1930.gads, Rīga. Aliksas vecmamma Berta Broša Katca (pirmā no labās) ar savu tēvu Lācaru Katcu un vīru Lipu Jakeloviču, māsu Mariju un viņas vīru Iļju Taitsu, māsas dēlu Šaiju.
Blūmočka, atgriezies! - uz Parīzi emigrējušo meitu 1939.gadā atpakaļ aicināja rīdziniece Broša Jankeloviča. Ebreju holokausta dienā Rīgā, Stūra mājā, rādīs Blūmas meitas Aliksas lugu par Francijā izdzīvojušo mammu un nekad nesatikto Latvijas vecmāmiņu
Lūdzu, lūdzu - Aliksa Landaua-Brižatova (Alix Landau-Brijatoff), septiņdesmitgadniece ar franču temperamentu, Rīgas centra viesnīcas foajē zibenīgi aizsteidzas, lai no reģistratūras letes groza atnestu pāris persikus. «Ai, cik garšīgs, cik sulīgs!» no sirds izbauda savējo. Šī epizode iegulstas tikko dzirdētajā stāstā par viņas ģimenes, Parīzes ebreju izglābšanos Otrā pasaules kara plosītajā Eiropā, slēpšanos Francijas dienvidos. «Jauka franču ģimenīte ar trim bērniem un slimu suni, jūs saprotiet, tirgū pārdod persikus un uz balkona tur cūku. Kārtīgs franču pāris ar akcentu, ļoti stipru akcentu,» Aliksa no sirds smejas.
