Sākuši ar lauku saimniecību elektrificēšanu padomju gados, energofirma Jauda arī pusgadsimtu vēlāk turpina visu Latviju apgādāt ar elektroiekārtām, bet nesen spērusi kāju jaunā nišā – ražo sistēmas, ko izmanto naftas ieguves biznesā
No baltajiem silikāta ķieģeļiem celtajā cehā valda ideāla tīrība un kārtība, pie kādas iekārtas sirms vīrs darba kombinezonā mierīgi griež metāla loksnes. Mazliet tālāk divi gados jaunāki strādnieki ar tādu pašu rūpību un mieru apkalpo nesen nopirktu lāzergriešanas darbagaldu. No Energofirmas Jauda vairāk nekā 200 darbiniekiem daudzi uzņēmumā strādā jau 20 un pat 30 gadus. Katrs no viņiem ieinteresēts, lai viņu ražotās iekārtas tiktu pirktas Latvijā un ārpus tās ne tikai šodien, bet vēl vismaz 50 gadus – tikpat, cik ilgi uzņēmums jau pastāv.
Padomju laiku plaukumā, 1961.gadā savu darbu sāka LPSR Enerģētiskās celtniecības tresta mehāniskā rūpnīca, ko pēc sešiem gadiem pārdēvēja par Eksperimentālo elektrokonstrukciju rūpnīcu Jauda, un ar šo nosaukumu ražotne turpina darboties līdz pat šai dienai. Uzņēmuma vecākie darbinieki atceras: kāds mākslinieks uzzīmējis burtu «J», kas tik ļoti atgādinājis zibeni, ka elektriķi nolēmuši – nosaukumam jābūt tikpat jaudīgam kā zibens spērienam. «Tā kā tolaik nebija elektrotīklu, lai nodrošinātu visus tālaika kolhozus un sovhozus, uzņēmums plauka un attīstījās,» stāsta Jaudas komercdirektors Ivars Eniņš.
90.gadu sākumā, kad daudzas padomju rūpnīcas un fabrikas pārstāja darboties un tika izsaimniekotas, visi uzņēmumā strādājošie nolēma kļūt par tā līdzīpašniekiem un Jauda kļuva par vienu no pirmajiem privatizētajiem uzņēmumiem Latvijā. «Ja nemaldos, mēs bijām astoņpadsmitie, kam Naglis (Jānis Naglis – toreizējais Privatizācijas aģentūras vadītājs) parakstīja pirkuma līgumu,» uzņēmuma kādreizējā darbinieka atmiņas citētas grāmatā Latvijas energoceltnieku cilts. «Ražošanā mums galvenais bija tas, lai priekšā neaizskrien ārzemju firmas. Mēs ar visiem draudzējāmies, solījāmies strādāt kopā, savukārt viņi gaidīja, kad mēs bankrotēsim, lai mūs pievāktu. Bet mēs noturējāmies.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.