Foto: Edijs Pālens, LETA
Dzīvojamo telpu īres likumprojekts ir pārāk sīkumains, bet sistēmiski nerisina īpašnieku/īrnieku attiecības
Iepazīstoties ar Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, atceros desmitiem dažādus ēku īpašnieku un īrnieku konfliktu gadījumus, kurus šim likumam būtu jānovērš.
Tā, piemēram, daudzus gadus kādā dzīvoklī dzīvo Elza, godīgi maksā īri ēkas īpašniekam, godprātīgi pilda citus īres līguma nosacījumu, bet kādu dienu īpašnieks viņai atslēdz ūdeni. Elza pat uzvar tiesā, un īpašniekam ūdens būtu jāpieslēdz, tomēr viņš to nedara. Tātad īpašnieks neuzskata par sev saistošiem pat tiesas lēmumus, bet vērtē sevi kā pāri likumam stāvošu personu.
Cits stāsts. Teikas rajonā kādā saimniekam piederošā ēkā dzīvokli īrē ģimene, kas pamatā uzturas Somijā un reti atbrauc. Viņiem ir sens beztermiņa īres līgums. Kopējā īres maksa ir 14 eiro mēnesī un nav nekāda vēlēšanās sadarboties ar saimnieku, lai līgumu pārslēgtu uz mūsdienām atbilstošiem nosacījumiem. Saimnieks ir bezspēcīgs, jo spēkā ir novecojušais beztermiņa līgums. Tādejādi saimniekam nav iespēju veikt nepieciešamos ēkas uzturēšanas darbus, par ko īrnieks vēl iesūdzējis saimnieku tiesā.
