fbpx

Quo vadis, Ekonomikas ministrija? 26

Pašreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Domrovskis (no kreisās) un bijušais ministrs Daniels Pavļuts. Foto: Ieva Lūka, LETA
Dāvids Zalāns
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas iedzīvotāji jau tagad sponsorē koalīcijas partijas bijušo un esošo sponsoru daudzmiljonu biznesus

Par aktuālajiem politiskajiem notikumiem ap Ekonomikas ministrijas vadības izvēli, jauno valdību, elektrības cenām un gaidāmajām vēlēšanām, piedāvāju nelielu ieskatu ministrijas pēdējo gadu darbībā – izvirzītajās prioritātēs, uzdevumos, kā tai veicies ar to realizāciju un kam vienkāršajam Latvijas iedzīvotājam būtu jāpievērš uzmanību šajā situācijā. Ar cerību, ka raksta beigās uzskaitītie trīs galvenie jautājumi tiks tuvākajā laikā atrisināti un jau līdz vēlēšanām dzīvosim labāk.

Īsi atskatoties uz to, kā mums gājis ar Ekonomikas ministrijas vadības izvēli, jāsaka – ne īpaši spīdoši – tās vadībā pabijuši gan tādi bēdīgi slaveni politiķi kā Ingrīda Ūdre, stabilitātes garants Aigars Kalvītis un viņa Tautas partijas kolēģis Aigars Štokenbergs, gan arī Artis Kampars – cilvēks, kurā laikā LR Ekonomikas ministrijā bija tādas aktualitātes kā 630 tonnu valsts degvielas rezervju pārdošana zem tirgus cenas par 25 santīmiem litrā, valsts būvinspekcijas likvidēšana, slavenā “tumbočkas” lieta un Kampara nespēja ticami aizpildīt amatpersonas deklarāciju, kā arī partijas draugu biznesa pabalstīšana – gan sadalot zaļās enerģijas kvotas “Vienotības” sponsoriem un pietuvinātiem cilvēkiem, gan veicot vairāku desmitu miljonu latu injekcijas citu sponsoru bioetanola ražotnēs. Patiesi, dažādu aktuālu jautājumu Ekonomikas ministrijā Kampara laikā netrūka, bija viss kas, tikai ne Latvijas ekonomikas attīstība.

Par Daniela Pavļuta laiku un pašreizējā ministra Vjačeslava Dombrovska plānoto darbu – aplūkošu tos kopā. Neapskatīšu EM pieņemtās stratēģijas, MK noteikumus, likumu grozījumus u.c., bet lietas, kas ir būtiskas ikkatram no mums – tāpēc, ka ir svarīgi, lai Pavļuta kunga iesāktie darbi tiktu turpināti un pabeigti. Manuprāt, zemāk minēto trīs lēmumu pieņemšana (vai nepieņemšana) būtiski ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un to finansiālo situāciju.

Pirmkārt, ātro kredītu joma

Šajā jomā bija grozījumi, ko D.Pavļuts iesāka virzīt, bet neizdarīja to līdz galam – EM būtu varējusi panākt būtisku ātrās kreditēšanas jomas ierobežojumu pieņemšanu, kas pozitīvi ietekmētu tieši vismazāk aizsargāto sabiedrības iedzīvotāju maciņus. Pēc “Nozare.lv” datiem, vismaz 22% Latvijas iedzīvotāju ir izmantojuši šos kredītus, pusei (!) ir problēmas tos atdot.

2013.gada pirmajā pusē, pēc PTAC informācijas, lielākā daļa nebanku kredītu bija tieši ātrie kredīti – caur tiem tika izsniegti 68 miljoni latu. Procentu likmes šiem kredītiem svārstās no 180% līdz pat 1500% gadā. Nav nepieciešama augstākā izglītība matemātikā, lai saprastu, ka, ierobežojot šīs likmes, var panākt būtisku ietaupījumu iedzīvotāju maciņiem. Nosakot šīs likmes ierobežojumu uz 100% (vai zemāk, kā citās attīstītajās valstīs, nedzīvojam taču Āfrikā), kā to paredzēja EM virzītie grozījumi likumā, Latvijas iedzīvotāji ietaupītu vairākus miljonus, iespējams, pat desmitus miljonu latu gadā. Tas būtu ļoti nozīmīgs panākums, ko visi Latvijas iedzīvotāji novērtētu.

Otrkārt, valsts uzņēmumu valdes un padomes

Kāda ir situācija valsts uzņēmumos, kuru kopējā pārvaldība ir Ekonomikas ministrijas atbildības joma? Slikta, katastrofāla vai, kā jau parasti? Par „tiesiskuma koalīcijas” darbību spriediet paši: par “Latvijas valsts ceļiem” galvenais atbildīgais cilvēks ir sliktas kvalitātes izglītību ieguvušais sociālais pedagogs R.Freimanis; M.Greste, kurš amatu a/s “Pasažieru vilciens” valdē zaudēja ar skandālu par auto līzingu, tika bez problēmām iecelts VRC “Zasulauks” valdē, tāpat arī a/s “Pasažieru vilciens” vadītājs N.Freivalds, kurš tika vainots par vilcienu iepirkuma izgāšanos (šis iepirkums četru gadu laikā tā arī nav noslēdzies).

Nekas netraucēja koalīcijai arī tādus caurkritušus politiķus kā A.Štokenbergu, O.Pulku, Ē.Škaparu u.c. salikt valdēs un padomēs, savukārt pats Pavļuts gan Privatizācijas aģentūras, gan “Latvenergo” meitasuzņēmuma “Sadales tīkls” u.c. valsts uzņēmumu valdēs lika sev pietuvinātus cilvēkus. Lieki teikt, ka neviens no nosauktajiem cilvēkiem nepiedalījās nekādā konkursā, „tiesiskuma koalīcijas” cēlie principi uz brīdi visiem piemirstas un viss bija kārtībā.

Un vai kaut kas ir ticis darīts, lai šī sistēma mainītos? Runas par dažādām valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformām virmo gaisā jau daudzus gadus. Valda Dombrovska valdība šā jautājuma kompleksu risināšanu veica, kā sākumā šķita, sperot atbildīgu soli, Pārresoru koordinācijas centra ietvaros izveidojot darba grupu jautājuma risināšanai. Darba grupa pusotru gadu strādāja, pagājušā gada maijā iesniedzot valdībā informatīvo ziņojumu.

Paralēli tam 2012.gada nogalē valdība ar Dombrovski priekšgalā burtiski dubultoja valsts uzņēmumu valžu atalgojumu, tam dažos gadījumos sasniedzot jau 8500 latus mēnesī. Šī algu palielināšana notika pēkšņi un nesaistīti ar darba grupas iesākto kapitālsabiedrību izvērtējumu. Neskatoties uz to, tā kā informatīvais ziņojums tika pabeigts, tika izstrādāts arī likumprojekts un 2013.gada septembrī Saeima 1.lasījumā atbalstīja Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projektu, savukārt tad tas apstājās un līdz 2.lasījumam Saeimā šis likumprojekts tā arī nenonāca.

Treškārt, zaļā enerģija un elektrības cenas

Šis nu ir jautājums, par ko pēdējā laikā ir izteikušies daudzi, gan nozares eksperti, gan pats ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Fakti ir tādi, ka Igaunijā elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām ir atvērts, Lietuvā atvērts visām kompānijām, bet Latvijā – pagaidām slēgts.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem, Igaunijā par elektrību 2013.gadā mājsaimniecības maksāja par 13% mazāk nekā Latvijā patlaban, bet Lietuvā par 8 eiro centiem mazāk par kilovatstundu. Tas ir jau tagad, pirms plānotās cenu gandrīz dubultošanas Latvijā no 2014.gada pirmā aprīļa.

Otrs fakts ir, ka a/s “Latvenergo” potenciāli konkurējušās kompānijas Igaunijas “Enefit” u.c. pārstāvji ir skaidri norādījuši, ka plānotā tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā ir izstrādāta par labu a/s “Latvenergo”, radot konkurentiem nepamatotas papildu izmaksas, izvirzot tām dīvainus nosacījumus, mākslīgi paaugstinot elektrības gala cenu un mazinot vēlmi ienākt Latvijas tirgū.

