Šaubas par Latvijas uzticību demokrātiskajiem principiem vājina valsts drošību
Marta sešpadsmitās dienas sižets jau kļuvis tik rutinēts, ka sāk atgādināt kulta filmu Groundhog Day, kuras varonis spiests atkal un atkal izdzīvot vienas dienas nemainīgos notikumus sākumā apnicīgā, beigās tracinošā ciklā.
Rituāls jau visiem zināms. Februāra beigās vai marta sākumā mediji sāk bažīties par augošo spriedzi. Ir pieteikti vairāki konkurējoši mītiņi. Drošības dienesti brīdina par iespējamām provokācijām. Kad pienāk slavenais datums, Brīvības pieminekļa priekšā notiek grūstīšanās un apsaukāšanās.
Protams, ir arī nianses. Sevišķi plaši ar daudzu ārzemju ultralabējo ierašanos viesos 16.marts tika atzīmēts 2006.gadā. Kur gadījies, kur ne, tieši togad Rīgā notika NATO samits. Šogad pār visu pasākumu gulstas Krimas okupācijas tumšā ēna un Kremļa propagandistu izkāpinātā uzmanība jebkuram, pat vissīkākajam notikumam, kas ļautu uzmaukt saviem pretiniekiem galvā melno SS cepuri.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.