Tā Otrā pasaules kara priekšvakarā sacīja čehu žurnālists un komunists Juliuss Fučiks
16. martā notiks “referendums” Krimā, kura rezultāts droši vien saskaņā ar labākajām padomju tradīcijām būs 99,8% par pievienošanos Krievijai, un 21. martā Krievijas Valsts dome uzņems Krimu Krievijas Federācijas sastāvā. Militārā okupācija noslēgsies ar Ukrainas teritorijas daļas aneksiju.
Kas notiks pēc tam? Šie notikumi, un it īpaši okupanta argumentācija savai militārajai agresijai, nevar neradīt asociāciju ar Sudetu apgabala un pēc tam visas Čehoslovākijas aneksiju 1938. gadā. Tiesa, Hitlers rīkojās piesardzīgāk nekā Putins. Viņš vispirms nodrošinājās ar Lielbritānijas, Francijas un Itālijas piekrišanu Minhenes konferencē.
Ja arī šoreiz pasaules civilizēto valstu reakcija būs neizlēmīga, gļēva un nesaskaņota, pasaule atkal var atrasties uz globāla militāra konflikta sliekšņa. Diktatori pēc tam, kad kļuvuši par agresoriem, paši nekad neapstājas.
Tos aptur – vai nu pašu tautas sacelšanās pret režīmu, vai pasaules sabiedrība ar ekonomikas svirām vai militāriem līdzekļiem. Pašmāju scenārijs Putina gadījumā nav izslēgts, jo diez vai Krievijas pilsoņi spēs izlikties neredzam brāļu tautas – ukraiņu – asinis uz sava pašmāju hitlera rokām.
Vēl viens aspekts, kas vairos tautas sašutumu, ir gaidāmais terorisma pieaugums Krievijā. Krimas tatāru līderi brīdina, ka ekstrēmiskie elementi draud ar vardarbību pret krievu militāristiem. Parlamenta deputātu Mustafu Jemilevu vairāki kaujinieki ir brīdinājuši: “Ienaidnieks ir iebrucis mūsu zemē, un mēs esam gatavi.”
Savukārt militārs konflikts diktatora apturēšanai starp civilizēto pasauli un Putina režīmu nozīmētu mūsu planētas bojāeju. To zina Rietumi, un to zina Putins, tāpēc rīkojas, jo, pirmkārt, paļaujas uz Eiropas bailēm savas energoatkarības no Krievijas dēļ un, otrkārt, labi pazīdams un prognozēdams Rietumu “Krievijas nekaitināšanas politiku”.
Hitleram pēc “zaļās gaismas” Minhenē attiecībā uz Sudetiem sekoja visas Čehoslovākijas okupācija, gadu vēlāk iebrukums Polijā un Otrā pasaules kara sākums. Taču pirms tam jau pasaule bija pieredzējusi Austrijas anšlusu. Arī Putinam Ukraina nav pirmais noskatītais upuris – pirms sešiem gadiem bija militārs iebrukums Gruzijā. Kas sekos, realizējot Kremļa saimnieka asiņainos PSRS atjaunošanas plānus? Moldova, Baltijas valstis? Varbūt arī Somija, atceroties, ka tā nedaudz vairāk kā 100 gadus bija Krievijas impērijas sastāvā, vai varbūt Polija, balstoties uz līdzīgām vēstures analoģijām?
Vēl dažas paralēles: Hitlers pieprasīja piekrišanu vācu apdzīvoto rajonu pievienošanai Vācijai, draudot tos iegūt ar karu, Putins apgalvo līdzīgi – ka militārs spēks būs tikai galējais līdzeklis savu tautiešu aizsardzībai krievu apdzīvotos apgabalos. Retorika gandrīz tā pati. Mērķi identiski – kundzība Eiropā. Toreiz Čehoslovākijai netika dotas līdzlemšanas tiesības netīrajā Minhenes darījumā. Tagad arī Putina režīms atsakās runāt ar Ukrainu.
