fbpx

Premjerministre: Circene vairs netiks piedāvāta kā veselības ministra amata kandidāte 22

Valdības vadītāja Laimdota Straujuma vēl līdzās veselības ministrei Ingrīdai Circenei. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Straujuma vēlētos, lai viņas darbības laikā Latvijas iedzīvotāju skaits atkal palielinātos virs diviem miljoniem

Nākamajās Saeimas vēlēšanās ilgstoši slimojošā veselības ministre Ingrīda Circene netiks piedāvāta kā “Vienotības” šā amata kandidāte, intervijā “Dienai” teikusi premjerministre Laimdota Straujuma, kuru “Vienotība” Ministra prezidenta amatam grasās piedāvāt arī pēc vēlēšanām.

“Es varu pilnīgi noteikti pateikt, ka Circene nebūs veselības ministre,” sacījusi politiķe, nesniedzot skaidru atbildi, kādas savukārt būs pašlaik kritiku saņēmušās izglītības ministres Inas Druvietes (Vienotība) pozīcijas vēlēšanās: “Par Druvietes kundzi neesmu domājusi. Jo viņai kā ministrei nevaru izteikt pārmetumus, problēmas vairāk ar ierēdniecību, kas nestrādā.”

Jautāta, vai Circene amatu pametīs vēl šīs Saeimas laikā, Straujuma skaidrojusi, ka pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Circenei slimības lapa būs līdz jūlija beigām. “Ministrijā nepieciešams ministrs. Īpaši tādā jomā, kur strādājošie ir satraukti un gaida risinājumus. Kad pēc svētkiem atgriezīšos no Briseles, risinājums būs jāatrod. Tas nav vienkārši. Jo prasīt demisiju cilvēkam, kas slims, no vienas puses neētiski. (…) Jā, risinājums ir vienoties ar Circenes kundzi par viņas pašas demisiju,” raksta LETA, atsaucoties uz Straujuma teikto intervijā laikrakstam.

Runājot par problēmām veselības nozarē, Straujuma stāstījusi, ka ir lūgusi Veselības ministrijai sagatavot informāciju pa gadiem, “kādi pakalpojumi tiek apmaksāti, cik tam vajadzīga nauda, ko mēs gribam un ko varam sasniegt līdz 2020.gadam”. “Lai pie viena galda kopā ar visām medicīnas organizācijām varam to izdiskutēt. Lai skaidrs, kas ir tas pakalpojumu grozs, ko valsts var atļauties. Veselības nozarei un arī klientiem jāzina, kas ir valsts apmaksāts un ko var saņemt. Kad ar ministriju un nozari būs izrunāts, tiksimies ar Finanšu ministriju. Jāskatās, ko varam.”

Vaicāta, kuras nozares var sagaidīt budžeta līdzekļu pieaugumu, Straujuma atzīmējusi aizsardzības vajadzības, kurām ne tikai ilgtermiņā, bet arī nākamā gada budžetā būs jāparedz konkrēta papildu nauda.

Līdz 1.augustam ministrijas iesniegs savas budžeta prioritātes, bet pieprasījumu vērtēšana tiek plānota pēc vēlēšanām – 7.oktobrī. Straujuma pieļauj, ka šogad saistībā ar vēlēšanu laiku ministrijas prasīs vairāk līdzekļu nekā parasti, tomēr viņa ir pārliecināta, ka lēmumus pieņemt izdosies: “Katru gadu ar to tiekam galā. (…) Mēs nevaram dzīvot ārpus iespējamiem līdzekļiem. Modelis jāveido tā, kādas ir iespējas.”

Straujuma sola, ka priekšvēlēšanu gājienus atteiks visiem ministriem, arī savējiem. “Piemēram, visu cieņu izglītības un zinātnes ministrei, bet, ja runa ir par 75 miljoniem pedagogu algām, es valdībā gribu redzēt izvērtējumus. Viņiem ir izstrādāti divi skolotāju algu finansēšanas modeļi, ko tagad saskaņo ar arodbiedrībām. Es ceru, ka Finanšu ministrijas Budžeta departaments veiks precīzus aprēķinus, lai ministri var saprast.”

Savukārt runājot par demogrāfiju, Straujuma vēlētos, lai viņas darbības laikā Latvijas iedzīvotāju skaits atkal palielinātos virs diviem miljoniem. “Mērķis jāliek virs diviem miljoniem. Mēs nedrīkstam domāt, ka būs mazāk,” sacījusi politiķe, solot, ka uzlabojums tiks panākts uz dzimstības pieauguma rēķina. “Ir atbalsta politika, redzēsim, kāds būs efekts pēc gada. Un uz reemigrācijas. Kas attiecas uz imigrāciju, iespējams, ka pēc četriem gadiem atsevišķās nozarēs būs nepieciešams darbaspēks ar konkrētu izglītību. Tāpēc mums pašiem jāvelta liela uzmanība izglītībai.”

 

Komentāri (22)

Uldis Šneiders 25.06.2014. 10.18

Ir samērā jocīgi, ja lielākoties visas “ņemšanās” ap veselības nozari sākās pēc Dombrovska demisijas. Kažoki metās uz otru pusi. Truli, bet Latvijai tipiski un raksturīgi ir tas, ka vairāk par “Nē!” no nozares pārstāvjiem neko nedzird. Protams, ģimenes ārsti ir gatavi uz visu, lai tikai nerisinātu savas profesionalitātes problēmas, arodbiedrība līdzīgi kā izglītības nozare tikai bļauj par algām un naudu (kur ņemt?), tikai ne brīdi nedz redz, nedz dzird kaut mazāko ideju, kas darāms būtu… (Par komunikāciju ar nozari – nez kur “gulēja” nozare, kad Circene par finansu plāniem runāja jau 2004. gadā. Par “pacientu aizmiršanu” – pacientus var neaizmirst, viņi “neaizmirsti” var sēdēt un gaidīt… Runa še par naudu un tēriņiem…)

+5
-1
Atbildēt

0

ligakalnina 25.06.2014. 09.34

Pie tāda valsts finansējuma veselībai, kas ir divreiz mazāks att. uz IKP, kā Igaunijā vai Lietuvā, un, ar katru gadu, turpina relatīvi samazināties,neviens ministrs neko izdarīt nevarēs, jau pieņemot budžetu, visi zina, ka naudas slimnīcām pietiks labi, jā pusgadam, pēc tam sākās “piešprices”, bet, visa koalīcija par tādu budžetu balso, tas ir absurds, intersanti, ko gribam piemānīt?

+3
0
Atbildēt

0

dro 25.06.2014. 10.27

Smieklīgi. Tracis komunālajā virtuvē. Nesaskaņas vairs nevar atrisināt pie izlietnes, jāsauc palīgā kaimiņu bābas:)

+5
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort