Cittautiešu iecienītākajā Latvijas kanālā PBK Kremļa ziņas vēro gandrīz 100 tūkstoši skatītāju
Vairākums cittautiešu atbalsta Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kamēr latviešu vairākums to neatzīst – šie aptauju dati nepārsteidz, ja ielūkojas ziņu skatīšanās paradumos Latvijā. TNS pētījumi liecina – kamēr latviešu auditorijā sīvi konkurē trīs galvenie pašmāju kanāli, cittautiešu vidū stabils monopols pieder Pirmajam Baltijas kanālam, kura ziņas ir divreiz populārākas par retranslētajiem Krievijas kanāliem un sasniedz skatītāju loku, kas samērojams ar sabiedriskās televīzijas Panorāmu. Uzreiz jāprecizē – PBK ziņu izlaidums Latvijas laiks top tepat Rīgā, bet tieši pirms tā PBK raida Krievijas Pirmā kanāla ziņas, kas veidotas Maskavā un pārmantojušas ne tikai padomjlaiku nosaukumu Vremja (Laiks), bet arī Kremļa propagandas trikus. Kādu pasauli redz Latvijas PBK skatītājs – to pārbaudījām, nedēļas garumā no 10. līdz 16.martam izsekojot Vremja ziņu izlaidumiem.
Pirmdiena
Raidījums sākas ar Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova atskaiti Vladimiram Putinam par to, kā veicas Krimas jautājuma apspriešana ar ārvalstu diplomātiem. Skatītājs uzzina, ka Krimas iedzīvotāji neatzīst «jauno Kijevas valdību» un atbalsta referendumu par iekļaušanos Krievijā, savukārt rietumvalstis draud ar sankcijām Krievijai, kaut gan Krimai esot likumīgas tiesības uz pašnoteikšanos. Televīzija skaidro, ka «informācijas blokādes dēļ» neviens pašā Ukrainā nesaprot, kas patiesībā notiek Krimā, tāpēc kanāla žurnālisti devušies turp, «lai redzētu visu savām acīm». Dramatiskas mūzikas pavadījumā redzami kadri ar Sevastopoles pašaizsardzības vienībām un kazakiem, kuru posteņi bloķējot «provokatoru» ierašanos Krimā. Tukšā Balbekas lidmašīnu kara bāzē žurnāliste stāsta – no 52 tur esošām Ukrainas kara lidmašīnām darba kārtībā bijušas tikai deviņas. Kāds eksperts apgalvo – 90% ukraiņu kareivju esot gatavi pamest savas bāzes, nevis klausīt Kijevas pavēlēm.
Pēc Krimas apskata, kas ilgst vairāk nekā 6 minūtes, seko aptuveni 9 minūtes garš sižets par Ukrainas nacionālistu kustības Labējais sektors simpātijām pret Ukrainas neatkarības piekritēja un pretpadomju cīnītāja Stepana Banderas idejām. «Labējā sektora pārstāvji nenorobežojas arī no atzīta fašista uzskatiem, kurš dalīja tautas draugos un ienaidniekos. Pie pēdējiem pieskaitīja ne tikai krievus, bet arī poļus un ebrejus,» secina žurnālists. Rādot vēsturiskus kadrus no masu slepkavību vietām, žurnālists stāsta: «Tagad jaunā Kijevas vara gatava šīs masu slepkavības attaisnot» un «šodienas Kijevas pārstāvji arī paši, šķiet, neatteiktos no šo metožu izmantošanas politiskajā cīņā». Vēsturnieks atgādina – nākamais solis pēc militāro vienību izveides Hitlera un Musolīni režīmos bija koncentrācijas nometnes tiem, kas nepakļāvās varai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.