Šogad martā aprit 20 gadu kopš Latvijas iedzīvotāju makos atgriezās lata naudas zīmes.

Santīmu un latu monētu simbolikai raksturīga korekta vienkāršība. Mākslinieki Gunārs Lūsis un Jānis Strupulis monētu dizainam izvēlējās tēmas, kas mums pašiem un pasaulei atgādina par Latvijas bagātībām un vērtībām, pirmām kārtām par laukiem, mežiem un ūdeņiem. Vara un niķeļa monētās ietverti latviešu tautas eksistences pamatelementu simboli: priedes stāds – 50 santīmu, lasis – viena lata un govs – divu latu monētas reversā, bet par šejieniešu dzīvesziņu stāsta etnogrāfiskais “saulītes” simbols kā cilvēka mūža rituma līdzgaitnieks, kas attēlots uz vara un bronzas santīmiem.

Lai bagātinātu apgrozības naudā redzamos sižetus, 2001.gadā ar viena lata monētas “Stārķis” izlaišanu Latvijas Banka sāka īpašo apgrozības monētu kalšanu. Kopš tā laika divreiz gadā, ziemas un vasaras saulgriežos, klajā laists jauns vienlatnieks.

Papīra naudas zīmes rotā latviskās vides un garīgās kultūras simboli: ozols (Ls 5), Daugava (Ls 10), latviešu sēta (Ls 20), buru kuģis (Ls 50), Krišjāņa Barona portrets (Ls 100) un latvju jaunavas portrets (Ls 500), kas atveido Riharda Zariņa darināto un 1929., 1931. un 1932.gadā kalto piecu latu monētas reversa attēlu. Sešu gadu desmitu ritumā kļuvis par latviskās identitātes simbolu, šis profils redzams arī visu 1992.gada izlaiduma banknošu ūdenszīmē. Tā latu banknotēs simboliski attēlots latviešu tautas ceļš laiku lokos.

Latu banknošu dizains 20 gados nav būtiski mainījies, un, lai arī tās pakāpeniski papildinātas ar jaunām drošības pazīmēm, tikai nedaudzi spēs uzminēt, cik daudz dažāda izskata papīra naudas zīmes patlaban ir apgrozībā.

Visas kopš 1993.gada izlaistās latu monētas un banknotes līdz paredzamai to aizstāšanai ar eiro 2014.gadā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Šeit piedāvājam vienuviet iepazīties ar visām latu apgrozības naudas zīmēm.