”Patiesi nopietna ir tikai viena filozofijas problēma…” 21

Latvija ir 10.vietā pasaulē un 3.vietā ES pēc pašnāvību skaita

Katru gadu, izdarot pašnāvību, pasaulē mirst aptuveni 1 miljons cilvēku, tas ir 1 cilvēks katrās 40 sekundēs. Šie rādītāji pārsniedz to nāves gadījumu skaitu, ko izraisa kari un slepkavības kopā, turklāt šeit uzskaitītas tikai pabeigtās pašnāvības, to mēģinājumu ir daudz vairāk.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem Latvija ir 10.vietā pasaulē un 3.vietā Eiropas Savienībā pēc pašnāvību skaita. Tas vedina domāt, ka tā ir nopietna problēma mūsu valstī, kurai ar steigu ir jāmeklē risinājums. Šāds risinājums ir iespējams vienīgi ar valdības atbalstu un sadarbojoties dažādu profesiju pārstāvjiem – psihiatriem, psihologiem, psihoterapeitiem, vispārējās medicīnas ārstiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem, policistiem, skolotājiem un daudziem citiem.

PVO jau ir izstrādājusi programmu pašnāvību novēršanai. Pēdējais jaunums no šīs organizācijas puses ir Starptautiskās Pašnāvību novēršanas dienas pasākumi 10.septembrī, kuru mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību šai tik diskrētajai problēmai.

Pašnāvību novēršanai traucē sabiedrības aizspriedumi, psihisko saslimšanu stigmatizācija, finansējuma trūkums garīgās veselības aprūpei un pat likumdošana.

Lielbritānijā līdz pat 1961.gadam pašnāvnieciska rīcība bija aizliegta ar likumu, par to varēja sodīt ar ieslodzījumu gan pašu ”ļaundari”, gan viņa tuviniekus. Dažās valstīs šāds likums pastāv joprojām. Lielbritānija izceļas ar veiksmīgu pieredzi ziedojumu vākšanā un brīvprātīgo darbinieku piesaistīšanā – uz to pamata ir izveidots patvērums cilvēkiem ar pašnāvnieciskām tieksmēm. Ar stigmatizāciju, manuprāt, ir visgrūtāk cīnīties, jo sabiedrības attieksmes maiņa prasa daudz laika un pūļu.

Līdz šim Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir ievācis un apstrādājis datus par pašnāvībām Latvijā tematiskajos ziņojumos, izstrādājis informatīvos materiālus ārstiem un medijiem un izteicis vēlmi iesaistīties projektā ”Joint Action on Mental Health and Well-Being”. Nesen ir izveidota Ambulatorā garīgās veselības aprūpes nodaļa ”Pārdaugava”, un beidzot ir izveidota Latvijas Psihologu biedrība.

Uzskaitot pēdējo gadu sasniegumus, liekas, ka to nav nemaz tik maz, tomēr statistika un situācija medijos rāda, ka esam tikai ceļa sākumā.

Daži piemēri no medijiem – 2012.gada 7.jūnijā tika ziņots par vīrieti, kurš uzrāpies Vanšu tiltā un kritiena rezultātā gājis bojā. Ikviens interesents varēja apskatīt gan šī vīrieša fotogrāfijas, gan video. Šis notikums izraisīja rezonansi sabiedrībā, kur tika diskutēts par mediju rīcības ētiskumu. Savukārt šī gada 23.augustā internetā tika publicēts kāda Kārļa Langina raksts ”Asistētā pašnāvība – dzīvo un ļauj mirt…”, kas ir tipisks piemērs augsta individuālisma valstu domāšanai – katrs pats var izlemt savu likteni. Diemžēl šāda nostāja pētījumos tiek saistīta ar sociālā atbalsta trūkumu, kas ir riska faktors psihiskām saslimšanām un arī pašnāvībām. Šāda mediju nekompetence ir nepieļaujama – lūdzu, izlasiet SPKC bukletu medijiem!

”Patiesi nopietna ir tikai viena filozofijas problēma: tā ir pašnāvības problēma. Izšķirt, vai dzīve ir vai nav dzīvošanas vērta, nozīmē atbildēt uz filozofijas pamatjautājumu.”

Albērs Kamī, ”Mīts par Sīsifu”. Kamēr par pašnāvībām spriež ārsti un filozofi, iesaku ikvienam 10.septembrī pulksten 20 aizdegt savas mājas logā svecīti par piemiņu tiem, kuri atteikušies no šīs dzīves, un viņu tuviniekiem.

Inga Nikolajeva ir Latvijas Universitāte Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesionālās maģistra studiju programmas studente klīniskajā psiholoģijā.