Kredītiestāžu likuma līkločos pazaudētās dienas 47

Foto: Edijs Pālens, LETA
Andrejs Judins

Spēkā esošais regulējums nav taisnīgs un ir kredītņēmējus maldinošs

Nauda ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Tomēr cilvēki vēlas uzlabot savu dzīvi ātrāk, nekā varētu atļauties no pašu uzkrājumiem. Tāpat arī uzņēmumu norēķinos kreditēšana tiek izmantota, lai iegūtu resursus biznesa attīstībai un palielinātu apgrozāmo līdzekļu apjomu. Protams, aizdodot naudu, kredītiestādes nenodarbojas ar labdarību un izsniegtajiem kredītiem ir sava cena – kredītprocenti, kas jāmaksā par saņemtā aizdevuma izmantošanu.

Kredītprocentu apmēru, maksāšanas kārtību un to aprēķināšanu nosaka iesaistīto pušu griba, kas atspoguļojas noslēgtajos līgumos, un spēkā esošie normatīvie akti. Kaut gan kredītiestādes ir ieinteresētas pēc iespējas ātras un lielas peļņas gūšanā, tām jāievēro normatīvo aktu prasības, kas izstrādātas iesaistīto pušu interešu aizsardzībai.

Tomēr kredītņēmēji nav aizsargāti, ja negodprātīgu kreditēšanas praksi pieļauj vai atbalsta likumdevējs.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 70.pantu, aprēķinot aizdevuma procentus, gads nosacīti sastāv no 360 dienām. Tas nozīmē, ka kredītņēmējam par katru aizdevuma izmantošanas dienu ir jāmaksā 1/360 daļa no līgumā noteiktās gada procentu summas. Tomēr, iekasējot aizdevuma procentus, kredītiestādes vairs nevēlas atzīt, ka gads ilgst 360 dienas un aprēķina procenta maksājumus par katru no 365 vai 366 gada dienām.

Tādā veidā, spēlējoties ar gada ilgumu, kredītiestādes apslēptā veidā palielina atlīdzības apmēru, kas jāmaksā kredītņēmējam par aizdevuma izmantošanu.

Piemēram, 80 000 eiro kredītam ar gada likmi 3% un ikmēneša maksājumu 300 eiro, ņemot vērā likumā paredzēto gada “noapaļošanu” līdz 360 dienām, jāsamaksā kredītiestādei papildus 32,65 eiro gadā, salīdzinājumā ar gadījumu, ja kredītprocentu maksājuma aprēķināšanas brīdī tiktu atzīts, ka gadā ir nevis 360, bet 365 dienas. Kredītiestādes šādā praksē problēmu nesaskata, norādot, ka viss notiek saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un kredītņēmēji pieņem un piekrīt šādiem nosacījumiem. Taisnība, ka ar spēku kredītus nepiespiež ņemt. Tomēr, vai lūdzot kredītu, klientam ir iespēja panākt netaisnīgu kredītlīguma nosacījumu grozīšanu, it īpaši, ja tie pilnīgi saskan ar likumā paredzēto? Kredītņēmējs vienmēr būs piekāpīgs pret viņiem piedāvātajiem līguma nosacījumiem, jo viņam ir daudz svarīgāk saņemt naudu, nekā bankai šo naudu aizdod. Turklāt daudzos gadījumos, klienti vienkārši neizprot šādas kalendārā gada “noapaļošanas” sekas.

Spēkā esošais regulējums nav taisnīgs un ir kredītņēmējus maldinošs, jo manipulējot ar kalendāra ilgumu, faktiski tiek palielināta līgumā fiksētā gada procentu likme.

Lai izbeigtu šādu praksi un novērstu iespēju apslēptā veidā iekasēt no kredītņēmējiem papildus samaksu par kredīta izmantošanu, kā arī, lai palielinātu kredītņēmēju un kredītdevēju savstarpējo attiecību caurskatāmību un uzticamību, Kredītiestāžu likumā skaidri jānorāda, ka arī kredītprocentu aprēķināšanas procesā gads neatšķiras no kalendārā un ilgst 365 vai 366 dienas. Atbilstoši grozījumi Kredītiestāžu likumā ir iesniegti Saeimā, saņēmuši deputātu vairākuma konceptuālu atbalstu un otrdien, 14.janvārī, tiks skatīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Autors ir 11.Saeimas deputāts, Vienotība

 

Komentāri (47)

Andris 13.01.2014. 11.33

100%.

Tikai interesanti, kā/kāpēc Kredītiestāžu likuma 70.pantā “pazudinājās” 5/6 dienas?

+1
0
Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde 13.01.2014. 11.31

Judina kungs, vai taisnīgs ir regulējums tiem nabaga piečakarētajiem strādniekiem, kuri nav saņēmuši darba algu?

0
-1
Atbildēt

0

inta_s 13.01.2014. 11.36

“Protams, aizdodot naudu, kredītiestādes nenodarbojas ar labdarību un izsniegtajiem kredītiem ir sava cena – kredītprocenti, kas jāmaksā par saņemtā aizdevuma izmantošanu”

http://www.youtube.com/watch?v=b6_SLwReMqo

“By far the largest role in creating broad money is played by the banking sector… When banks make loans they create additional deposits for those that have borrowed the money.”

Bank of England, Interpreting movements in broad money, p.377

“The financial crisis of 2007/08 occurred because we failed to constrain the private financial system’s creation of private credit and money.”

Lord Adair Turner, former chairman of the Finacial Services Authority, Speech to the South African Reserve Bank, 2nd November 2012

http://www.youtube.com/watch?v=DOa8U0yixgQ

0
-2
Atbildēt

1

    inta_s > inta_s 13.01.2014. 16.27

    nulle, Jūs it kā saprotat angļu valodu, ja reiz strādājat Īrijā. Kas Jums liedz šo izlasīt un apgūt Banku darbības pamatus?

    Basics of Banking: Loans Create a Lot More Than Deposits

    A bank makes a loan to a borrowing customer. This simultaneously, creates a credit and a liability for both the bank and the borrower. The borrower is credited with a deposit in his account and incurs a liability for the amount of the loan. The bank now has an asset equal to the amount of the loan and a liability equal to the deposit. All four of these accounting entries represent an increase in their respective categories: the bank’s assets and liabilities have grown, and so has the borrower’s.

    http://www.cnbc.com/id/100497710

    Pat ar visu to ka šī definīcija ir neprecīza par multiplikatoru http://en.wikipedia.org/wiki/Money_multiplier Jums vajadzētu saprast ka Banka rada jaunu naudu no zila gaisa – jo tas tai ir ļauts.

    “the commercial bank money that they can legally create”

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu