Par patēriņa cenu izmaiņām 2013.gada aprīlī

Latvija turpina ražot interesantas ekonomikas ziņas un sagādāt darbu ekonomikas vēstures rakstītājiem. Pasaules vēsturē nebūs bijis daudz gadījumu, kad tik strauja un nu jau arī noturīga izaugsme notikusi vienlaicīgi ar deflāciju jeb cenu kritumu gada griezumā.

Lietuvā deflācija pat pie vēl straujākas izaugsmes notika iepriekšējās desmitgades sākumā, bet tas bija valūtas kursa izmaiņu dēļ.

Vienlaikus gan varētu iebilst, ka, atskaitot gandrīz pilnībā importēto degvielu, pārējo preču un pakalpojumu cenas gada laikā ir niecīgi pieaugušas, par 0,1%. Turklāt ne jau degviela ir vienīgais veids, kā mēs importējam deflāciju.

Transporta izmaksas ir stipri kritušās arī tāpēc, ka strauji krīt automašīnu cenas, jo samazinās to pārdošanas apjoms krīzes skartajā Rietumeiropā. Lētākas kļuvušas t.s. „pakešu tūres” jeb kompleksie ceļojumi. Varbūt tā ir sezonas ietekme, varbūt Dienvideiropas finanšu ķibeles, kas padara dzīvi tur lētāku. Kā jau ierasts, samazinās cenas dažāda veida tehnikai un „verķiem”.

Tāpēc jāsecina, ka no vietējiem faktoriem atkarīgās cenas tomēr pavisam nedaudz pieaug. Taču deflācija nebūtu iespējama, ja vien šis pieaugums nebūtu ļoti mērens.

Apģērbu cenas gada griezumā šobrīd nedaudz pieaug, taču mazumtirdzniecības cenu dinamika ir krietni labvēlīgāka nekā nesenās importa cenu izmaiņas, tāpēc tēze par intensīvākas konkurences labvēlīgo ietekmi paliek spēkā.

Ekonomistu vidē norisinās aktīvas diskusijas par to, cik liela ir cikliskā un strukturālā bezdarba komponente, bet ikdienas pieredze saka, ka vēl ir daudz cilvēku, kuri ir spējīgi un griboši strādāt pie pašreizējām algu likmēm, bet trūkst darba vietu. Līdz ar to arī iekšējais izmaksu spiediens uz cenām stipri neliels, ko, cerams, spēj novērtēt cilvēki, kuriem darbs un ienākumi ir.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis