Robežpārkāpēji ierakumos • IR.lv

Robežpārkāpēji ierakumos

6
Foto — Reinis Hofmanis, F64
Anda Burve-Rozīte

No 1.maija ar izstādēm par vēstures tēmām un ekskursijām tiks atvērta Valsts Drošības komitejas ēka jeb Stūra māja. Tās vizuālo koncepciju izstrādājis mākslinieks Kristaps Ģelzis 

Melns pret baltu – tāda bija Kristapa Ģelža ideja, kad viņu aicināja izveidot vizuālo koncepciju sāpīgām vēsturiskām atmiņām apvītajai Stūra mājai Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju laikos notika cilvēku pratināšanas un mocīšanas, bet tagad Rīga 2014 laikā top vērienīgs projekts, kurā būs skatāmas vairākas izstādes par vēstures tēmām un apmeklētāji varēs izstaigāt ēku arī gida pavadībā. Stūra māja celta 1911.gadā, tās sākotnējais nosaukums bija Tetera nams, ēkā atradās veikali, bet 1940.gadā šeit ievācās LPSR Valsts drošības komiteja jeb čeka. 

Ģelzim bija ideja nokrāsot Stūra māju melnu, bet no iekšpuses izgaismot. Sākās bezgalgaras diskusijas dažādās iestādēs, un beigās ideja neguva ierēdņu atsaucību. Tāpēc mākslinieks realizējis tikai daļu no iecerētā. 

Kristaps Ģelzis ir viens no tā saukto robežpārkāpēju paaudzes Latvijas mākslā, kas 80.gados un 90.gadu sākumā padomju laikam neierastās mākslas formās aktīvi runāja par sociālpolitiskām tēmām. Ģelzis, tolaik 26 gadus vecs, bija viens no tiem, kuri 1988.gadā Rietumberlīnē pārstāvēja latviešu avangardu ar videoinstalāciju Mūra nojaukšana. Intervijā viņš stāsta, kā ir būt robežpārkāpējam un vai tiešām nāksies beigt dzīvi ierakumos, kā to darījuši daudzi pirmās Latvijas republikas mākslinieki.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu