Kad Pumpurs pirms 125 gadiem sacerēja Lāčplēsi, viņam ne sapņos nerādījās, kādu varenu kūleni Latvijas Republikas politikā apmetīs šie simboliskie tēli. Lāčplēsis varoņeposa noslēgumā Daugavas krastā paliek viens pret vienu, cīnoties ar svešo naidnieku, līdz abi iegāžas dzelmē, bet ik nākamajā pusnaktī augšāmcēlušies gari turpina cīņu – kamēr reiz nāks brīdis, kad naidnieks viens grims atvarā un tautai zels jauni laiki. «Laimdota tur pilī skatās, gaida, kamēr uzvarēs,» rakstīja Pumpurs.
Šodien viss ir citādi. Modernā Laimdota no pils ir iznākusi ar Valsts prezidenta parakstītu rīkojumu veidot valdību – tā vietā, lai sērīgi sekotu labā un ļaunā cīņai, viņai ir iespēja rīkoties. Pēc vairāk nekā mēnesi ilgām konsultācijām esam tikuši pie premjerministra kandidāta, kas sola profesionalitāti un godprātību likt jaunās valdības pamatā.
Tas būs īpaši svarīgi, jo pirmo reizi kopš Zatlera rīkojuma nr.2 atgriežamies vēsturē – «sarkanās līnijas» izdzisušas un pie koalīcijas galda atkal sēž oligarhi, precīzāk, no slavenās trijotnes viens, politikas likteņupes dzelmē joprojām negrimstošais Aivars Lembergs. Priekšā smagas iekšpartiju un starppartiju cīņas par ietekmes sfērām un ministriem – laiks rādīs, vai piepildīsies bažas, ka spēcīgus politiķus valdībā aizstās vājāki kā profesionālās varēšanas, tā neatkarīguma ziņā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.