Rīgas Centra apgabala tiesa Ilmāru Poikānu atzinusi par nevainīgu
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ceturtdien attaisnoja Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).
Pēc sprieduma paziņošana Ilmārs Poikāns priecājās par tiesas lēmumu, bet izsacīja nožēlu par tiesas procesā izšķiesto laiku un līdzekļiem. „Kamēr pa pēcpusi kārtīgi neiespersi, mūsu lepnie putni nelidos,” pēc sprieduma paziņošanas teica Poikāns, atzīstot, ka pēc viņa darbībām tomēr ir manāmi kādi uzlabojumi, piemēram, tiek pievērsta lielāka uzmanība datu aizsardzībai un atklātībai ierēdņu algu publiskošanā.
Poikāns norādīja, ka tad, ja prokurore spriedumu nolems pārsūdzēt, viņš ir gatavs “cīnīties līdz beigām”. Viņš sacīja, ka nav runa par soda lielumu, jo “arī viena stunda sabiedriskajos darbos šajā gadījumā būtu par daudz”.
Pēc sprieduma pasludināšanas prokurore teica, ka izvērtēs, vai spriedumu pārsūdzēt, pēc iepazīšanās ar pilnā spriedumā norādītu tiesas motivāciju. Plašākus komentārus par tiesas spriedumu prokurore nesniedza.
Tiesas debatēs prokurore tika lūgusi Poikānam piespriest 280 stundas piespiedu darba, ziņo LETA.
„Ļoti acīmredzami, ka sabiedrībai sniegtais labums pārsniedz iespējamos zaudējumus, par ko piesienas cietusī puse,” Ir.lv teica žurnāliste Ilze Nagla, izsakot savu prieku par Poikāna attaisnošanu.
Nagla uzskata, ka šis ir labs piemērs tam, cik daudz var paveikt viens cilvēks, un norāda, ka Poikāna veikums sekmējis caurspīdīgumu valsts ierēdņu algu sistēmās. Nagla arī saka, ka trešdien Neo prokuratūras pieprasītās piespiedu darba stundas nav bijis godīgs solis, jo tāds pats soda mērs tiekot piespriests arī kukuļņēmējiem un devējiem.
Advokāts Lauris Liepa uzskata – pat ja Ilmārs Poikāns ir veicis kādas darbības, kuras varētu uzskatīt par likumpārkāpumu, ir daudz citi faktori, kas būtu jāņem vērā.
„Problēma nebija tas, ka viņš [Poikāns] to atrada, bet gan tas, ka VID nebija nodrošinājis datu drošību,” Ir.lv saka Liepa, norādot, ka pirms Poikāna apsūdzēšanas vajadzēja vērsties pie VID, vaicājot, kā dienests ko tādu pieļāvis. Advokāts arī izsaka prieku par Poikāna attaisnošanu.
Jurists Ilmārs Punka teica, ka nekas gan vēl nav beidzies, jo šo spriedumu var pārsūdzēt un visas sprieduma detaļas varēs uzzināt tikai mēneša beigās. Pēc Punkas domām, Poikāna attaisnošana nozīmē, ka Latvijā tomēr pastāv vārda brīvība un tā tiek zināmā mērā aizsargāta.
Kā Poikāna darbības pozitīvās sekas jurists min gan caurspīdīguma ieviešanu algu izmaksā valsts sektorā, gan to, ka tagad tiek pievērsta lielāka uzmanība datu aizsardzībai.
Arī juriste un „Providus” pētniece Ilona Kronberga pievienojas Punkas viedoklim, ka nekas šajā lietā vēl nav beidzies, jo spriedums ir pārsūdzams. Kronberga teic, ka juristu vidū par tā saukto Neo lietu ir bijušas plašas debates, cenšoties saprast, vai Poikāns maz pastrādājis noziegumu. Kronberga piemin arī tā saucamos trauksmes cēlājus, kuriem visā pasaulē ir nodrošināta īpaša aizsardzība. „Ja Ilmārs Poikāns nav guvis nekādus nelegālus ienākumus, tad viņš šajā gadījumā ir rīkojies sabiedrības interesēs,” saka Kronberga.
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra lietu tiesai nodeva pērn jūlijā. Poikānam apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 200.panta 2.daļas – par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 145.panta 1.daļas – par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.
No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.
Izmeklēšanā esot konstatēts, ka Poikāns neatļauti ieguva savā neierobežotā lietošanā 250 VID EDS elektroniskos dokumentus, pārkāpjot Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersanta tiesības uz komercnoslēpumu. Dokumenti saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju – ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus.
Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm.
Pēc prokuratūras domām, iegūtos dokumentus Poikāns lejupielādēja, izmantojot savā īpašumā esošo portatīvo datoru, savukārt vēlāk tos glabāja un pētīja no savā īpašumā esoša ārējā cietā diskā, ko kratīšanā izņēma policija.
Saistībā ar Neo lietu policija 2010.gada maijā kratīšanu veica Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste Ilzes Naglas mājās. Viņa vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kura lika Latvijai žurnālistei maksāt 20 000 eiro kompensāciju. Nagla par noplūdi no EDS sabiedrību bija informējusi 2010.gada februāra LTV raidījumā.
Krimināllikums par komercnoslēpuma saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Pēc savas aizturēšanas Poikāns sabiedrības balsojumā tika pasludināts par Eiropas cilvēku Latvijā.
(papildināta ar juristu viedokļiem)
Komentāri (18)