Vai Rietumu pasaulei ir kaut kādas reālas spēka sviras, runājot ar Putinu? Citu valodu viņš nesaprot un jebkuru aicinājumu risināt konfliktu diplomātiskiem līdzekļiem uzskata par vājuma izpausmi. Ne velti Putins ir gatavs paciest vienu otru pārestību no Lukašenko, jo abi diktatori runā vienā – spēka valodā, kuru saprot un respektē.
Pirmkārt, manuprāt, Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm jānoliek malā visas nesaskaņas spiegošanas skandālu un citu nebūšanu dēļ un jāvieno spēki gan ātrā brīvās tirdzniecības līguma virzībā, gan arī ES jāmudina ASV atcelt enerģijas eksporta ierobežojumus. Šī diskusija Savienotajās Valstīs kļūst arvien intensīvāka, un, ja līdz šīm tas ir bijis iekšējs – republikāņu un demokrātu strīda ābols, jo katrai pusei ir savs izteikts lobijs, tad tagad tas ir kļuvis par globālās drošības jautājumu.
Pateicoties slānekļa gāzes bumam, ASV ir apsteigusi Krieviju absolūtos skaitļos dabasgāzes ieguvē. Ir jānoņem juridiskie ierobežojumi, lai šī gāze brīvi nonāktu Eiropas tirgos. Protams, ASV sašķidrinātās gāzes terminālu pārprofilēšana no importa uz eksportu prasīs laiku, bet tas būs skaidrs signāls, ka Eiropai ir iespējas nokāpt no Krievijas gāzes adatas. Šeit arī gribu teikt mierinājuma vārdus zaļajiem, kuri mūžam iebilst pret slānekļa gāzes ieguves paplašināšanu dabas saudzēšanas vārdā. Ja arī kādā urbumā tehnoloģiskas kļūmes dēļ notiks gruntsūdeņu piesārņojums, tā būs daudz mazāka katastrofa nekā planētas Zeme ilgā un sāpīgā atkopšanās pēc kodolziemas – pēc trešā pasaules kara.
Otrkārt, Rietumu pasaulei laikam tomēr ir jānotic Irānai par tās kodolprogrammas miermīlīgajiem mērķiem un, saglabājot stingru kontroli pār to, jāatceļ naftas produktu importa sankcijas. Energoresursu cenu kritums pasaules tirgos, būs vienīgais sarkanais signāls, ko Putins sapratīs, jo to momentā sajutīs valsts budžets un Kremļa oligarhija.
Pie pašreizējām cenām Krievijas ekonomika jūtas labi. Tekošajam kontam ir pastāvīgs neliels pārpalikums, valsts parāds 732 miljardu dolāru apjomā nerada galvassāpes, jo tirdzniecības bilance, pateicoties enerģētikas produktu eksportam, ir pozitīva 17,7 miljardu dolāru apjomā. Taču pie apmēram 300 miljardu gada importa apjoma, kurā 62% veido imports no ekonomiski attīstītajam valstīm, energoresursu cenu kritums var ļoti ātri izsmelt Krievijas valūtas rezerves, nogrūžot rubļa kursu bezdibenī un radot problēmas gan rūpniecības komplektējošo detaļu iegādei, gan pārtikas importam, kas ir 24% līmenī.
No tā sauktajām humanitārajām sankcijām gan putinistu publisko un privāto banku kontu iesaldēšana, gan iebraukšanas aizliegumi valsts amatpersonām un viņu ģimeņu locekļiem būs iedarbīgas. Vienas sitīs pa kabatu (protams, diemžēl abpusēji), otras liks režīma saimnieku bērniņiem pamest studijas prestižās augstskolās, un pašiem un dzīvesbiedrēm atteikties no slēpošanas kūrortiem un ekskursijām prestižos Rietumu tirdzniecības centros.
