Ar ko Krievijas pilsonība ir pievilcīgāka par Latvijas?

Iedzīvotāju reģistra rādītās tendences jāņem vērā integrācijas politikā

Piecu gadu laikā – no 2009.gada sākuma līdz šī gada 1.janvārim – par 18 545 personām pieaudzis Krievijas pilsoņu skaits Latvijā, liecina aģentūras LETA pēc Iedzīvotāju reģistra statistikas datiem veiktie aprēķini. Taču krievu tautības Latvijas pilsoņu un nepilsoņu kļūst mazāk. Krievu tautības Latvijas pilsoņu skaits šī gada sākumā bija 358 991, kas ir par 3055 mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt krievu nepilsoņu skaits šogad ir 185 741, gada laikā tas sarucis par 9993 personām.

Iedzīvotāju reģistra dati diezgan skaidri norāda uz iespējamām tendencēm, kuras Latvijai vajadzētu ņemt vērā, īstenojot turpmāko integrācijas politiku valstī. No vienas puses, nepilsoņu skaita samazināšanās, neatkarīgi no etniskās piederības, var tikt uzskatīta par pozitīvu tendenci – proti, atzinīgi vērtējama pilnvērtīga pilsoņa statusa garantēto tiesību iegūšana un piederības nostiprināšana savai valstij.

Tajā pašā laikā jājautā, kas Latvijā dzīvojošajiem krievu izcelsmes nepilsoņiem ir likusi izšķirties par labu tieši Krievijas pilsonības iegūšanai, nevis savas mītnes valsts Latvijas pilsonībai. Acīmredzot, pastāv tādi apsvērumi, kas Krievijas pilsonību padara par krietni pievilcīgāku nekā Latvijas.

Tas noteikti ir signāls, ka kaut kas mūsu integrācijas politikā nestrādā tā, kā vajadzētu.

Par spīti tam, ka jebkuram cilvēkam var būt vairākas, viena otru papildinošas identitātes, situācija, kurā liela daļa valstī dzīvojošo iedzīvotāju nejūtas tai piederīgi un nevēlas būt ar to identificēti, tomēr ir visnotaļ uztraucoša.

Kas būtu darāms, lai šo situāciju labotu? Uzskatu, ka nepieciešami aktīvāki soļi no valsts puses pretī tiem Latvijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, kuru tiesības šobrīd ir ierobežotas, jo bez savstarpējas uzticēšanās nekas daudz šajā situācijā nevar mainīties. Īpaši svarīgi tas ir situācijā, kad blakus esošā Krievija liek uzsvaru uz visu krievu izcelsmes cilvēku interešu aizstāvību arī ārpus tās robežām, bet lokāli vairāki politiķi liek uzsvaru tieši uz latviešu izcelsmes iedzīvotāju interesēm.

Tāds fons nevairo šeit dzīvojošo nepilsoņu uzticību Latvijai kā viņu tiesību un interešu pilnvērtīgai aizstāvei.

Risinājumu pirmo soļu iespējas mums ir vairākas – sākot ar līdzdalības iespēju paplašināšanu, kur tiesības vēlēt pašvaldību vēlēšanās ir tikai viena no vairākām iespējām, turpinot ar izglītības sistēmas uzlabošanu, piemēram, bilingvālās izglītības kvalitātes celšana, un beidzot ar sabiedrisko mediju darbu valstī. Taču vissvarīgākais ir pēc iespējas drīzāk sākt kvalitatīvu (!) dialogu ar Latvijas iedzīvotājiem, kuru uzticība un piederības sajūta šai valstij acīmredzami sarūk. Citādi uz priekšu netiksim.

Indra Mangule ir ”Providus” integrācijas eksperte.