Laura Indrāne.
Trīs stāsti par cilvēkiem, kas nesen sev atklājuši un iemīlējuši jaunus sporta veidus
Edgars Rencis (31), LU Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks
Kad pirms sešiem gadiem Edgars sāka gatavoties vienam no lielākajiem skrējēju pasākumiem Nordea Rīgas maratonam, viņš, kā vairākums, skrēja sporta apavos. Skriešana iepatikās, treniņi tika ieplānoti biežāk, viņš sāka piedalīties dažādos tautas skrējienos. Taču prieku sagandēja traumas - te potīte izmežģīta, te izveidojies paceles cīpslas iekaisums. «Domāju - tas nav normāli!» atceras Edgars. Ārsts nezināja labu padomu, un Edgars sāka tīmeklī meklēt ziņas par traumu iemesliem un pareizu skriešanas tehniku, līdz uzdūrās aprakstiem par sportošanu basām kājām. Pēc Edgara vārdiem, vairākos zinātniskos pētījumos pierādīts, ka skriešana basām kājām ir mazāk traumatiska nekā skriešana apavos, kas rada lielu slodzi pēdām un ceļu locītavām. Tiesa, skriet basām kājām jāiemācās - skrienot sporta kurpēs, soli sāk, liekot papēdi pie zemes, turpretim, kustoties basām, jāliek lietā visa pēda.