Papildus tam, lai arī NATO nav nekādu saistību pret Ukrainas drošību, militāra klātbūtne būs tas faktors, kas neļaus agresoram iet tālāk par patlaban okupēto teritoriju. Turklāt, piemēram, Bosfora šauruma blokāde krievu kuģiem radīs lielas neērtības kā Krievijas jūras spēkiem, tā tirdzniecības flotei.
Pasaules vienīgais glābiņš no Kremļa agresijas ir vienotība. Taču uz dažām no Rietumu valstīm gulstas vēl papildus atbildība.
Kad ASV un Lielbritānija kopā ar Krieviju 1994. gadā parakstīja Budapeštas memorandu, kuram vēlāk pievienojās arī Francija un Ķīna, kopīgi garantējot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, rietumnieki taču labi saprata, ka uzņem āzi par dārznieku savā pulciņā. Tagad, kad viens “garantētājs” pats okupē valsti, par ko uzņēmies atbildību, pārējiem nav tiesību uz pasivitāti, jo runa ir par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, varbūt vissvarīgāko politisko dokumentu pasaulē, ko agresors Putins rupji pārkāpj.
Latvija, Lietuva, Igaunija un Austrumeiropas valstis patlaban dara un darīs visu iespējamo, lai pārliecinātu pārējās Rietumu demokrātijas, ka krīzes risinājuma metodēm Ukrainā ir jābūt efektīvām un iedarbīgām. Tik iedarbīgām, lai Putina režīms no savām agresora iecerēm atkāptos.
Autors ir profesors, Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotība
Komentāri (83)
Ivars 13.03.2014. 15.01
Ukraina uzvarēs, jo taisnība ir viņas pusē!
Krievija zaudēs, jo absolūtais ļaunums nekad neuzvar!
0
ligakalnina 13.03.2014. 15.20
Piekrītu Šadurskim, Krievija ir daudz bīstamāka un neprognozējamāka par Irānu.
Krievija dzīvo tikai pateicoties energoresursu cenām, tāpēc, ja cenas kritīs, ar Krieviju notiks kas līdzīgs tam, kas notika ar PSRS.
Tāpēc jāatkārto Reigana variants – jādara viss, lai kristos energoresursu cenas, iesaistot Irānu, Kuveitu, Saud – arābiju, utt., un lai Krievijas ierēdņi un valdošā elite nevarētu izmantot Rietumu labumus, turēt Rietumos naudu, ģimenes, bērnus, īpašumus, utt., tai pat laikā, stāstot savam nozombētajam elwektorātam, cik liels ļaunums ir Rietumi.
10
Inese > ligakalnina 13.03.2014. 15.34
dzeris49 Tikai idiots nebaidās no plānprātīga bandīta, kas nodzēris prātu, kas staigā apkārt apkāries ar granātām un Kalašņikovu, un draud visiem, kas negrib ar viņu brāļoties un dzīvot ar viņu vienā mājā – “ti mēņa ņe uvažaješ, tad tūlīt dabūsi pa purnu, vai pat lodi pierē”.
=========================
http://www.youtube.com/watch?v=uOdnE_5-hUA
0
Inese > ligakalnina 13.03.2014. 15.36
http://www.youtube.com/watch?v=M8ItPshUkYg
0
Inese > ligakalnina 13.03.2014. 15.23
Lielai latviešu sabiedrības daļai bailes no krieviskā ir atņēmuša spēju loģiski spriest. (c) Artis Pabriks
0
inta_s > ligakalnina 13.03.2014. 16.20
Kā Jums šķiet ko par bīstamāko uzskata ģimene: Palestīnā, Pakistānā, Jemenā, Lībijā, Irākā, Afganistānā utt.?
