Par patēriņa cenu izmaiņām 2013.gada aprīlī
Latvija turpina ražot interesantas ekonomikas ziņas un sagādāt darbu ekonomikas vēstures rakstītājiem. Pasaules vēsturē nebūs bijis daudz gadījumu, kad tik strauja un nu jau arī noturīga izaugsme notikusi vienlaicīgi ar deflāciju jeb cenu kritumu gada griezumā.
Lietuvā deflācija pat pie vēl straujākas izaugsmes notika iepriekšējās desmitgades sākumā, bet tas bija valūtas kursa izmaiņu dēļ.
Vienlaikus gan varētu iebilst, ka, atskaitot gandrīz pilnībā importēto degvielu, pārējo preču un pakalpojumu cenas gada laikā ir niecīgi pieaugušas, par 0,1%. Turklāt ne jau degviela ir vienīgais veids, kā mēs importējam deflāciju.
Transporta izmaksas ir stipri kritušās arī tāpēc, ka strauji krīt automašīnu cenas, jo samazinās to pārdošanas apjoms krīzes skartajā Rietumeiropā. Lētākas kļuvušas t.s. „pakešu tūres” jeb kompleksie ceļojumi. Varbūt tā ir sezonas ietekme, varbūt Dienvideiropas finanšu ķibeles, kas padara dzīvi tur lētāku. Kā jau ierasts, samazinās cenas dažāda veida tehnikai un „verķiem”.
Tāpēc jāsecina, ka no vietējiem faktoriem atkarīgās cenas tomēr pavisam nedaudz pieaug. Taču deflācija nebūtu iespējama, ja vien šis pieaugums nebūtu ļoti mērens.
Apģērbu cenas gada griezumā šobrīd nedaudz pieaug, taču mazumtirdzniecības cenu dinamika ir krietni labvēlīgāka nekā nesenās importa cenu izmaiņas, tāpēc tēze par intensīvākas konkurences labvēlīgo ietekmi paliek spēkā.
Ekonomistu vidē norisinās aktīvas diskusijas par to, cik liela ir cikliskā un strukturālā bezdarba komponente, bet ikdienas pieredze saka, ka vēl ir daudz cilvēku, kuri ir spējīgi un griboši strādāt pie pašreizējām algu likmēm, bet trūkst darba vietu. Līdz ar to arī iekšējais izmaksu spiediens uz cenām stipri neliels, ko, cerams, spēj novērtēt cilvēki, kuriem darbs un ienākumi ir.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (38)
brigita_damme_rtk_lv 10.05.2013. 19.44
Bentliji palikuši lētāki un ceļojumi apkārt pasaulei ar. Manam priekam un sajūsmai par to arī ir nelielas deflācijas pazīmes. Būs pētniekiem darbs.
1
Ojārs > brigita_damme_rtk_lv 10.05.2013. 22.11
labs!
0
austrisv 11.05.2013. 08.43
Gan jau arī pārtikas cena , it sevišķi svaigie gurķi un tomāti paliek lētāki. iepirkties var arī uz akcijām, ne jau visas preces, bet arī kvalitatīvām precēm Maksimā ir akcijas. Jūtams, ka pārtika sražotāju kļuvis vairāk un preces konkurē arī ar cenām un veikaliem: vajag tik skatīties uz cenām! Ietaupīt var un vajag un to darīt ir prieks.
Vasaras kurpes pirkšu tad, kad tām nolaidīs cena, jo tagad tās pirkt sezona sākumā ir visai ne gudri. No savām kļūdām mācos.
Arī ārzemēs un tai pašā ASV cilvēki pilnīgi trako akciju laikos iepērkoties. Vienīgi viņi ķerot pat to, ko nevajag! Nauda ir jāietaupa, lai varētu iepirkties tad, kad tas ir visizdevīgāk, it sevišķi ne pārtikas preces.
3
efeja60 > austrisv 11.05.2013. 09.57
Vasaras kurpes pirkšu tad, kad tām nolaidīs cena, jo tagad tās pirkt sezona sākumā ir visai ne gudri. No savām kļūdām mācos.
====================
Bet, vai Tu esi krieviete?
0
Ieva Priedenfelde > austrisv 11.05.2013. 19.39
maximā kvalitatīvs ir tikai latviešu verdzeņu darbs. Nez kur skatās Marta un Linda Mūrniece?
0
efeja60 > austrisv 11.05.2013. 09.55
bet arī kvalitatīvām precēm Maksimā ir akcijas
===================
😀
0
Urdziņa 11.05.2013. 10.12
The problem was that the proof was impossible to read. The first paper, entitled “Inter-universal Teichmuller Theory I: Construction of Hodge Theaters,” starts out by stating that the goal is “to establish an arithmetic version of Teichmuller theory for number fields equipped with an elliptic curve…by applying the theory of semi-graphs of anabelioids, Frobenioids, the etale theta function, and log-shells.
0