fbpx

Kā palielināt Latvijas enerģētisko drošību 16

Foto: Ieva Čīka, LETA
Gatis Ābele
Print Friendly, PDF & Email

Valdības un likumdevēja bezdarbības dēļ var iestāties negatīvas sekas Latvijas patērētājiem

Nacionālā gāzes termināļa biedrība (NGTB) ir izstrādājusi Latvijas enerģētikas politikas novērtējumu un politiskās rekomendācijas 2015.gadam.

NGTB ekperti pašreizējās politikas novērtējumā ir vadījušies no 10 dažādiem kritērijiem, t.sk, iekļaujot izmaksas mājsaimniecībām un rūpnieciskajiem patērētājiem, naftas produktu un dabasgāzes piegāžu drošības līmeni, atjaunojamo energoresursu daļu kopējā patēriņā, biodegvielu pieejamību mazumtirdzniecībā un energoefektivitāti veicinošus valsts atbalsta instrumentus.

2015.gada perspektīvā tiek piedāvāts vairāku lēmumu komplekss likumdevējam un atbildīgajiem ministriem, lai palielinātu Latvijas enerģētisko drošību un mazinātu sociālos un rūpniecības konkurētspējas riskus ekonomikā.

Krievijas Federācijas agresīvā ārpolitika pēdējo mēnešu laikā un resursu cenu svārstības ir pamudinājušas ES Komisiju un ASV valdību izstrādāt drošības pasākumu plānus, lai samazinātu ekonomikas ievainojamību dažādu nākotnes scenāriju gadījumā, un līdzīgas darbības ir veicamas arī Latvijai nacionālā līmenī.

NGTB enerģētikas ekspertu vērtējumā, neskatoties uz uzlabojumiem atsevišķos kritērijos, kopējā situācija nav uzlabojusies vai pat pasliktinājusies, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem. 

Vairākās jomās Ministru kabinets un likumdevējs nav izmantojis iespēju īstenot izmaiņas enerģētikas sektora regulējumā, kā rezultātā jau vidējā termiņā var iestāties negatīvas sekas Latvijas patērētājiem.

Politikas rekomendācijas 2015.gadam ietver vairākas jomas, kas ļautu uzlabot enerģētikas drošību un izvairīties no riskiem tuvākajos gados:

1) Gāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru nodalīšana no Krievijas piegādātājiem un piegāžu infrastruktūras diversifikācija;

2) Degvielas rezervju uzglabāšanas regulējuma izmaiņas, palielinot Latvijas teritorijā glabājamo produktu daļu;

3) Aizsargāto lietotāju sociālais instruments elektroenerģijas un dabasgāzes patērētāju aizsardzībai;

4) Atlaides energointesīviem rūpniecības uzņēmumiem dalībai elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmā.

5) Lielo dabasgāzes koģenerācijas staciju valsts atbalsta restrukturizācija, atceļot subsidēto tarifu stacijām ar jaudu virs 200MW;

6) Elektroenerģijas un dabasgāzes sadales un pārvades tarifa metodikas izmaiņas, ieviešot uz izmaksām balstīta aprēķina principu, samazinot šķērssubsīdīju apjomu un ietverot arī elektroenerģijas ražotājus;

7) Nosakot atjaunojamo energoresursu ilgtermiņa investīciju signālu elektroenerģijas ražošanā, atsakoties no obligātā iepirkuma tarifa principa un izmantojot izmaksu efektīvu zaļo sertifikātu sistēmu;

8) Palielinot paaugstināta satura biodegvielu pieejamību transporta degvielu mazumtirdzniecībā un publiskajos iepirkumos, izmantojot pieļaujamās akcīzes nodokļa atlaides;

9) Ieviešot intensīvu ES fondu valsts atbalsta instrumentu centralizēto un rūpniecības siltuma sistēmu pārveidei uz koksnes un kūdras resursiem;

10) Pieejamības palielināšana energoefektivitātes atbalstam mājsaimniecībām, izmantojot finanšu instrumentu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaidi.

Vienlaicīgi rekomendācijas ietver arī valsts pārvaldes kapacitātes palielināšanu, lai veicinātu normatīvu aktu kvalitāti un to ietekmes izvērtējuma līmeni.

Šogad 30.jūnijā notiks NGTB organizēta diskusija, kurā tiks prezentēts Enerģētikas politikas novērtējums un politiskās rekomendācijas 2015.gadam. 

Autors ir NGTB valdes loceklis

 

Komentāri (16)

Kristīne 25.06.2014. 15.15

Kāda te varētu būt runa par valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanu mājsaimniecību sektorā, ja ieguldot tikai savus persnīgos līdzekļus,pus gada laikā nevar dabūt atļauju dipusējā eletroenerģijas skaitājā uzstādīšanai, kaut elektroenerģijas tirgus likums to paredz jau no 2014. gada 1.janvāra.

+6
0
Atbildēt

2

    ILZE > Kristīne 25.06.2014. 18.55

    eltae

    Izlasi augstāk un padomā, kuras no mūsu kremļa slampām, varturiem, visciešāk saistītas ar manis pieminetām prominencēm un sapratīsi, kāpēc nevar.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    archoftriumph > Kristīne 25.06.2014. 20.47

    saki luudzu vai bilance tavam ieguldiijumam/atpakalj nejmsanai tiks reekjinaata meenesa griezumaa vai gada griezumaa?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

ivetao2007 26.06.2014. 22.29

Latvija likvidē skolas un turpina laist klajā muļķus. Latvieši čekistu priekš, kuri parvalda visu Gazprom, tric kā apšu lapas. Paturot partā ka Francija 80% enerģijas nāk no kodolreaktoriem un visā pasaule tos vien projektē, Latvijas valdība meklē zāguskaidas apkurei. Šajos 20 gados Siemens jau senbūtu Latvijai ubūvējuši reaktorus, savienojuši ar speka kabeli Zviedriju un būtu pilnīgā neakarība ko krieviem. Enerģija rezerves ļautu turpināt darbus lētai ūdeņraža degvielas ieguvei. Ar to Latvija būtu blakus somiem. Krieviju var iznīcināt paris gadoe nepērkot viņu gāzi un naftu. Tādam, laikam Latvijai rezerves ir. Augonis blakus Eiropas miesai būtu izoperēts Rietumnieki ielaida Eiropā Hitleru. Tagad viņi grib vēlreiz patgriezt sev rīkli, ielaižot Pukina vēža metastāzes. Eiropā. Piemēram Austrijā.

+4
0
Atbildēt

1

    ILZE > ivetao2007 30.06.2014. 09.45

    mezavilks

    Rietumnieki ielaida Eiropā Hitleru.

    ____________

    Un Staļina jebkādas cilvēcības pazīmes zaudējušie vergi nenoslīcināja visu Eiropu asinīs vēl 1941. gada vasarā.

    Latvijas valdība meklē zāguskaidas apkurei.

    _____________

    Zāģu skaidām visām jābūt izmantotām elektrības ražošanai.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Evita 25.06.2014. 13.12

Vispar sviests, izradas ka ne tikai musu valsti, bet pat tadas valstis ka Austrija visu var nopirkt par lielu naudu. Nekas, visi jau nav Austriesi, pat tadas mazas valsts ka Luksemburga arlietu ministrs pazinojis, ka eiropai pasai jaiegust energoresursi. Preses konference nebija neviena jautajuma par Ukrainu.Ja kadreiz valsts strtegiskie merki bija NATO un Eiropas Savieniba, tad tagad tadam pasam merkim vajadzetu but pilnigai energiskai neatkaribai no Krievijas. Nu ko veletaji, viss musu pasu rokas rudeni, ja spesim iztikt bez sikiem nenozimigiem kaskiem.

+4
0
Atbildēt

1

    ILZE > Evita 25.06.2014. 15.13

    andris_rivaner

    Ja atkal ievēlēsi tos kremļjaģas, kas izdomāja gāzes tirgus liberalizāciju atlikt līdz 2017. gadam, pēc ievēlēšanas viņi to atliks līdz 2057. Ja neatliks, Meļņiks, Zaharjins, Savickis, Korens, Suharenko, Esterkins, Fiļs un Bernis, kuriem ir pielaide valsts noslēpumiem visaugstākā līmenī, noskaitīsies ne pa jokam.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort