Rīgas dome nolemj pārdot 102,9 hektārus Lucavsalas zemes (papild.)

Domes koalīcija neuzklausa iedzīvotāju viedokli par Lucavsalu

Neraugoties uz mazdārziņu nomnieku iebildumiem un Rīgas domes opozīcijas deputātu argumentiem, ar Rīgas pašvaldības koalīcijas partiju “Saskaņas centrs” un “Gods kalpot Rīgai” deputātu lēmumu otrdien nolemts pārdot izsolē pašvaldībai Lucavsalā piederošos zemesgabalus, ziņo LETA. Par bobalsoja 37 deputāti, deviņi bija pret un astoņi deputāti atturējās.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norādīja, ka Lucavsalas nodošana privātiem investoriem izriet no jau 2005.gadā apstiprinātā detālplānojuma, kas lielu daļu zemes paredz izmantot daudzdzīvokļu namiem un komercapbūvei. Viņš uzsvēra, ka RD nav un nebūs līdzekļu, par ko ieviest ūdensapgāges un kanalizācijas sistēmas šajā vietā, tāpēc pašvaldības zemes pārdošana ir nepieciešama.

Ameriks domes sēdē klātesošajiem Lucavsalas pārdošanas pretiniekiem sacīja, ka investoru piesaistīšana prasīs ilgāku laiku, un solīja, ka Lucavsalas iemītnieki vēl vismaz trīs gadus droši varēšot izmantot mazdārziņus. Pa to laiku pašvaldība atrisināšot jautājumu par citu vietu, kur šos dārziņus veidot.

“Zemi neviens nekur neaizvedīs, tā paliks Rīgā, un tai ir vajadzīgs investors, jo ir nepieciešams gan ūdens, gan kanalizācija. Rīgas dome piedāvā atklātu diskusiju par šo teritoriju. Opozīcija šo jautājumu mēģina saasināt, gatavojoties rudenī gaidāmajiem notikumiem,” uzskata Ameriks.

Opozīcijas domnieks Andris Lācis (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka ar šo lēmumu pašvaldība ietekmēs divas milzīgas iedzīvotāju grupas – Rīgas iedzīvotājus kopumā, kuriem pašvaldība ņem nost nekustamo īpašumu, un mazdārziņu izmantotājus, kuriem Rīgas dome šodien nedeva tiesības runāt. “Ar to jūs parādījāt, ka jums neinteresē uzzināt, kāda būs jūsu lēmumu ietekme uz cilvēkiem. Liedzot aizstāvēt savu viedokli, ir smieklīgi pēc tam apgalvot, ka Rīgas dome aicina iedzīvotājus uz diskusiju,” norādīja Lācis.

Domes sēdes laikā opozīcijas deputāti pauda neizpratni par steigā radītā lēmumprojekta iemesliem un ieguvumiem. Uģis Rotbergs (Vienotība) uzsvēra, ka nepieņemama ir RD Īpašuma departamenta direktora Oļega Burova (SC) nespēja nosaukt īpašuma aplēsto vērtību, kā arī potenciālo attīstītāju: “Ja mēs būtu gudri attīstītāji, mēs paši celtu savas mājas.”

Latvijas Zaļās partijas biroja vadītāja Līga Bulmeistere intervijā Ir.lv uzsvēra, ka “Lucavsalai ir jābūt publiski pieejamai, lai pilsētas centrā attīstītos zaļā domāšana un ekokustība”.

Aleksandrs Kiršteins (NA frakcijas priekšsēdātājs) aicināja deputātus zemes izsoli atlikt, lai sagaidītu reālu potenciālo investoru un saglabātu augstu teritorijas pievienoto vērtību, kas pēdējos gados esot kritusies. Viņš uzsvēra, ka tādi privāto investoru projekti kā Andrejsalas vai lidostas „Rīga” teritorijā ir pārsteidzīgu un neveiksmīgu pašvaldības teritoriju pārdošanas piemēri.

Deputāts Valdis Gavars (Vienotība) izteica pieņēmumu, ka lielās pārdošanas steigas iemesls ir augošais RD budžeta deficīts, kas 2014.gadā sasniedzis 50,7 miljonus eiro, kā arī kāds nezināms potenciālais investors. Gavara ierosinājums divus lielākos zemesgabalus, kuros atrodas lielākā daļa mazdārziņu, atstāt pašvaldības rīcībā, atsaucību neguva. Viņš uzsvēra, ka jau 2010.gadā iepriekšējā domes sasaukumā visai salai bija uzlikts komercplatības statuss ar sākotnējo gada nomu Ls 0,50/m2 (0,70eur/m2), kas mainīts uz pašreizējo.

Burovs nespēja atbildēt uz opozīcijas jautājumiem par to, vai ir izvērtēta Lucavsalas ietekme uz gaisa piesārņojuma līmeņa samazināšanu Rīgā, Salu tilta kapacitāte paaugstinātai satiksmei, potenciāla mazdārziņu fonda attīstības izveidošana no izsolē iegūtajiem līdzekļiem vai iedzīvotāju viedoklis.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis intervijā atzina, ka pilsētu dārzkopība (Urban Gardening – angl.) ir augoša tendence mūsdienu pilsētvidēun “saglabāt zaļo pilsētā – tas ir izaicinājums”. Tāpat viņš uzsvēra, ka Lucavsalas attīstības vīzija nav mainījusies gadiem, bet teritorijas plānojums paredz gan apbūvi, gan dārza izveidi.

Pirms sēdes Rātslaukumā notika miermīlīga protesta akcija, kuru apmeklēja ap 50 Lucavsalā esošo mazdārziņu apsaimniekotāji. Biedrības “Jumpravsala” vadītāja Rasma Griņa, kurai domes sēdes laikā vārds netika dots, protesta laikā norādīja, ka pagājušā rudenī notikušajā sabiedriskajā apspriešanā RD Attīstības komitejas pārstāvji solījuši ļaut izmantot dārziņus vēl vismaz septiņus gadus un jauni nomas līgumi slēgti līdz pat Jāņiem.

“Tikai pagājušās nedēļas sākumā uzzinājām par pārdošanas plāniem,” viņa atzina, paužot sašutumu par iedzīvotāju maldināšanu. Viņasprāt, RD nav centusies Lucavsalas mazdārziņus attīstīt, bet “katru gadu biedējusi ar šo nomas līgumu kā pēdējo” un tā nav veicinājusi iedzīvotāju iesaisti jautājuma apspriešanā.

Sarmīte Ēlerte (Vienotības frakcijas priekšsēdētāja) uzsvēra, ka augošā jauniešu ekokopiena „Lucavsala” ir pierādījums, ka Lucavsalai nākotne ir un vērsa uzmanību uz “jauno urbāno paaudzi, kuras interesēs ir saglabāt Lucavsalu”.

SC deputāti sēdē neuzstājās.

Pēc gandrīz divu stundu ilgām diskusijām ar koalīcijas domnieku balsu vairākumu Rīgas domē pieņemts lēmums pārdot 10 zemesgabalus Lucavsalā, kuru kopējā platība ir 102,9 hektāri.

Kā norāda pašvaldība, vienīgā Lucavsalas saikne ar citām Rīgas pilsētas teritorijām ir pa Salu tiltu, kas pārdodamo salas daļu šķir no labiekārtotās Lucavsalas daļas. Kā norāda domes amatpersonas, vietējā ielu tīkla Lucavsalā uz rietumiem no Salu tilta praktiski neesot – esošo celiņu tīkls izveidojies tās lietotāju dabiskā ietekmē un lielākā daļa Lucavsalas teritorijas pašlaik ir Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem nepieejama.

Ievērojot īpašo dabas resursu klātesamību un nepieciešamos vides aizsardzības nosacījumus, Luvcavsalas teritorijas attīstībā nepieciešami apjomīgi investīciju ieguldījumi, tāpēc Rīgas domes Īpašuma departaments kā zemesgabalu valdītājs ierosina šos zemesgabalus pārdot, lai “veicinātu finanšu līdzekļu ieguldīšanu Lucavsalas teritorijas attīstībā un panāktu efektīvāku un ātrāku teritorijas attīstību”.

(papildināta visa ziņa)