“Standard&Poor’s” paaugstina Latvijas kredītreitingu uz “A-” (papild.) 20

Foto: EPA/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Novērtējums atgriežas pirmskrīzes līmenī

Starptautiskā reitingu aģentūra “Standard&Poor’s” paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no “BBB+” uz “A-“. Nākotnes prognozes vērtējums ir noteikts stabils, ziņo LETA.

“Standard&Poor’s” savu lēmumu pamato ar spēcīgu Latvijas ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, labākiem ārējā sektora rādītājiem, nekā tika gaidīts, un pārdomātu un piesardzīgu fiskālo politiku, paziņojumā medijiem informē Finanšu ministrija.

“Tas ir liels mūsu valsts panākums, kas gūts, ilgstoši un konsekventi strādājot, lai attīstītos valsts ekonomika, un kuru tagad ir novērtējusi arī viena no lielākajām reitingu aģentūrām. Latvijas iekļaušana starp “A” grupas reitinga valstīm ir starptautiska atzinība. Tas arī izvirza mums pašiem arvien lielākus nākotnes standartus un uzdevumus. Šī ir iespēja mums ar kopēju darbu apliecināt ilgtermiņa piederību šīs grupas valstīm. Tas būtu jāņem vērā visiem politikas veidotājiem Latvijā gan valstiskajā, gan pašvaldību, gan arī privātajā sektorā, īpaši ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).

Pēc S&P novērtējuma tagad Latvijas kredītreitings ir tikpat augsts kā Lietuvā, kurai reitinga paaugstinājums notika aprīlī, un par trim pakāpēm mazāks kā Igaunijā, norāda Lija Strašuna, „Swedbank” vecākā ekonomiste. „A-” reitings ir arī Polijai, bet Spānijai un Itālijai reitingi ir zemāki.

Latvijas kredītreitinga paaugstināšana ir likumsakarīga un varētu teikt pat nedaudz novēlota, norāda Strašuna. Viņa uzskata, ka Latvija bija pelnījusi to jau labu laiku iepriekš. Turklāt reitinga līmeņu atšķirība ar Igauniju vēl arvien ir pārāk liela. Līdz ar to, ja nebūs nepatīkamu pārsteigumu, reitingam vajadzētu turpināt uzlaboties. Ekonomikas izaugsme, lai arī nedaudz palēninājusies, joprojām diezgan solīda un sabalansēta, saka Strašuna, bet inflācija ļoti zema un valsts finanses ir labā stāvoklī.

Viņa arī norāda, ka tas nenozīmē, ka viss tagad ies kā smērēts. Spiedieni palielināt valsts tēriņus daudzās jomās pieaugs, bet esošais vidējā termiņa budžeta ietvars paredz, ka nodokļu slogs procentos no IKP pakāpeniski mazināsies. “Valdībai būs grūti to visu sabalansēt un, visticamāk, nāksies pieņemt nepieciešamus, bet nepopulārus un sāpīgus lēmumus,” saka ekonomiste.

“Standard&Poor’s” paziņojumā norādīts, ka 2013.gadā Latvijas ekonomika ar 4,1% iekšzemes kopproduktu (IKP) pieaugumu bija visstraujāk augošā ekonomika starp visām Eiropas Savienības valstīm. 2014.gadā reitingu aģentūra paredz IKP pieaugumu 3,7% apmērā, kas 2015.-2017.gadā varētu stabilizēties vidēji ap 4,3%. Aģentūra atzīmē sasniegumus budžeta deficīta mazināšanā, kā arī fiskālā ietvara uzlabošanā, pieņemot Fiskālās disciplīnas likumu.

Atzinīgi novērtētas Valsts kases organizēto aizņēmumu zemās procentu likmes, turpinot starptautiskās aizņēmumu programmas pārfinansēšanu starptautiskajos kapitāla tirgos, tādējādi nodrošinot būtisku valsts parāda apkalpošanas izmaksu nepalielināšanos.

Kārtējā maksājuma konta deficīts ir strauji sarucis kopš tā maksimuma finanšu krīzes sākumā un bija tikai 0,8% 2013.gadā, tomēr reitingu aģentūra pieļauj tā palielinājumu nākotnē, kas daļēji var ietekmēt tālāku reitinga paaugstinājumu. Banku sektors tiek novērtēts kā stabils. Iestāšanās eirozonā ir mazinājusi vairākus riskus, taču aģentūra norāda, ka monetārās politikas mērķi Eiropā, visticamāk, tiks pakārtoti lielajām valstīm, nevis mazām ekonomikām.

Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums noteikts stabils, jo pozitīvos sasniegumus mazina atsevišķi ārējie riski. Stabils vērtējums arī liecina, ka aģentūra pašlaik neredz lielu varbūtību reitinga izmaiņām nākamo divu gadu laikā. “Standard&Poor’s” arī brīdina, ka reitingu var arī samazināt, ja valdība atslābinātu fiskālās politikas kursu, būtiski pieaugtu kārtējo maksājumu konta deficīts vai pieaugtu riski no nerezidentu noguldījumiem.

Turpmākais reitinga paaugstinājums varētu sekot, ja uzlabotos ārējā sektora rādītāji.

Valsts kases publicētā informācija liecina, ka Latvijas kredītreitings “A-” līmenī vēsturiski ir bijis augstākais līmenis, ko “Standard&Poor’s” noteicis Latvijai. Šāds kredītreitings Latvijai bija noteikts pirms ekonomiskās krīzes – laikā no 2004. līdz 2006.gadam.

Bez “Standard & Poor’s” Latvijas kredītreitingu nosaka arī starptautiskās reitinga aģentūras “Moody’s Investors Service” un “Fitch Ratings”, kā arī Japānas reitingu aģentūra “R&I”.

“Moody’s Investors Service” patlaban Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā novērtējis “Baa2” līmenī ar pozitīvu nākotnes vērtējumu, “Fitch Ratings” – “BBB+” ar stabilu nākotnes prognozi un “R&I” – “BBB” ar stabilu nākotnes vērtējumu.

Pirms ekonomiskās krīzes “Moody’s” Latvijai bija noteicis reitingu “A2” līmenī, “Fitch Ratings” – “A-“.

Savukārt krīzes laikā “Standard & Poor’s” un “Fitch Ratings” reitingus Latvijai bija pazeminājuši zem investīciju kategorijas līmeņa.

(papildināta ar ekonomistes Lijas Strašunas viedokli)

Komentāri (20)

devsecops definition 13.02.2021. 01.08

… [Trackback]

[…] Here you can find 32086 more Info to that Topic: ir.lv/2014/05/30/standard-poor-s-paaugstina-latvijas-kreditreitingu-uz-a/ […]

0
0
Atbildēt

0

final expense 22.01.2020. 21.50

… [Trackback]

[…] Read More to that Topic: ir.lv/2014/05/30/standard-poor-s-paaugstina-latvijas-kreditreitingu-uz-a/ […]

0
0
Atbildēt

0

밤전 26.07.2019. 07.53

… [Trackback]

[…] Here you can find 17852 additional Information to that Topic: ir.lv/2014/05/30/standard-poor-s-paaugstina-latvijas-kreditreitingu-uz-a/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu