Krimā pirms gaidāmā tatāru mītiņa aizliedz masu pasākumus • IR.lv

Krimā pirms gaidāmā tatāru mītiņa aizliedz masu pasākumus

27
Krimas tatāri Ukrainas-Krievijas robežpunktā Turetskij Val lūdzas, lai tiktu ielaists Medžlisa līderis Mustafa Džemiļevs. Foto: ITAR-TASS/LETA

Krimas tatāru mājās notikušas arī kratīšanas

Krievijas okupētās Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs līdz 6.jūnijam aizliedzis reģionā rīkot masu pasākumus, šādi bloķējot 18.maijā paredzēto Krimas tatāru mītiņu, pieminot lielinieku režīma veikto Krimas tatāru deportāciju 70.gadadienu.

Tiesa, Aksjonovs aizliegumu saista ar “notikumiem daudzās pilsētās Ukrainas dienvidaustrumos, kur ir upuri un cietušie mierīgo iedzīvotāju vidū. Lai novērstu iespējamās provokācijas no ekstrēmistu puses, kuriem ir iespējas iekļūt Krimas republikas teritorijā, lai izvairītos no kūrortu sezonas izjaukšanas Krimā, aizliegt masu pasākumu rīkošanu Krimas republikas teritorijā līdz 6.jūnijam”, teikts Aksjonova rīkojumā.

18.maijā Simferopolē bija paredzēts masu mītiņš saistībā ar 70.gadadienu kopš vairāku tautu, tostarp Krimas tatāru, deportācijas no Krimas, ziņo LETA.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

1944.gadā lielinieku diktatora Josifa Staļina organizētajās deportācijās uz Vidusāziju tika izsūtīti teju visi Krimas tatāri, kuru skaits jau Krievijas impērijas laikā represiju dēļ bija sarucis no pieciem miljoniem līdz 300 000. Kopš 1989.gada 266 000 Krimas tatāru ir atgriezušies Krimā, taču savā vēsturiskajā dzimtenē viņi saskaras ar grūtībām un plašu diskrimināciju. Lielākās problēmas saistītas ar valodas un kultūras tiesībām. Pēc pussalas aneksijas un “referenduma”, ko Krimas tatāri boikotēja, viņi ir satraukti par savu turpmāko likteni.

Savukārt trešdien vakarā sākās un visu nakti turpinājās Krimas tatāru mājās, tika pavēstījis Krimas tatāru tautas padomes – Medžlisa – preses sekretārs Ali Hamzins. Drošības dienestu darbinieki ienākuši Krimas tatāru mājās, aizbildinoties ar teroristu meklēšanu, apaļā galda forumā, kas bija veltīts lielinieku režīma veikto Krimas tatāru deportāciju 70.gadadienai, sacīja Hamzins.

Tiesa gan, pagaidām nav informācijas, ka kāds būtu aizturēts vai arestēts.

“Kratīšana tika veikta mūsu līdera Mustafas Džemiļeva mājās, viņam pašam klāt neesot. Šonakt notika masveida kratīšana Krimas tatāru mājās. Ar vienu apsūdzību – piedalīšanās terorismā vai aizdomas par to,” sacīja Hamzins. Medžlisa preses sekretārs atzina, ka arī viņa mājā notikusi kratīšana.

Jau ziņots, ka Džemiļevam liegts iebraukt Krimas pussalā.

 

Komentāri (27)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu