Par patēriņa cenu izmaiņām 2014.gada martā
Latvijas patēriņa cenu kopainu raksturo pieaugošs kontrasts starp preču un pakalpojumu salīdzinošo dārdzību, jau ilgāku laiku arī vērojamas būtiskas atšķirības starp pirmās nepieciešamības un pārējo produktu izmaksu dinamiku.
Kamēr inflācija martā bija tikai 0,3%, pakalpojumu cenas bija par 2,6% lielākas, bet precēm cenas samazinājās par 0,5%. Pakalpojumu cenās daudz vairāk atspoguļojas vietējās izmaksas, bet preču cenās – importa. Tātad, lai arī joprojām esam tuvu deflācijai un vēl pirms ceturkšņa tā bija realitāte, Latvijas uzņēmumi nedzīvo vidē, kas parasti raksturo deflācijas apstākļus, tas ir, dzelžains izmaksu samazināšanas spiediens. Savu izmaksu pieaugumu, kas galvenokārt ir augošas algas, uzņēmumi var kompensēt samērā viegli. Straujāk sadārdzinās tieši pakalpojumi, kuros ir liela algu izmaksu daļa.
Šā iemesla dēļ pagājušā gada laikā ļoti interesanti bijis vērot frizētavu pakalpojumus, kas ir nākotnē gaidāmā vispārējā algu kāpuma radītā cenu spiediena „kanārijputniņš”.
Frizētavu mežonīgo inflāciju nav spējīgs apcirpt neviens, tā jau sasniegusi 7,4%. Šis process arī kolorīti raksturo plašāku tendenci – dzīvot skaisti strauji kļūst dārgāk, bet dzīvot vienkārši – lētāk.
To labi ilustrē cenu pārmaiņas pēdējos 12 mēnešos pret iepriekšējo 12 mēnešu periodu, citiem vārdiem, kāda bijusi vidējā gada inflācija kopš pērnā aprīļa un kas to noteica. Pēc šādas metodes rēķina t.s. Māstrihtas kritēriju izpildi un tā labi parāda cenu tendences ilgākā laika posmā.
Iepriekšējo 12 mēnešu vidējā gada inflācija martā bija precīzi nulle. Tēriņiem viesnīcās un restorānos gada laikā bija vislielākā augšupvērstā ietekme (0,15%), kaut arī tas ir samērā neliels postenis – 4,2% no vidējā patēriņa groza šogad. Nākamajā vietā ir atpūtas un kultūras pakalpojumi (0,14%), par kuriem var teikt to pašu (2,9% no patēriņa groza). Jānorāda arī, ka šie izdevumi uzskatāmi drīzāk par luksusu.
Turpretim produktu kategorijas ar lielāko lejupvērsto ietekmi uz cenu līmeni bija transports, sakari un pārtika, tātad pamatvajadzības. Jāpiezīmē, ka arī siltuma cenas šajā laikā ir gājušas uz leju.
Tātad mājsaimniecības, kuru ienākumi ir nelieli un līdz ar to lielāka izdevumu daļa aiziet pamatvajadzībām, pagājušā gada laikā pārsvarā dzīvojušas deflācijas apstākļos, sevišķi, ja viņu mājokļi ir daudzdzīvokļu mājās, tātad viņi pērk siltumu nevis malku. Tas tā nav bijis vienmēr, krīzes pārvarēšanas sākumposmā pirmās nepieciešamības produktu cenas kādu laiku auga straujāk, savukārt vispārējās deflācijas periodā 2009.-2010.gadā situācija atkal bija pretēja.
Fokusējot skatienu šaurāk – uz cenu izmaiņām martā salīdzinājumā ar pērno martu, aina jau ir komplicētāka, taču cenu dinamika joprojām ir mazāk turīgajiem iedzīvotājiem kopumā labvēlīga. Postenis ar lielāko ietekmi uz gada inflāciju ir piena produkti, kuru cenas strauji augušas globālu norišu dēļ. Turpretim pārtika kopumā gada laikā kļuvusi tikai par 0,3% dārgāka. Vairāki svarīgi pirmās nepieciešamības pirkumi gada laikā kļuvuši lētāki – transports par 1,2%, sakari par 2,8%, siltums – par 5,6%, bet mājokļos patērētā enerģija kopumā (ieskaitot elektrību, gāzi u.c.) – par 1,7%.
Visa patēriņa groza gada inflācija martā bija 0,3%. Tāds pats bija cenu pieaugums arī mēneša laikā – pret februāri. Šajā gadījumā to pilnībā izskaidro apģērbu cenu kāpums, kas ir sezonāla parādība, stipri pieaugušas arī apavu cenas. Parasti cenu pieaugums martā pret februāri mēdz būt straujāks, tas ir viens no mēnešiem ar straujāko cenu kāpumu.
Cenu mērenība patlaban atspoguļo ārējās vides ietekmi. Kaut arī 2014.gada pirmais ceturksnis izejvielu pārdevējiem bija labākais pēdējo sešu vidū, to cenas joprojām ir zemākas nekā pirms gada. Tas jo īpaši attiecas uz starptautiski tirgojamo pārtikas produktu cenām, kaut arī ne uz piena produktiem, tāpēc arī to cenas kāpums vērojams Latvijas veikalos.
Attālinoties pagātnē līdz eiro ieviešanas brīdim, arvien skaidrāks kļūst priekšstats par eiro ietekmi uz cenām. Vairākās pakalpojumu grupās tā ir acīm redzama, spilgti piemēri ir jau šeit minētie – frizētavas, viesnīcas un restorāni, par dažiem mēnešiem paātrinot cenu kāpumu, kas būtu noticis jebkurā gadījumā.
Sabiedriskajās diskusijās par šo tēmu sagaidāmais cenu kāpums, pirmkārt, ir bijis pārspīlēts; otrkārt, ir radīta sajūta, ka šī papildus izdotā nauda mums būs neglābjami zudusi, it kā to kāds savāktu lielā maisā un aizvestu uz Briseli. Tas tā, protams, nav – papildus inflācija eiro ietekmē atspoguļo lielākus ienākumus, ko guvusi daļa Latvijas iedzīvotāju, iekasējot nedaudz lielāku naudu no citiem Latvijas iedzīvotājiem. Neskaudīsim viņiem šo prieku, jo īpaši tāpēc, ka viņi to agri vai vēlu būtu izdarījuši jebkurā gadījumā.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (34)
Aivars 08.04.2014. 18.59
Atkal paspēju pirmais piesmirdināt gaisu!! Heijā! īru feiks ielika nepareizo bildi, pareizā ir šī:
http://buttercupshouse.files.wordpress.com/2011/09/polar-bear-poop.jpg
Krievu lācis darbībā!
Tā kas lācim aiz muguras ir alga krievijā
0
brigita_damme_rtk_lv 08.04.2014. 20.23
Vai nu “grezni un vienkārši”, vai arī “skaisti un neglīti”, bet te “vienkārši skaists” virsraksts sanācis.
0
Inese 08.04.2014. 16.55
http://s1.bild.me/bilder/060112/7691508c48c9978d7975aac6ea5623b7be94c01.gif
0