Trešais fakts ir, ka obligātais iepirkums zaļajai enerģijai par dubulto tarifu, kas būtiski palielina elektrības cenu jau tagad, bija politisks lēmums un joprojām ir tikai paša ekonomikas ministra varā to grozīt vai arī nepiemērot paaugstinātu tarifu šādiem iepirkumiem, tādējādi būtiski samazinot cenu Latvijas gala patērētājiem. Retorisks jautājums, kāpēc ekonomikas ministra darba kārtībā šis jautājums nav nonācis.

Ceturtais fakts – a/s “Latvenergo”, kā zināms, ir uzņēmums, kurš regulāri strādā ar daudzmiljonu peļņu – 2012.gadā tā bija 35,7 miljoni latu, savukārt 2013.gada pirmajā pusē – jau 20,2 miljoni latu. Kāpēc nepieciešama tik liela peļņa un iedzīvotājiem jāpārmaksā par elektrību, šķiet, arī ir retorisks jautājums, uz kuriem atbilde zināma vien politiķiem, kuri sadala šo peļņu un valsts budžetu.

Un piektais fakts – a/s “Latvenergo” meitas kompānijas jau tagad strādā gan Lietuvas, gan Igaunijas tirgos un spēj tur pārdot elektroenerģiju krietni lētāk nekā Latvijā un vēl strādāt ar peļņu. Secinājumus izdariet paši.

Mani secinājumi ir tādi, ka man gribētos būtiski oponēt esošajam ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim, kurš ir publiski teicis, ka „jebkurā gadījumā Latvijā reiz būs jāmaksā par elektroenerģiju tik, cik tā patiesi izmaksā”.

Nē, Dombrovska kungs, Latvijas iedzīvotāji jau tagad par elektroenerģiju maksā būtiski vairāk nekā tā patiesi izmaksā. 

Latvijas iedzīvotāji jau tagad sponsorē jūsu koalīcijas partijas bijušo un esošo sponsoru daudzmiljonu biznesus, sākot ar ekspolitiķu, tai skaitā jau pieminētā Kalvīša mazajiem HES, kas tika sabūvēti 90-to gadu beigās kā sēnes pēc lietus, un beidzot ar bioetanola ražotnēm, vēja enerģiju un biogāzi – šajās jomās liela daļa biznesu pieder A.Šķēlem, A.Lembergam, O.Berķim D.Vaitaitim un citiem ietekmīgiem partiju sponsoriem. Katra šī joma prasa miljonus no a/s “Latvenergo” katru gadu, bet patiesībā no Latvijas iedzīvotāju maciņiem. Tuvojas vēlēšanas. Ceru, ka Latvijas Republikas ekonomikas ministrs to apzinās.

Autors ir neatkarīgs pētnieciskais žurnālists

 

Komentāri (26)

Ernests 12.02.2014. 16.07

Neliels papildinājums rakstā minētajam.

1) Aplama ir ES naudas izlietošana enerģijas ražošanai t.i. Latvenergo TEC un HES modernizācijā. Ja šie līdzekļi būtu izlietoti pieprasījuma optimizācijas pusē t.i. patērētāju: publisko un dzīvojamo ēku, uzņēmumu elektroierīču efektivitātes uzlabošanā efekts būtu lielāks gan valstij, gan iedzīvotājiem. Iedomājieties, ka izmantojot kādu valsts programmu esat nomainījis veco boileri vai ledusskapi un spuldzes kā rezultātā samazinājāt sava mājokļa patēriņu par 20 – 30%. Šobrīd neviens nerunātu par starta tarifu un nebūtu arī vajadzības.

2) Aplama ir OIK maksāšana par enerģiju, kura tiek saražota no Krievijas gāzes. Kur atkal lielākā daļa OIK aiziet Latvenergo. MŪSU NAUDA!

Rezultātā Latvenergo iegūst naudu investīcijām no nodokļu maksātāju kaatām, OIK komponenti par HESos un TEC saražoto el.enerģiju un viņi paceļ tarifu līdz līmenim kas apdraud uzņēmumu konkurēt spēju.

+6
0
Atbildēt

2

    olbox > Ernests 18.02.2014. 15.08

    Piedodiet, bet man kautrīgi jānorāda, ka Jūs īsti nepārzināt tematu, ko komentējat. 1) Cik man zināms, “ES nauda” (laikam domāti ES fondi) TEC un HES modernizācijā netika ieguldīta. Tika ieguldīta aizņemta nauda, kas ir jāatdod. Latvenergo ilgtermiņa saistības ir aptuveni 850 MEUR. Par atbildīgu rīcību un ieguldījumiem patēriņa pusē piekrītu – bija, ir un būs jāiegulda vairāk, lai gan izglītotu patērētāju, gan lietotu energoefektīvākas tehnoloģijas un risinājumus. 2) OIK par gāzi tiešām maksājām daudzus gadus, taču kopš šī gada janvāra vairāk nē. Viens no ne pārāk daudzajiem darbiem, ko Pavļutam izdevās izdarīt. Par HESiem gan maldies – Latvenergo tieši par HESiem nesaņem nekādus atbalsta maksājumus un HESU elektrība ir vislētākā, tādēļ tiek eksportēta, lai gūtu lielāko peļņu, ko iemaksāt budžetā caur dividendēm. Līdz ar to HESi nekādi neapdraud uzņēmumu (kādu?) konkurētspēju. Arī visu mājsaimniecību laišana tirgū nekādi neietekmēs uzņēmumu konkurētspēju, jo juridiskās personas elektrību pērk par tirgus cenu jau sen un šis solis attiecas tikai uz mājsaimniecībām.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Ernests 12.02.2014. 16.51

    ——-

    Rokas nost no Latvenergo un Ekonomikas ministrijas! Latvenergo un EK ierēdņi spilgi parādi to veidu, kā tiks panākts “ekonomiskais izrāviens” – kā pirms Nacionālā attīstības plānā noteiktā 2020.g. panākts fantastisks ekonomikas pacēlums.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Ieva Priedenfelde 12.02.2014. 10.40

Piekrītu visam. OIK lielākā daļa ir uz Latvenergo rēķina – Latvenergo pats no sevis iepērk ar Krievijas gāzi saražoto enerģiju par dubulto tarifu!

+5
-1
Atbildēt

2

    olbox > Ieva Priedenfelde 18.02.2014. 14.41

    Es teiktu, ka visi elektrības lietotāji solidāri samaksā, lai dividendes no Latvenergo peļņas varētu pārskaitīt valsts budžetā un apmaksāt valsts tēriņus. Piemēram, nodrošinot kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas sistēmu. Vai pieliekot dažus latus skolotāju atalgojumam. Vai tas ir taisnīgi – to jums pašiem spriest.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > Ieva Priedenfelde 12.02.2014. 10.48

    Visiem labi – Latvenergo purniem labi, partiju sponsoriem labi, politiķiem labi, kremlim labi, tik latviešu baurim par to visu jāmaksā.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

andris902 12.02.2014. 19.35

…Zalāna kungs, vai Jums ir informācija, kā atrisināts jautājums par atjaunojamās enerģijas kvotu sadali?…kvotu sadale tika iesaldēta 2011.gada maijā līdz 2013.gadam….agrāk veikliem cilvēkiem bija iespēja AEK iegūt un pēc tam tās pārdot tālāk…līdz ar to ikviens valsts iedzīvotājs nodrošina peļņu kādam nezināmam ārzemniekam….daudzi ražotāji, kas saņēmuši kvotas iepriekšējos gados, tās plāno sākt izmantot tikai tagad, tā sadārdzinot elektroenerģijas cenu…

…vai nebūtu saprātīgi:

1. ieviest laika limitu, cik ilgā laikā jāsāk enerģijas ražošana pēc kvotu ieguves?….lai valsts nenokļūtu situācijā, kādā nonāca ar Karvas HES – saņemot pagarinājumu pēc pagarinājuma….

2. ierobežot AEK kvotu pārdošanu ārzemniekiem….

…iespējams, ka šādas izmaiņas ir īstenotas, bet sabiedrībai par to nav informācijas…

+5
-1
Atbildēt

1

    Ansis > andris902 12.02.2014. 20.56

    2. ierobežot AEK kvotu pārdošanu ārzemniekiem….

    —————————————————-

    Zane – kur Tev tik ķecerīgas domas – tas tak ir pret ES kodolu – nu vispār jau pret iestašanās līguma galveno domu par brīvu konkurenci un brīvu kapitala un preču plūsmu!

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu