Foto: Ieva Čīka, LETA
Jaunajai kārtībai vajadzēja ieviest taisnīguma principu, taču praksē tā nenotiek
Šā gada janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, lai risinātu ieilgušo un samilzušo problēmu ar bezcerīgajiem parādiem par komunālajiem pakalpojumiem. Taču pusgadu pēc grozījumiem praksē ir skaidri redzams, ka bezcerīgo parādu problēma likuma normas dažādo interpretāciju dēļ netiek risināta pēc būtības un godprātīgie maksātāji joprojām būs spiesti maksāt par kaimiņu nemaksātāju parādiem, lai saglabātu nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību un tie netiktu atslēgti.
Likumā ir noteikts, ka bezcerīgā parāda gadījumā, kad iestājusies fiziskas personas maksātnespēja vai īpašnieka nāve, pakalpojuma sniedzējam ir jānoraksta bezcerīgie parādi - uzliekot tam par pienākumu samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu. Tas faktiski nozīmē to, ka visas iesaistītās puses noraksta savu daļu no parāda kopējā apjoma, kā rezultātā kaimiņš vairs nebūs spiests maksāt par kaimiņu - nemaksātāju, ja konkrētais dzīvokļa īpašnieks ir pasludināts par maksātnespējīgu vai ir miris.