0
inta_s > ligakalnina 13.03.2014. 17.05
Tatad tie kas vinus nogalina nav vinu drauds?
http://youtube.com/watch?v=6yMOzvmgVhc
0
LieneNorberg > ligakalnina 13.03.2014. 17.20
vice versa, Jūs diemžēl pārstāvat to cittautiešu daļu, kuras loģiskās spriešanas spējas šobrīd ir ierobežotas; bet nekad nesaku — nekad
0
Malda > ligakalnina 13.03.2014. 17.07
Lielai latviešu sabiedrības daļai bailes no krieviskā ir atņēmuša spēju loģiski spriest. (c) Artis Pabriks
=======================================
Tagad Pabriks noteikti domā citādāk. 🙂 Daudziem ir atvērušaš acis. Atceros, atceros kā Zatlera Partijas cilvēki reiz prātuļota ka SC jāņem valdībā, jādraudzējas utt. Tagad neviens vairs tur tā nedomā.
0
egils_krastins > ligakalnina 13.03.2014. 16.26
to viedoklis
Par bīstamāko visās Jūsu nosauktajās zemēs uzskata Jēzu Kristu no Nācaretes…:D:D:D
0
Nika > ligakalnina 13.03.2014. 16.22
Kā Jums šķiet ko par bīstamāko uzskata ģimene: Palestīnā, Pakistānā, Jemenā, Lībijā, Irākā, Afganistānā utt.?
=====================================
Lauj minet: tie mulki par bistamako uzskata ASV, kaut gan ja viniem butu smadzenes galva, vini saprastu, ka ir pashi savs lielakais ienaidnieks. Tapat ka krievi.
0
ligakalnina > ligakalnina 13.03.2014. 15.30
Tikai idiots nebaidās no plānprātīga bandīta, kas nodzēris prātu, kas staigā apkārt apkāries ar granātām un Kalašņikovu, un draud visiem, kas negrib ar viņu brāļoties un dzīvot ar viņu vienā mājā – “ti mēņa ņe uvažaješ, tad tūlīt dabūsi pa purnu, vai pat lodi pierē”.
0
egils_krastins 13.03.2014. 15.29
Manuprāt Šadurska nosauktie reālie darbiņi ir ļoti svarīgi putina noturēšanai Krievijas robežās.
Brīvās tirdzniecības līgums starp ASV un EU būs ļoti spēcīgs signāls.
ASV gāzes tirgus EU – nu ļoti spēcīgs sitiens… Tādu putins nevarēs nerespektēt.
Savukārt Irānas nafta pazeminās cenu tirgū, kas putinam būs beidzamā nagla režīma zārkā.
Krievijā sāksies nemieri, kas pēc Ukrainas parauga gāzīs putina režīmu.
3
+1
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
@jmaklakovs > egils_krastins 13.03.2014. 15.47
Problēma ir tā, ka Irāna gandrīz atklāti finansē Hamas un citus atsaldētos. Krievija Eirāzijā = Irāna Tuvajos austrumos. Krievija no naftas naudas finansē bardaku bijušajā padomijā. Irāna no tās finansēs uzbrukumus Izraēlai. Un tieši tas arī Krievijai vajadzīgs, lai ASV būtu spiesta sadalīt savus spēkus.
0
Ivars Ozols > egils_krastins 13.03.2014. 16.08
Krievijas izdzīvošanas interesēs ir pastāvīgi augsta naftas cena, kuru tā aizstāv pār līķiem. Ļubjankā “humanitārā katastrofa” tulkojas kā vēl 4 pastāvēšanas gadi.
0
egils_krastins > egils_krastins 13.03.2014. 16.22
Atsaldētos un Hamas nevar likt vienos svaru kausos ar Ļaunuma Impēriju.
Pašlaik tiek apdraudēta EU vai vienkārši Eiropa.
Savukārt Israēlai ir pietiekošs militārs potenciāls pašai sevi aizstāvēt, jo tā jau sen ir iemācījusies lielo gudrību – ja lieli sūdi būs, Eiropas politiķi nobīsies un klusēs. Atliek vien paļauties uz saviem spēkiem. Un labi, ka tā…:)
0