Tie veicinās samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu kreditēšanā
Lai arī dienu iepriekš tautas kalpi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā lēma likumprojektu noraidīt, ceturtdien Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai veicinātu samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu kreditēšanā.
Par šo likumprojektu deputāti pauda dažādus viedokļus. Likuma grozījumi tika atbalstīti ar nelielu deputātu pārsvaru – par to balsoja 45 koalīcijas parlamentārieši, pret bija pieci pie frakcijām nepiederošie deputāti, bet vēl 36 deputāti no dažādām frakcijām atturējās. Deviņi deputātu no dažādiem politiskiem spēkiem balsojumā nepiedalījās, vēsta LETA.
Deputāts Klāvs Olšteins informēja, ka likumprojekts komisijā noraidīts, ņemot vērā Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viedokli, kā arī saistībā ar citiem iebildumiem par procentu aprēķināšanu.
Taču deputāte Inese Lībiņa-Egnere (V/RP) norādīja – nav saprotami argumenti, kāpēc šis likumprojekts ir konceptuāli noraidāms. Arī deputāts Vilnis Ķirsis (V/RP) aicināja atbalstīt likuma grozījumus, lai pasargātu kredītņēmējus no pārmērīgiem procentu maksājumiem.
Tikmēr parlamentārietis Ingmārs Līdaka (ZZS) teica, ka likumprojektiem, kas nonāk komisijās no valdības, jābūt izdiskutētiem, saskaņotiem ar nozari, kā arī kvalitatīvi sagatavotiem.
Likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā nodrošinās patērētāju kreditēšanas pakalpojuma izmaksu (procentu un citu maksājumu) samērīgumu, veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu, nodrošinās samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu, kā arī taisnīgāku no līguma izrietošo maksājumu dzēšanas kārtību.
Grozījumi paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no plkst.23 līdz 7. Šī regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses un novērst bezatbildīgas aizņemšanās rezultātā radītās sekas, ņemot vērā, ka kredītsaistības ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti, izvērtējot savas iespējas atmaksāt aizdevumu.
Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš norādīja, ka šāda ierobežojuma negatīvā ietekme uz kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju komercdarbību būs neliela, jo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, izņemot tiešsaistes (interneta) kredītu un īsziņu kredītu sniedzējus, neslēdz kreditēšanas līgumus pēc plkst.23 vai ātrāk par plkst.7, tāpat ierobežojums neskartu tādus kreditēšanas pakalpojumus kā maksājumu karšu/kredītkaršu kredītus un overdraftus, par kuru apmēru un nosacījumiem vienošanās ir panākta, slēdzot līgumu, bet patērētājs to var saņemt sev izdevīgā laikā.
Tāpat grozījumi paredz noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme jebkurā gadījumā nevar pārsniegt 100%. Minētā regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses, tostarp patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.
Grozījumi arī paredz, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredīta atmaksa ir veicama pa daļām proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Šī regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja ekonomiskās intereses, palielinot patērētāja iespēju kredītu atmaksāt līguma noteiktajā termiņā. Regulējumu paredzēts attiecināt uz kreditēšanas līgumiem, kas noslēgti, izmantojot distances saziņas līdzekļus, jo neatbilstoša prakse ir novērota tieši šo kredīta veidu izmantošanā.
Komentāri (21)