc ir jāraksta raksteļi un jālien pie VIDa pētersones čupoties !

+6
0
Atbildēt

0

Ivars Ozols 08.08.2014. 20.50

Pēc raksta var noprast, ka Latvijā nav neviena kompetenta servisa, ka visi servisi, izņemot jauno mašīnu salonus, ir vai nu blēži, nejēgas vai strādā tikai ar plastmasas instrumentiem. Izklausās pēc makaroniem, kurus centīgi karina pašreizējo monopolistu asociācijas pārstāvis.

+4
0
Atbildēt

0

silvija_vitina 08.08.2014. 14.25

Interesanti, kāpēc būvniecības nozares bīdītāji par ēnu ekonomiku kā ūdeni mutē ieņēmuši?

šī nu ir tā nozare, kas kurē 90% visas šaubīgās ekonomikas, tie pārējie 10% varbūt arī sadalās pa citām nozarēm, tostarp, ak šausmas, autoservisiem.

+3
0
Atbildēt

1

    ILZE > silvija_vitina 08.08.2014. 18.11

    traductrice

    Interesanti, kāpēc būvniecības nozares bīdītāji par ēnu ekonomiku kā ūdeni mutē ieņēmuši?

    _____________

    Tāpēc, ka tur nelegālā nodarbinātība ir parasta lieta. Ja “skonto būvei” uz auto remontu būtu monopols, kā uz valsts pasūtījumiem celtniecībā, par auto remontu neviens pat neiepīkstētos.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort